Post on 04-Jul-2020
Ибра гимова Валентине Се меновн а
Т О Ч К А . . . Т О Ч К А ) Т О Ч К А ! Т О Ч Е Ч Н Ы Й М А С С А Ж
Москва « М о л о д а я г а а р д м о <988
И з у ч е н и е о с о б е н н о с т е й о р г а н и з м а ч е л о в е к а , е г о с к р ы т ы х р е с у р
сов в к л ю ч а е т с е г о д н я сам ы е р а з л и ч н ы е а с п е к т ы . В к н и г е к а н д и д а т а
м е д и ц и н с к и х н а у к В. И б р а г и м о в о й р а сск а зы ва е тся о с п о с о б а х р е ф
л е к т о р н о г о в о з д е й с т в и я на б и о л о г и ч е с к и а к ти в н ы е , « ж и з н е н н ы е « то ч ки
м е т о д о м т о ч е ч н о г о массажа.
К н и г а р а с с ч и та н а на м а с с о в о г о ч и т а т е л я .
N o k rievu va lo d a s tu lko ju ias 1. D a n u t ē v i č a , D z . Karisa, K. Stalto
failu izveidojis Imants Ločmelis
С И з да т е л ьс тв о « М о л о д а » гвардия»,1988
С Tulkojums latvieiu valod* —J. DanutAvKa, Dx. Ka-i»a. K. Stalta,1989
P R I E K Š V Ā R D S
G r ā m a t ā a p l ū k o t a v i e n a n o d a u d z ā m p i r m s ā r s t a p a l ī d z ī
b a s m e t o d ē m — p u n k t u m a s ā ž a , š ī s m e t o d e s g a l v e n i e l i e t o š a n a s n o
t e i k u m i , i n d i k ā c i j a s u n k o n t r i n d i k ā c i j a s .
G r ā m a t a s u z b ū v e s p a m a t ā l ikts s i m p t o m u u n s i n d r o m u p r i n c i p s ' .
S e n ā a u s t r u m u m e d i c ī n a , n o k u r a s c ē l u s i e s a r ī p u n k t u m a s ā ž a s
m e t o d e , s i m p t o m u s u n s i n d r o m u s a p l ū k o j a p a t s t ā v ī g i u n ā r s t ē j a t o s ,
b i e ž i v i e n n e a p v i e n o j o t n o z o l o ģ i s k ā s s l i m ī b a s f o r m ā s 2. P a t v ē l v a i
r ā k — s e n a j ā a u s t r u m u m e d i c ī n ā v i s p ā r n e v a r ē j a r u n ā t p a r s l i m ī b u
d i a g n o s t i c ē š a n u m ū s d i e n u i z p r a t n ē . D r ī z ā k t ā b i j a s l i m ī g u s t ā v o k ļ u
k o n s t a t ē š a n a .
G r ā m a t ā k a t r a m s i m p t o m a m v a i s i n d r o m a m d o t a p u n k t u i z v i e t o
j u m a s h ē m a — i l u s t r ā c i j a . S a s k a ņ ā a r s t a r p t a u t i s k o n o m e n k l a t ū r u
i k v i e n a m p u n k t a m ir s a v s n o s a u k u m s u n a p z ī m ē j u m s , t a č u ē r t ā k a s l i e
t o š a n a s l a b a d š o s a p z ī m ē j u m u s a t m e t ā m u n k a t r a m s i m p t o m a m b r ī v i
i z r a u d z ī j ā m i e s p u n k t u n u m e r ā c i j u .
S e n a j i e m a u s t r u m u m e d i ķ i e m t ē l a i n ā d o m ā š a n a p a t e i c a p r i e k š ā
p u n k t u e k s o t i s k o s n o s a u k u m u s , k u r u s e s a m p a t u r ē j u š i a r ī ša i g r ā m a t ā .
Š i e n o s a u k u m i ļoti t r ā p ī g i n o s a k a v a i n u p u n k t a a t r a š a n ā s v i e t u u z
c i l v ē k a ķ e r m e ņ a , v a i a r ī p u n k t a n o z ī m ī g u m u u n f u n k c i j u .
I e m ā c ī t i e s p u n k t u m a s ā ž u n a v tik s a r e ž ģ ī t i , k ā t a s s ā k u m ā l i e k a s ,
b e t p a v i s a m v i e g l i a r ī t a s n a v . T a č u . j o l i e l ā k a k ļ ū s t p i e r e d z e , j o v i e g
l ā k a t r a d ī s i e t b i o l o ģ i s k i a k t ī v o s p u n k t u s s e v u n c i t i e m u n p a r e i z i
i e d a r b o s i e t i e s u z t i e m .
N e s t e i d z i e t i e s u z r e i z i e g a u m ē t d a u d z p u n k t u ! A p g ū s t i e t s ā k u m ā
d i v u s t r ī s ! U n t i k ai p a k ā p e n i s k i p a v i e n a m d i v i e m p u n k t i e m p i e v i e n o
j i e t j a u p a z ī s t a m i e m u n l a b i a p g ū t i e m p u n k t i e m !
L a i k u s u n p r a s m ī g i i z d a r ī t a p u n k t u m a s ā ž a p a l ī d z ē s j u m s u n j ū s u
t u v i n i e k i e m s a g l a b ā t v e s e l ī b u u n a t v i e g l i n ā t d a ž ā d a s k a i t e s .
J ā ņ e m v ē r ā , k a p u n k t u m a s ā ž a n e i z s l ē d z u n n e a i z s t ā j ā r s t a s n i e g t o
p a l ī d z ī b u .
1 S i n d r om s ir k ād a m o r gani sma pat ol oģi skam stāvoklim raksturī go s i mpt o mu k o
p u m s ( k o m p l e k ss ) .
* Noz ol oģi sk ai formai raksturīgs noteikts cēl oni s , v i e nād i attīstības mehāni smi ,
tipiskas ārēj ās sl imības p a z ī m e s .
5 IEVADS
IEVADS
METODES RAŠANĀS UN TĀS VIETA MUSDIENU M E D IC ĪN A
Plašā sociāli ekonom isko, h ig iēn isko , ārstniecisko un vese lību uzlabo jošo pasākumu sistēma mūsu zemē v irz īta uz s lim ību pro filaksi un cilvēku veselības saglabāšanu. Starp ārstnieciski p ro filaktiskiem pasākumiem (d iē tte rap ija , klim atterapija , h id ro te rap ija , fiz io te rap ija , m edikam entozā te rap ija u. c.), ar kuriem var ietekm ēt slima cilvēka organismu, m edicīnas r īc īb ā šo b rīd ir a rī refleksotera- pija.
Ši arstn iecibas m etode ir radusies tala senatne (aptuveni pirms 50 gadu sim teņiem ) Āzijas austrumu daļā — tagadējā Ķīnas, M on- golijas, Korejas un Japānas te rito rijā . Pasaules un dabas izzināšanas procesā uzkrājās zināšanas par to, kas cilvēkam ir de rīgs un kas — ka itīgs. A r ī senos laikos c ilvēk i sirga ar tube rku loz i un loc ītavu iekaisumu, ar aptaukošanos, sirds slim ībām , zobu puvi utt. Senie m ediķi, vē ro jo t c ilvēka organisma funkcijas, atklāja noteiktas m ijieda rb ības sistēmas. C ilvēks ir dabas daļa un ar to organiski saistīts. Klimats, note ikta s lodze ve ido cilvēka b io ritm u.
Izzinājuši, ka dabas parād ības ir cita no citas atkarīgas un savstarpē ji nosacītas, tā laika ārsti pieņēm a, ka cilvēka organisms d z īv o un darbojas to pašu spēku ietekmē, kas valda dabā. C ilvēka organisms tika aplūkots nevis kā kaut kas sevī noslēgts un no apkārtējās pasaules savrups, be t gan kā sarežģīta sistēma, kurā katrs elements funkcionā li saistīts ar visiem pārējiem .
Tika atzīts, ka, cilvēkam saslimstot, slim ības procesā neizbēgam i tiek iev ilk ts viss organisms un, m ainoties viena orgāna funkcija i un darb ība i, note ik ti mainās visu pārē jo orgānu un sistēmu funkcijas.
Organismā nav izo lē tu apakšsistēmu. Tās visas p ie lāgotas cita citai un darbojas saskaņoti. Par fiziskā un psihiskā savstarpējo saistību tika sacīts: «Vesels ir ne tika i tas cilvēks, kas neslimo, be t a rī tas, kam starp miesu un garu valda saskaņa. Laim īgs cilvēks ir vesels cilvēks.»
S lim ība tika aplūkota kā process, ko izra is ījuši norm ālo savstarpē jo sakaru un m ijieda rb ības traucējum i kā pašā organismā, tā a rī starp organismu un ā rv id i. Tātad slim ība ir c īņa starp organisma p re testības spēkiem un slim ības cē loni. Tas savukārt var bū t ārējs (k limats, infekcija u. c.) vai iekšējs faktors (uzturs, ūdens, emocijas u. c.) vai a rī bojā jum s (apdegums, ievainojum s, trauma). Ārsta uzdevums b ija p a līd zē t organismam šajā cīņā.
Pamazām tika izstrādātas un form ulētas senās austrumu m edicīnas pamattēzes, ārstn iecības m etodes un līd ze k ļi. Daudzas no tām līd z pat mūsdienām nav zaudējušas savu nozīm i. Jau to re iz , piemēram,
6 IEVADS
tika uzskatīts, ka ārstēšanai jābū t kompleksai un jāapv ieno līd ze k ļi, kas darbojas vienā v irz ienā ; ārstēšana nedrīks t bū t sasteigta (izņem ot īpašus gad ījum us) — jā ļauj dabai d a r īt savu; ārstēšanai jābū t stingri ind iv iduā la i — gan katram slimniekam, gan katrā slim ības dienā.
Senajā austrumu m edicīnā plaši tika lie tota masāža, tu rk lā t dažādi paņēm ien i: g laudīšana, berzēšana, maidzīšana, dauzīšana, k n a ib īšana, p irksta sp iediens ar ap ļve ida kustībām tā saucamo d z īv īb as punktu apvidū.
Tika atrasti, aprakstīti un sistematizēti note ik ti punkti uz c ilvēka ķermeņa virsmas un noska idroti funkc ionā lie sakari starp šiem punktiem un dažādiem orgāniem un sistēmām. Iedarbo jo ties uz dažādiem punktiem (atkarā no slim ības) ar adatu, vērm eļu cigare ti vai p irksta sp iedienu, tika atjaunota traucētā funkcija un slimais cilvēks izve seļojās.
Punktu masāžas pamatā likts tas pats princips, kas adatu te rap ija i un p iededzināšanai. A tšķ ir ība tika i tā, ka, masējot «dz īv ības punktus» ar p irkstu galiem , āda netiek ievainota. Pavisam aprakstīti aptuveni 700 šādu punktu, taču visb iežāk izmanto kādus 150 punktus.
«D zīv ības punktu» (mūsdienās lie to šo punktu vispārinātu nosaukumu «b io loģ isk i ak tīv ie punkti» ) masāžas ārstnieciskās iedarb ības mehānismu ve ido sarežģīti reflektoriskas dabas fiz io lo ģ isk i procesi.
C ilvēka ķermeņa visa virsma, tāpat kā jebkurš maņu orgāns, ir refleksogēna zona. V ien i signāli nokļūst galvas smadzeņu apziņas zonā, c iti — tajos smadzeņu rajonos, kas ietekmē organisma veģeta tīvās funkcijas. B io loģ iski ak tīv ie punkti, par kuriem tiks runāts turpm āk, p iede r p ie otrās kategorijas. Tie regu lē iekšējo orgānu funkcijas, tātad tiem ir vistiešākais sakars ar c ilvēka fiz io lo ģ isko vese lību .
Dzīvā organismā nepārtraukti notiek v ie lu sintēze un sadalīšanās. Šie procesi, būdam i re la tīvā līdzsvarā, nodrošina organisma vitā lās funkcijas un enerģētisko un strukturālo resursu atjaunošanos. Ārējās un iekšējās vides ka irinā tā ji var šos procesus pastip rināt vai kavēt, tādē jād i m ainot re la tīvo līdzsvaru starp tiem . Iz jaukto līdzsvaru var atjaunot, iedarbo jo ties uz refleksu loka m ezgla punktiem .
Var iedom āties, cik sarežģīts ir ceļš, pa kuru signāls sasniedz galamērķi, iedams caur daudziem neirā lo sakaru pārslēgšanās punktiem . Ādas noteiktas zonas kairinājum s var iz ra is īt a tb ild i konkrētā orgānā, t. i., a tb ildes reakcija uz punktu masāžu rodas tā lu no kairinājum a v ie tas — zonā, kurai nav redzama anatomiska sakara ar kairinājuma zonu.
Pamatīga b io loģ isk i a k tīvo punktu izpēte , kas tika veikta mūsu zemē, noskaidroja, ka ied a rb īb a uz punktu o rgan izē enerģētisko b ilanci, stimulē vai nom ierina (atkarā no iedarb ības ve ida) veģe ta tīvo nervu sistēmu, pastip rina a rte riā lo asinsapgādi, regulē audu baro šanos un iekšējās sekrēcijas dz iedzeru da rb īb u , mazina sāpes, pazemina nervu un muskuļu sasprindzinājum u. N oteikta ādas punkta ka irinājuma ietekm i uz atb ilstošo orgānu vai sistēmu var izskaidro t ar to, ka c ilvēka d īg ļa āda un nervaudi attīstās no viena un tā paša ve ida
7 IEVADS
šūnām, kas cieši saistītas kā savā starpā, tā ar šūnām, no kurām ve idojas iekšējie orgāni.
Mūsu zemē ir ve ik ti ļo ti daudzi k līn isk i fiz io lo ģ isk i izm eklējum i un ir p ie rād īts , ka aprakstīta jiem b io loģ isk i aktīva jiem punktiem p ie m īt specifiskas īpa tn ības, kas tos atšķir no apkārtē jiem ādas rajon iem : re la tīv i zema elektriskā p re testība , augsts e lektriskais potenciā ls, augsta ādas tem peratūra un spēcīga sāpju sajūta, pa lie linā ts skābekja patēriņš un augstāka vielm aiņas aktiv itā te . Uzspiežot uz šiem punktiem, rodas savdabīga laušanas, tirpšanas vai sāpju sajūta, kāda nerodas, ja uzspiež vietās, kur nav punktu. Šo sajūtu rašanās ir tik pastāv īg a un ob ligā ta , ka noder par punktu atrašanas preciz itā tes kritē riju .
A r p irkstu sp iedienu uz stingri note iktiem punktiem var dozēti, izvēles ve idā un m ērķ tiec īg i ietekm ēt dažādu orgānu un sistēmu funkcijas, regu lē t veģe ta tīvās funkcijas un vielm aiņas un atjaunošanās procesus.
Veselības «zelta likuma» pamatā ir pieņēmums, ka c ilvēka o rganismā pastāvīg i jāsaglabā «dziedinošā harmonija».
Saskaņā ar seno austrumnieku m ācību neviens un nekad nav ne stabilā s tāvok lī «vesels», ne stabilā s tāvok lī «slims». V ese lība un slim ība ir pastāvīgā dinamiskā līdzsvarā un it kā «rotaļājas» viena ar otru. Saprātīga c ilvēka uzdevums — noturē t organismu šāda dinamiska līdzsvara stāvoklī.
Parasti pa ie t note ikts laiks, līd z s lim ība sāk izpausties simptomu ve idā. Šajā periodā cilvēka vese lība un darbaspējas jau ir traucētas, taču šis ir ta s līdzsvara traucējum u b rīd is , kad kā pirmsārsta p a līd z īb u var izm antot punktu masāžu.
Punktu masāža ir re fleksoterapijas (m etodes čžeņ-czju) daļa, un tā ir viena no nedaudzām metodēm, kas, kaut radusies vairāk nekā pirms p ieciem gadu tūkstošiem, saglabājusies un tiek lie to ta m ūsdienās, it kā būtu no jauna p iedzim usi. Tās augošā popu laritā te izskaidrojama ar jaunām zinātnes atziņām par re flektorisko ied a rb īb u uz c ilvēka organismu un šīs iedarb ības mehānismiem, kā a rī ar iespēju ie ro bežo t stip ri ied a rb īg u sintētisko medikam entu lietošanu. Daļa austrum nieku trad ic ionā lo koncepciju jau guvušas zinātnisku pam atojumu, citas vēl tika i gaida savus pētniekus, jo patiesības kritē rijs — prakse — apliecina, cik tās nozīm īgas.
Punktu masāžas m etodes plašā lietošana izskaidrojam a ar to, ka šī m etode ir gand rīz p iln īg i neka itīga, re la tīv i vienkārša, fiz io loģ iska , ar mazu iedarb ības zonu un ka to var izm antot kā pirmsārsta p a līdz īb u .
Punktu masāžu var lie to t a rī kompleksā ar m edikam entozo te ra p iju . Tomēr jāpatur prātā, ka š ī seno austrumnieku m etode tika i p a p ildina m oderno m ed ic īnu, be t neaizstāj to . Izm anto jo t punktu masāžu, jāņem vērā visi mūsdienu m edicīnas pam atnoteikum i un prasības.
Punktu masāžu var lie to t tika i tad, ja tai nav kontrind ikāc iju .Punktu masāža nekādā ziņā netraucē g riez ties pēc p a līd z ība s pie
ārsta.
IE V A D S
PUNKTU M ASĀŽAS PA M A TI,IEDARBĪBAS METODES, TEHNIKA,IN D IKĀ C IJAS UN KO N TR IN D IKĀC IJAS
Senie austrumu ārsti uzskatīja, ka c ilvēka organisms ir pašregulējoša sistēma, kurā harmoniski c irku lē « dz īv ības enerģ ija» Č l, p ie p ild o t visus orgānus un sistēmas. Senie austrumu m ediķi uztvēra in d iv īd u kā vienu veselumu, kas tu rk lā t nesaraujami saistīts ar eksistences v id i. L iela nozīm e tika p iešķirta orgānu un sistēmu funkcijai, kas var rea lizē ties tika i tad, ja c ilvēka organismā valda enerģētisko resursu harmonija. Tāpēc diagnostikas mērķis nebija atklāt pa to lo ģ isko perēkli, be t gan note ik t to traucējumu ve idu, kas radušies paš- regulācijā un saskarsmē ar apkārtē jo v id i. A r dažādiem zāļu līd z e k ļiem un ārstn iecības metodēm ārsts centās stim ulēt organisma iekšējos spēkus un panākt harm oniju kā pašā organismā, tā saskarsmē ar apkārtē jo v id i.
Noteikum i m anipulācijām ar «dz īv ības punktiem » ba ls tīti uz aus- trumu^mediķu priekšstatiem par « dz īv ības enerģ iju» Č l un tās kustību pa neredzam iem, līd z šim b rīd im vēl neatklātiem kanāliem — m erid iāniem . Ir 12 pāra un 2 nepāra pamatkanāli.
Saskaņā ar šo m ācību katram orgānam un katrai sistēmai p ie m īt sava « dz īv ības enerģ ija» Č l, kas ir funkcijas un vielmaiņas izpausme konkrētajā momentā. Visu Č l kopspēks ve id o visa organisma Č l.
«D zīv ības enerģ ija» p ilnu apriti paveic d iennaktī, secīg i pā riedama no orgāna uz orgānu un nesdama sevī harmonisku vai d isharmonisku e lem entu. Pirmajā gad ījum ā cilvēks ir vesels, otrajā — rodas d isfunkcija vai slim ība.
To var sa līdz inā t ar pulksteņa rād ītā ju , kas regu lā ri pā rie t no viena cipara p ie o tra 1. Ja kādā ķermeņa iec irkn ī enerģ ijas ir par daudz, tad citā daļā tās nep ie tiek. Visumā š ī teo rija ir d iezgan pavāja, tom ēr tajā ieskicējas b io loģ isko ritmu problēm a.
Sie priekšstati nemaz nav tik tā li no mūsdienu zinātnes par v ie lm a iņas procesiem kā pašā organism ā, tā m ijied a rb īb ā ar apkārtē jo v id i. Pēc mūsdienu zinātn ieku domām, d z īv īb as ene rģ ija ir visas organisma darb ības, tā vielmaiņas, enerģ ijas un d z īv īb a s tonusa in teg rāla funkcija.
M ūsdienu zinātne ir p ie rā d īju s i c ilvēka organisma d z īv īb as norišu diennakts cikliskumu. Tādējādi ir zinātniski apstiprināta seno austrumu m ediķu rekom endācija, ka «gu lē t jā ie t šodien, nevis rīt» . C itiem vārd iem — g u lē t jā ie t vakarā starp deviņ iem un desm itiem , be t jāceļas piecos no rīta.
G arīga i un fiziskai aktiv itā te i a rī ir savi dienas maksimumi. Vēl vairāk — ir kļuvis zināms, ka c ilvēka organismā katram orgānam ir savi b io ritm i, kas visi kopā ve ido v ienotu visa organisma b io ritm a ainu.
1 Katram organam ir ene rģ ija s maksim ums n o te ik tā stunda un 12 stundas pec tam — m inim um s.
9 IEVADS
Senajā m edicīnā ir norād ījum i, ka cilvēka pašsajūtai un vese lība i ir sakars ar Mēness fāzēm. A r ī šī tēze ir guvusi zinātnisku traktējum u. Ir p ie rād īts , ka ar Mēness fāzēm saistīta dzimšana un miršana, b ro n h īta uzliesmojum i un epilepsijas lēkmes. Turklāt ir noskaidrots, ka darb īga is faktors ir atmosfēras elektriskā stāvokļa Mēness ritms.
K līn iskā p ie redze māca, ka daudzas slim ības noris c ik lisk i, nereti ar sezonas uzliesm ojum iem . Piemērs tam var bū t čūlas s lim ība. No klīn isk iem novēro jum iem a rī zināms, ka h ipertoniskā k rīze v isbiežāk mēdz būt starp pulksten 16 un 24, bet plaušu tūska — no pulksten 20 līd z 24. Sāpju sajūtas stiprums atkarīgs ne vien no katra c ilvēka ind iv iduā la jām īpa tn ībām , bet a rī no diennakts stundas. Ir konstatēts, ka āda adatas dūrienu stiprāk jū t starp pulksten 11 un 12, be t zobu sāpes visstiprākās ir naktī.
Pasaulē viss ir nepārtrauktā kustībā. Lai dz īvs organisms varētu eksistēt, tam adekvāti jāreaģē uz ārvides m ain īgajiem apstākļiem . Te a rī slēpjas b io ritm u jēga, kuru pam anīja un em p īrisk i p ē tīja senie austrumu m ed iķ i: dabā viss ir savstarpēji saistīts, daba ir vissmalkākais cēloņu un seku mehānisms, nevis haoss.
M ūsdienās bez diennakts, Mēness un sezonas ritm iem ir atklāts vēl vairāk nekā simts b io ritm u , kuru periods ir no sekundes simtdaļas līd z v ienpadsm it gadiem.
Tātad «dz īv ības enerģ ija» Čl stingri note iktā secībā c irku lē pa 12 pāra un 2 nepāra pamatkanāliem , «baro» orgānus un sistēmas un nodrošina to saskanīgu funkcionēšanu. Diennakts gaitā katram kanālam ir savs maksimālais un m inimālais potenciā ls. Maksimālais po ten ciāls tiek sasniegts b r īd ī, kad cauri kanālam iet enerģ ija Č l, m inim ālais potenciā ls ir pēc 12 stundām.
Pie austrumu m edicīnas pam atpostulātiem p ie de r postulāts, ka « dz īv ības enerģijas» Č l izpausmes forma ir d ivu p re tē ju , polāru spēku — JAN un IŅ — cīņa un m ijieda rb ība . Šo spēku simbols parād īts 1. attēlā.
IŅ ir negatīva is, noliedzošais, mātišķais pirmsākums. Tas p ie m īt visam pasīvam, miklam, aukstam, tumšam, dusošam, jū tīgam , slēptam, nepastāvīgam , drūmam.
JAN ir poz itīva is , apliecinošais, tēvišķais pirmsākums, kas izpaužas visā gaišā, aktīvā, sausā, spožā, siltā, radošā, pastāvīgā.
1. att. IŅ un J A N m ijie d a rb īb a s s im b o ls
10 IEVADS
IŅ un JAN cilvēka organismā sim bolizē nepārtrauktu pretstatu c īņu. Šo d ivu po lā ro spēku m ijied a rb īb a ietekmē organisma enerģētisko b ilanci un regu lē atjaunošanās procesus un veselības stāvokli.
Mēness — IŅ, Saule — JAN; nakts — I Ņ, d iena — JAN; c ilvēka organisms — gan IŅ, gan JAN, jo organismā norisošiem procesiem var bū t kā IŅ, tā JAN raksturs.
Šāds dalījum s var lik ties d īva ins, taču saskaņā ar seno austrumnieku priekšstatiem tas parāda organismā norisošo procesu m ijieda rb īb u saistībā ar dabu.
C ilvēks ir dabas daļa un p iln īb ā pakļauts v ispārīgām likum ībām . A r ī slim ības attīstīšanās pakļauta dabiskajam ciklam.
Jāatzīmē, ka postulāts IŅ — JAN tika attiecināts a rī uz uztura režīm u, ko v ienm ēr harmoniski apvienoja ar re fleksoterap iju , a rī ar punktu masāžu.
Nepareizs uztura režīms b iež i vien izjauc d z īv īb a s enerģ ijas harm oniju. Ja uztura režīms ir nepareizs gadiem ilg i, pakāpeniski izmainās kom pensatoriskie mehānismi.
Senajā austrumu m edicīnā pastāvēja uztura noteikum i, kas a rī mūsu dienās var iz ra is īt zināmu interesi.
V ietās ar aukstu klimatu, kas pēc sava rakstura p iede r p ie IŅ, kā a rī aukstā laikā uzturā vairāk tie k lie to ta gaļa, tāpa t graudu un dārzeņu ēd ien i.
Siltā klimatā, kas raksturīgs JAN, uzturā vairāk tiek patērēti augļi un dārzeņi, mazāk — gaļa.
Uzturā lieto jam iem p roduktiem jābū t dabiskiem . Lai saglabātu līdzsvaru starp IŅ un JAN, mazāk jā lie to konservēti p rodukti.
Uzturam jāa tb ils t klimatam un apkārtē jai v ide i.Ja uzturā tom ēr tiek iekļauts kaut kas eksotisks, tas jā lie to mazās
porcijās, kamēr «iekšējā harmonija» paspēj p ie lāgo ties šim neparastajam ēdienam .
V ē l vairāk — pirm o re iz i sezonā augļus un dārzeņus ned rīks t ēst lielā daudzumā.
Ja jums ir slieksme uz p ikantiem ēdien iem , centie ties no tiem tom ēr iz raudz īties vismazāk pikantos.
V is i augļi un dārzeņi jā lie to atbilstošajā sezonā, jo tika i tad tie harmonē ar organisma gremošanas un uzsūkšanas sistēmu.
Ēdiens ned rīks t bū t ne pārāk karsts, ne a rī pārāk auksts.Ēdiens jāsakošļā lēni un rū p īg i, izbaudot visu, kas tiek apēsts un
iemalkots. «Šķidrs ēdiens jāsakošļā, sauss — jādzer» — vēstī austrum u gud rīb a .
Ieteicams lie to t tika i dabiskus dzērienus. N ovārījum iem vēlams izm antot aromātiskas zāles vai m andarīna m iziņu. Vēlams dzert maziem malkiem. A ug ļu un dārzeņu sulām, ko lie to uzturā, jābū t svaigi spiestām.
Ēdienam jāb ū t svaigi gatavotam, un pieaugušam cilvēkam jāēd nevis noteiktās stundās, be t gan tad, kad viņš jū t vese līgu izsalkumu.
Jāēd m ie rīgā un līksmā gaisotnē.A lkoho ls un kafija p iln īb ā jā izs lēdz no uztura.
11 IEVADS
N edrīks t uzturā lie to t daudz sāls, jo tas vā jina JAN orgānu un pastip rina IŅ orgānu funkciju .
Senajā austrumu m edicīnā pārtikas produktus ied a līja pēc to iedarb ības uz d z īv īb a s e ne rģ iju Č l, p ro ti, IŅ un JAN produktos. Sis dalījum s parād īts 1. tabu lā.
Svarīgākiem pārtikas produktiem , kas pieskaitām i p ie IŅ p ro du k tiem, p ie m īt atveseļojoša ied a rb īb a uz tiem orgāniem , kuros f iz io lo ģiski p revalē IŅ tendences, — uz sird i, plaušām, aknām, liesu, nierēm, perikardu . Tādos gad ījum os uzturā pa lie linā tā daudzumā iekļauj šos produktus, be t samazina pārē jo p roduktu daudzumu.
Svarīgākie pārtikas p rodukti, kas pieskaitām i p ie JAN p ro du k tiem , atveseļojoši iedarbojas uz orgāniem , kuros fiz io lo ģ isk i prevalē JAN tendences, — uz kuņģi, tie vo un resno zarnu, žu ltspūsli, u r īn pūsli. Palielinātā daudzumā šie p rodukti tiek lie to ti, v ien la ikus samazinot pārē jo p roduktu daudzumu.
Lai justos jauns, ve ikls un vesels, tad IŅ un JAN produkti uzturā jā lie to a ttiec ībā 5:1.
Svarīgākais z iv ju sagatavošanas noteikum s: nevā rīt tās pārākilg i.
Z īm īg i, ka senajā austrumu m edicīnā tika aprakstīts «garšas sajūtu sakars ar iekšējiem orgāniem », resp., tika uzskatīts, ka katram o rgānam ir sakars ar note iktu garšas sajūtu. Piemēram, senā m ācība vēstī, ka «skābie ēd ien i vispirms sasniedz aknas, rūg tie — sird i, v irco tie — plaušas, sāļie — nieres, saldie — aizkuņģa dz iedzeri» .
1. tabula
Pārtikas p rod u ktu ieda līju m s
I Ņ ,p ro d u k ti S ta rp p ro d u k ti JAN p ro d u k ti
1. A u ģ u va lsts p ro d u kti
RudziProsaK ukurūzaK āpostiB ietesM e lo nesLauru lapasM ā rru tk iP ē te rs īļiRīsiC itro n iZem esriekstiPersikiG ra n ā tā b o liU penesPlūmesIrb e ņ u ogasBrūklenes
Tom ātiG urķ iA rb ū z iĶ irb ji
G riķ iZ irņ iPupasK a rtu pe ļiBurkāni
R edīs iM e ž ro žu paaug ļi Sēnes
KviešiAuzasM ie ž iP ipariM agonesSinepesIngversD illesĶ ip lo k iS īp o liKanēlisRutkiC ie d ru riekstiD iž lazdu rieks tiKastaņiC ig o r iņ iZem enesĀ b o liĶ irši
12 IEVADS
1. fabu las tu rp inā ju m s
iŅ p ro d u k ti S ta rp p ro d u k ti JA N p ro d u k ti
M a n d a rīn i P īlādžogas D zērvenes S aulgriežu e ļļa
2. G a ļa , g a ļa s p rod u kti
Cūkas ga ļa Vērša gaļa Z irg a gaļaKazas ga ļa V istas ga ļa Jēra ga ļaZoss ga ļa T īta ra ga ļa Zaķa, truša ga ļaP īles ga ļa Baltās irbes gaļaTeļa ga ļa O las
3. Z iv is, z ivju p rod u kti
Jebkuras z iv is KaviārsG arneles
4. P iena p ro d u kti
Putukrē jum s G ovs p iens BrinzaSkābais krē jum sSiersSviests
5. D zēr ie n i
M in e rā lū d e ņ i KumissKazas p iens S tipra tē jaP iparm ētru , lie p z ie d u tē ja
6. C iti p rod ukti
M edus
Terapeitiskās iedarb ības metodes, kuras izm antoja senajā aus- trumu m ed ic īnā, b ija vērstas uz to , lai starp JAN un IŅ panāktu saskaņu un harm oniju, jo s lim ība tika izskaidrota kā traucēts līdzsvars normālajā, harmoniskajā enerģ ijas sadalē starp IŅ un JAN.
Kanāli, tāpa t kā visi orgān i, dalās IŅ un JAN grupā. JAN kanāli a tb ils t enerģ ijas ražotājiem : kuņģim , resnajai un tieva ja i zarnai, žults- pūslim, u rīnpūs lim ; p ie tiem pieskaitāms a rī « trīs s ild ītā ju» kanāls. Šo orgānu funkcija ir pārnest uz IŅ orgāniem m etaboliski pārve ido tu enerģ iju , kas iegūta no ārē jiem resursiem (uztura, gaisa). IŅ kanāliem a tb ils t depo orgān i (enerģ ijas uzkrā jē ji): plaušas, liesa, a izkuņģa dz ie dzeris, aknas, nieres, sirds. To uzdevum s ir akum ulēt un saglabāt enerģ iju .
A b i nepara kanali — priekšejais viduskanals («apaugļošanas» kanāls) un m ugurējais kanāls (kanāls «pārva ld ītā js») — nav saistīti
13 IEVADS
ar orgāniem . Priekšējais viduskanāls apvieno visus IŅ kanālus, bet mugurējais viduskanāls — visus JAN kanālus.
Turklāt visi IŅ kanāli un JAN kanāli ir savā starpā saistīti. Katrs IŅ kanāls savā be igu daļā ir savienots ar atbilstošā JAN kanāla sākuma daļu, be t tas savā be igu daļā savukārt savienojas ar nākamā IŅ kanāla sākuma daļu. Kanāli, sekodami cits aiz cita note iktā kā rtībā, ve ido katrai ķermeņa pusei c iklisku sistēmu'.
p — plaušu kanālsG l — resnās zarnas kanālsRP — liesas un a izkuņģa d z ie d ze ra kanālsC — sirds kanālsIG — tievās zarnas kanālsV — u rīn p ū š ļa kanālsR — n ie ru kanālsM C — p e rika rd a kanālsTr — « trīs s ild ītā ju » kanālsVB — žu ltspūšļa kanālsJ — priekšē ja is v iduskanālsT — m ugurē ja is v iduskanāls
Austrumu m ed icīna jau senatnē b ija a ttīs tītāka nekā citu tautu med ic īna. Starp citu, jau to re iz (aptuven i pirms 5 gadu tūkstošiem) b ija izve ido jies priekšstats par b io ritm iem , par c ilvēka organismā norisošo procesu aktiv itātes maiņu diennakts laikā un par ritmu harmoniju.
Tika atzīmēts, ka b io ritm u raksturu izšķiroši ietekm ē astronom iskie faktori: dienas un nakts m ija ve id o diennakts ritm u; Mēness fāžu maiņa — Mēness ritmus; Zemes griešanās ap Sauli un ar to saistītā gadalaiku maiņa — sezonas ritmus utt.
Ārsts nekad nesāka ārstēt pacientu, iepriekš neņēmis vērā un nenoteicis viņa bioritm us.
Tagad ir p ie rād īts , ka vienam un tam pašam preparātam vienā un tajā pašā devā toksiskums (kā a rī e fektiv itā te ) dažādā diennakts laikā ir krasi a tšķirīgs. Vē l vairāk — ja zāles iedzer atbilstošajā ritma momentā, preparāta negatīvo ietekm i var ievēro jam i samazināt un tu rk lā t panākt maksimālo efektu.
Saskaņā ar m ācību, kas pieņem ta senajā austrumu m edicīnā, visi orgāni cilvēka organismā ir pakļauti b io loģ iska jam ritmam. Gan d ie n nakts, gan sezonas laikā tie darbojas a tšķ irīg i: katram orgānam un katrai funkcija i p rec īz i noteiktā laikā ir enerģ ijas maksimums un m in imums. Turklāt d z īv īb as enerģ ijas paisumā un bēgum ā vērojama p re cīza saskaņa p iln īg i konkrētos orgānos un sistēmās.
Piemēram, plaušu kanālā maksimālā enerģ ija ir no pulksten 3 līd z 5, bet u rīnpūšļa kanālā šajā laikā ir m inimālais potenciā ls (2. a tt.). No pulksten 15 līd z 17 maksimālā ene rģ ija konstatējama urīnpūšļa kanālā,
' Kanali a p z īm ē ti ar to nosaukum u p irm a jiem b u rtie m franču va loda.
14 IEVADS
bet plaušu kanālā potenciā ls samazinās līd z minimumam. Izrādās, ka tieši šajā b r īd ī sistēma vai orgāns ir v isuzņēm īgākais p re t te rape itisko ied a rb īb u .
M ācībā uzsvērts, ka p ie c ilvēka organisma enerģētisko ' resursu regulācijas sfēras p ie de r em ociju pārvald īšana, m ie rīga, līdzsvaro ta noskaņojuma un optim ism a saglabāšana. Nav jā ļauj izpausties dusmām, sarūgtinājumam un citām negatīvām emocijām , jo «filozofiska attieksme» p re t dz īves likstām saglabā enerģētisko līdzsvaru. «Ja varētu p ada rīt c ilvēka sirdi labu un tīru , iz d z īt no tās visas šaubas, nep ie p ildām as vēlēšanās un ļaunus nodomus, tad daudzas slim ības izzustu pašas no sevis,» — teica senie austrumu m ediķi.
Priekšstati par savstarpējo a tkarību un savstarpējo nosacītību dabā noveda līd z m ācībai par d iē tu kā vē l vienai iespējai iedarboties uz d z īv īb a s enerģ iju Č l. Sevišķi lie la nozīm e tika p iešķirta pašai ēšanai. Tika ie te ikts ēst m ie rīgā situācijā, neste idzoties. Labāk ieēst mazāk, be t rū p īg i sakošļāt, nekā ēst veseliem kumosiem, lai ieēstu vairāk. Gremošanai jāsākas jau mutē.
V ienā ēd ien re izē nav jācenšas ieēst daudz; labi sakošļāts un ar siekalām sajaukts ēdiens dos va irāk labuma. A ug ļiem un dārzeņiem jābū t no tās (ģeogrāfiskās) joslas, kurā jūs d z īvo ja t. Produkti ned rīks t bū t rafinēti.
V isbe idzo t, m ācība nostip rina pā rlie c ību , ka nekas tik ļoti neve icina veselības saglabāšanu un ilgu mūžu kā nem ainīgs, harmonisks dz īves ritms, kurā ietvertas visas organisma d z īv īb a s norises un c ilvēka dz īves izpausmes.
Vē l viens senās austrumu m edicīnas postulāts ir piecu p irm e le- mentu — dabas fiz ikā lā stāvokļa sim bolu — savstarpējais sakars un
15 IEVADS
m ijieda rb ība . Sie p ieci p irm elem enti ir koks, uguns, zeme, metāls un ūdens. Tie person ificē piecus cilvēka orgānus: koks person ificē aknas, uguns — sird i, zeme — liesu, metāls — plaušas, ūdens — nieres.
Sāds dalījum s var lik ties d īva ins, taču, pēc seno austrumnieku priekšstatiem , tas pa rād īja organismā norisošo procesu savstarpējās sakarības. C ilvēks ir dabas daļa un p iln īb ā pakļauts vispārē jiem liku miem.
Slim ības rašanās a rī ir pakļauta dabiskajam ciklam.Jēdziens par IŅ — JAN un pieciem pirm elem entiem senajā austrumu
m edicīnā vijas cauri visai d iagnostika i un te rap ija i. S lim ība rodas tad, ja kaut kāda iemesla dēļ pavājinās vai tiek traucēta d z īv īb as enerģijas plūsma, kuru var sa līdz inā t ar ūdeni salocītā caurulē. Gar iepriekš m inētajiem kanāliem -m erid iān iem atrodas 365 « dz īv ības punkti». Tie ir tieši tajās vietās, kur plūsma kanālā var tik t pārtraukta (sk. 8. att.).
Nevajag aizm irst, ka punktiem nav anatomiska substrāta. Tiem nav ob ligā ti jāatrodas slimā orgāna tuvum ā. Sāpes nieru apvidū var a tv ieg lināt, enerģ iski p iesp iežo t pēdai maksimāli saliektu rokas mazo p irk stiņu, bet s irdsda rb ību var uzlabot, ja to pašu izdara uz rokas. Specifiskais hem oro īdu ārstēšanas punkts atrodas uz galvas; sāpes plecā mazināsies, masējot punktu pēdā. Dažreiz, lai mazinātu sāpes kreisajā pusē, jāmasē punkti labajā pusē. V ienu un to pašu punktu var izmanto t vairāku slim ību ārstēšanai un o trād i — kādas vienas slim ības ārstēšanai var izmantot vairākus punktus. Ieda rbo jo ties uz attāliem kanāla punktiem , var gū t ārstn iecisko efektu visa kanāla garumā.
Punktu atrašanai izmanto p roporc ionā lus nogriežņus — «cuņ», kuru garums ir ļo ti ind iv iduā ls , jo tas ir attālums starp maksimāli saliekta vidē jā pirksta krokām, v īrieš iem — kreisajai rokai, sievietēm — labajai rokai (3. att.). Sī ind iv iduā lā nogriežņa garums («cuņ») ē rtības labad visā grāmatā turpm āk tiks saukts par in d iv id u ā lo v ien ību vai v ien kārši — par v ien ību . Par ind iv id uā lo v ie n īb u var p ieņem t a rī rokas īk šķa platumu (4. att.). Pārnesot vien ības uz pārē jiem pirkstiem , varam pirkstu platumos izm ē rīt 1 '/ 2, 2 un 3 v ien ības (5., 6., 7. att.).
1
3. att.
16 IEVADS
4. att.
7. alt.
17 IEVADS
8 .itt
IE V A D S
19 IEVADS
8. att.
20
8 art.
!\ IE V A D S
Visām ķermeņa daļām atbilst noteikts v ien ību skaits. B io loģ iski aktīv ie punkti parasti atrodas uz nogriežņu (v ie n īb u ) robežas un b ieži vien sakrīt ar padziļinā jum u, kuru var ar p irkstu sataustīt.
Piemēram, katram cilvēkam apakšdelmā ir 12 ind iv id uā lo v ien ību , .nigšdelmā — 9, augšstilba ārpusē — 19, apakšstilbā — 13. Attālums '•l.irp galvas matainās daļas robežu p ie rē un pakausī ir 12 v ien ības utt.
Izga tavo jie t m ērlenti ( līd z īg u centim etru mēram), uz kuras a tz īm ējiet desm it d ivpadsm it savas ind iv iduā lās v ien ības. A r šādas lentes l> .ilidz ību v ie g li a trad īs ie t masāžai va jadz īgos punktus. Punkti jāa trod nevis aptuven i, be t gan ar v is lie lāko p rec iz itā ti, jo tikai tā var sasniegt labu un ilgstošu efektu. Tas, kurš va jadz īgos punktus masēs nesistemātiski, gūs m inimālus rezultātus.
Punktu masāžas tehnika nav apgūstama dažās dienās. Jums būs v ijadz īga uzmanība, tren iņš. Jāizvairās iedarboties uz blakus ie c irkņiem, jo tajos var bū t punkti, kurus ned rīks t aizskart.
Pirms masāžas uzm anīg i ar p irksta galu uztaustiet punktu! Piev īs ie t uzm anību tam, ka, uzspiežot punktam, rodas īpaša laušanas vai ■ipju sajūta, kas var izp la tītie s — izstarot uz citiem ķermeņa apvid iem !
r. i \ sajūtas punktu meklēšanā ir ļoti svarīgas. Tās dēvē par iepriekš ļirtredzamām sajūtām. Spiediens uz punktu nedrīkst bū t ļo ti spēcīgs
.ti straujš, tas nekādā gad ījum ā nedrīks t atstāt zilumus. Spiedienam jflbū t tādam, kādu var izd a rīt uz acābolu, neizra isot sāpes un nepatīkamas sajūtas.
Tādā pašā veidā a trod ie t simetrisko punktu ķermeņa otrā pusē .11 uz otras ekstrem itātes.
Spiediens ar p irkstu (nagam jābū t īsi apgrieztam ) jā izdara rū p īg i,I'n rpend iku lā ri ādas virsmai p rec īz i norād īta jā punktā. Tā var bū t p ie - ••k(iršanās, v ieg la uzspiešana vai dziļa piespiešana. Nekādā gad ījum ā nedrīkst ieva inot adu, ra d īt asas sāpes vai asinsizplūdumu.
V ispieejam ākie punktu masāžas paņēm ieni ir šādi:
1) pieskaršanās vai v ieg la nepārtraukta glaudīšana, kas atgādina maza prosas graud iņa rip ināšanu zem pirksta vai bērnu rotaļu «Vāru, vflru putriņu . . .»;
/) v ieg la uzspiešana, kurai izmanto pirksta vai plaukstas smagumu, turklāt pirksts netiek atrauts no punkta;
3) dziļa piespiešana, kuras rezultātā punkta vietā zem pirksta ve idojas redzams padziļinā jum s; apļve ida kustības am plitūda nepār- ••iiitsdz /| p irksta aizņemtā laukuma.
Pirksta kustība var bū t rotējoša horizontā lā plaknē (pulksteņa rā d ītāju kustības v irz ienā) vai a rī v ibrējoša, be t tai v ienm ēr jābū t nepārtrū k ta i. Rotācija vai v ib rāc ija jāve ic note iktā tempā (to kāp ino t vai
22 IEVADS
pa lēn ino t) un jāapv ieno ar zināmu sp iedienu uz punktu. Jo spēcīgāka ir ied a rb ība uz punktu, jo īs la ic īgāka i tai jābūt.
Spiedienu izdara ar īkšķa vai rād ītā jp irks ta sp ilventiņu, var p a līdzē t a rī ar citiem p irkstiem (9. att.).
A b i galven ie efekti — nom ierinošais un tonizē jošais — ir a tkarīg i no iedarb ības rakstura, intensitātes un ilguma.
N o m i e r i n o š a i m etodei raksturīga nepārtraukta iedarb ība . Izdara p lūdeņu ap ļve ida (rotācijas) kustību vai a rī pakāpeniski spiež ar p irksta sp ilventiņu, kamēr ādā vēl nav redzama b e d rīte , un tad sp iedienu vairs nepalie lina . Paņēmienu atkārto 3 vai 4 reizes, katru reizi a tgriežoties sākuma stāvoklī, be t neatraujot p irkstu no punkta. Izdaro t rotācijas kustības, tem pu pakāpeniski palēnina. Katru punktu masē 3— 5 minūtes. Tā ir IŅ iedarb ība .
T o n i z ē j o š a i m etodei raksturīgs īss, spēcīgs sp iediens uz punktu un pirksta ātra, spēja atraušana. Pie tonizējošās m etodes p ie der a rī interm itē joša (pārtraukta) vibrināšana. Iedarb ības ilgums ir 1 / 2— 1 m inūte. Tā ir JAN iedarb ība .
Seno austrumnieku kanoni noteica, ka p ilnā m ēnesī izdarāma tikai nom ierinošā, be t jaunā m ēnesī — tonizē jošā punktu masāža. Pēc saulrieta izdarāma tika nom ierinošā masāža.
Ja kāda orgāna funkcija ir pavājināta, izdara ton izē jošo masāžu, bet, ja pastiprināta, — nom ierinošo masāžu.
Pirms punktu masāžas ieteicams ieņem t ērtu pozu, atslābināties, nedom āt ne par ko traucējošu, nepatīkam u un koncentrēties masāžai.
Procedūras p oz itīvā ietekme neparādās vienm ēr v ienād i. Tā var kļūt jūtama jau procedūras laikā, c itre iz — tika i pēc vairākiem seansiem vai pat masāžas kursa beigās. Punktu masāžu izdara katru d ienu, kursā ir 10— 12 seansu.
Punktu masāžu var izd a rīt kā pieaugušajiem , tā a rī bērn iem (no gada vecuma). Jāiegaumē, ka punktu masāžai ir a rī kontrind ikācijas: ļaundab īgs vai labdab īgs audzējs jebkurā ķermeņa vietā (a rī masto- pātija, p riekšdziedzera adenoma, dzem des fib rom a), akūtas slim ības ar d rudzi, tube rku loze aktīvā formā, kuņģa un d ivpadsm itp irkstu zarnas čūlas s lim ība, stiprs novājējums, iekšējo orgānu slim ības ar smagiem funkciju traucējum iem , asins slim ības, akūta psihoze, g rū tn iec ība , vecums (pēc 75 gadiem ).
Punktu masāžu nav ieteicams izd a rīt c ilvēkiem , kuriem ir smagas sirds, n ieru vai aknu kaites vai a rī paaugstināta ķermeņa tem peratūra. To neizdara tukšā dūšā, a lkohola reibum ā (pat v ieg lā ne!), kā a rī tad, ja ir krasas atmosfēras sp iediena svārstības. Ja ir varikozas vēnas, masāža izdarāma ļoti p iesa rdz īg i. Pirms ārstēšanās kursa vienm ēr vēlams konsultēties ar ārstu.
Punktu masāžas laikā nedrīks t dzert kafiju, stipru tē ju un a lkoholiskus dzērienus. N edrīks t lie to t asas garšvielas (mārrutkus, sinepes, piparus, e tiķ i) un ēst sāļus ēdienus, kā a rī ēdienus, kam p ievienots e tiķ is (marinētus dārzeņus un augļus, m ajonēzi). Kursa laikā nav
23 IEVADS
24 IEVADS
veļams iet vanna, be t jamazga atsevišķi rokas, kajas, seja, ķermenis. D rīkst īsu b r īd i pabūt siltā dušā.
Ja jums ir vairākas slim ības, kuru dēļ jūs g ribē tu izd a rīt punktu masāžu, tad tā jā izdara noteiktā secībā — atbilstoši jūsu kaitēm. Turklāt jāsāk ar to s lim ību , kas jūs traucē vismazāk (!), p ro ti, ar vājāko ķēdes posmu, vai ar to simptomu, kas parād ījies pats pēdējais.
Iedarb ības veids (ārstēšana) jāko riģ ē a rī atkarā no nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa, tās reaktiv itātes ārstēšanās b r īd ī.
Ja pēc procedūras uzbudinājum s ir lielāks nekā parasti, tad ned rīks t izmantot punktu masāžas ton izē jošo m etodi, jā lie to tika i nom ierinošā m etode — pēc p rinc ipa : «Sakairināto neka irin i!» Pēc šī f iz io lo ģijas p rinc ipa jāvadās vienm ēr — gan iedarbo jo ties uz c ilvēka o rganisma fiz io loģ iskām funkcijām , gan iedarbo jo ties uz pa to loģ isk i pā rm ainītām funkcijām .
2. tabu la
« D z īv īb a s en e rģ ija s» Č l p o te n c iā la se zo n a s ritmi
P a v d -sans Vasara Rudens Z e m a
F (aknu kanals) + — — — -+ + VB (žu ltspuš ļa kanals)
C (s irds kanāls) + + ! — — — /G (tievās zarnas kanāls)
M C (p e rika rd a kanāls) Tr (kanāls « tr īs s i ld ītā ji» )
RP (liesas un a izkuņģa nemainās E (kuņģa kanāls)d z ie d ze ra kanāls)
P (p laušu kanāls) — + 1 ! G l (resnās zarnas kanāls)
R (n ie ru kanāls) , ļ -ļ- V (u rīn p ū š ļa kanāls)
P i e z ī m e : A r d ivām p lusa ( —(—) va i m īnusa ( — ) z īm ēm p a ra d īta m aksim āla a k tiv itā te vai p a s iv itā te , ar v ie nu — v id ē ja .
Ie da rb ība uz dažiem b io loģ isk i aktīv iem punktiem (piemēram, czu-saņ-ļi) paaugstina nespecifisko, t. i., v isp ā rīg o organisma pre testīb u . C itiem vārd iem , aktivējas organisma im ūnpotenciāls. A c īm re dzot šāda iedarb ība saistīta ar enerģētisko iespēju palielināšanos un to citādu, atbilstošāku sadali.
i S jfe V A D S
ORIENTIERI B IO LO Ģ IS K I AKTĪVO PUNKTU ATRA | skatīt a ttē lu nākamajā un aiznākamajā lappusē)
t Priekšējā v id u slīn ija
} V a ig a loks
ANAI /A u ss g lie m e ž n īca
A u ss g lie m e ž n īca s p a u gu rs (trāgu ss)
A ts lē gk a u ls
G a lv a s groz ītā jm u sk u lis
V lrsa ts lē g a s b e d re
Z e m ats lē ga s b e d re
Kriišu kau la jū ga ie robs
K rusu kau la rokturis
K rūšu kau la šķ ē p v e id a iz au gu m s
A u g šd e lm a priekšējā (iekšē jā ) virsm a
E lkoņ a loc ītava
A p a k šd e lm a p riekšējā (iekšē jā ) v irsm a
Sp ieķkau la ī le n v e id a iz au gu m s
R ād ītā jp irk sta I (p ro k s im ā lā ) fa langa
Kau n um a kaula a u gšē ja is zars (sim fīze )
Plaukstas m u gu rp u se (v irsp u se )
A u g šst ilb a (c iskas) p riek šē jā virsm a
C o ja kauliņš
A p a k šst ilb a p riekšējā v irsm a
Uel& lie lakau la p riekšējā m ala (šķautne)
l ie la lie lakau la iekšējā (m e d iā lā ) m ala
Ittkšejā (m ed iā lā ) po tīte
Pftdas v irspu se
I p le z n a s kaula pam ats
I p le zn as kaula ga lv iņ a
PA das ve lve
A ls lē g k a u la v id u slīn ija
Krūšu kauls
lA p st iņ a s v irsšķau tnes b e d re
I Apstiņa
A u g šd e lm a m ugu rē jā (ā rē jā ) virsm a
A p a k šd e lm a m ugu rē jā (ārē jā) v irsm a
Plaukstpam ats
A u g š t ilb a m u gu rē jā v irsm a
Pace le s bedre
A p ak šst ilb a m u gu rē jā v irsm a
ArAjā (la terā lā) p o tīte
P n p c ia (A h ile ja ) c īp s la
KAļas I pirksts (īk šķ is)
KA ļas V pirksts (m azais p irkstiņ š)
A u g šst ilb a d iv g a lv a in a is m usku lis
M u g u rk a u la skr iem e ļa sm a ilie izau gu m i
M u g u rē jā v id u slīn ija
DAŽU iflJNKTU ATRAŠANAS PANEM IENI
IE V A D S
IEVADS
32 IE V A D S
Punkta vaņ-gu
Punkta šau-fu atrašana
un punkta ja n -g u atrašana
Punkta saņ -iņ -cz jao atrašan<i
I E V A D S
Punkta čžan-m eņ
Punkta ba -ļao atrašana
34 IE V A D S
v e s e l īb a s m a s ā ž a
^ l l VESELĪBAS M A S Ā Ž A
Viens no padom ju m edicīnas galvenajiem v irz ien iem ir profilakse. Jau senie austrumu m ediķi ievēro ja likumu — v ieg lāk s lim ību novērsi nekā slimnieku izārstēt. A r ī padom ju m ediķi šajā jautā- ļumfl izteikušies v ie n n o z īm īg i. I. Pavlovs teicis, ka c ilvēki paši sev iiu ina mūžu ar ā rkā rtīg i nevē rīgu attieksm i p re t savu organismu, kā
.iii nr to, ka neievēro a ttu rību . V ē l konkrētāk rakstījis akadēmiķis i Itikovs: «Mūsu nelaime ir tā, ka par vese lību sākam dom āt tad, kad
it nin to zaudēt.»Veselība ir jāuztur. V ese lību saglabāt un nostip rināt p a līd z saprā-
l i 'H dz īvesveids, pareizs uzturs un mēra sajūta ēšanā, tīr īb a s ievē ro - Mnn, regulāra (katru d ienu) vingrošana un ūdens procedūras un, vis- l.iM il/o t, ādas punktu veselības masāža. Ik dienas izdarītā ādas pun- Hu masāža aizkavē organisma aizsargspēju pavājināšanos, kā a rī nn tliac i uz infekcijas s lim ībām un to hronisku norisi.
gad ījum ā ādas punktu masāžai izmanto t o n i z ē j o š o me- l.n li Masāžas paņēmiens ir šāds: uz katru punktu izdara dz iļu uzspie- ■ liom i, kom binē jo t to ar rotāciju un ne lie lu v ibrināšanu; iedarb ības ilgums uz katru punktu ir /2— 1 min. N eaizm irstiet ik rītus pēc vin- 'lins.mas un ūdens procedūrām pieskarties veselības punktiem I I «Ii6ma)!
t punkts (czu-saņ-ļi) — «ilgm ūžības punkts» jeb , kā to sauca Austru mos, «simt s lim ību ārstēšanas punkts»; abās kājās; a trodas uz apakšstilba 3 vien. zem ceļa kauliņa apakšējās malas un 1 vien. uz āru no lie lā lie lakaula priekšējās malas. Masēt v ienlaikus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.
> punkts (gao-huan) — «profilakses punkts simt s lim ībām »; abās ķermeņa pusēs; atrodas 3 vien. pa labi (pa kreisi) no mu- gurējās v idus līn ija s IV un V krūšu skriemeļa* smailo izaugumu starpas līm en ī. Masēšanu vienlaikus abās pusēs izdara otrs cilvēks. Jūsu stāvoklis ir guļus uz vēdera vai a rī sēdus, ķermenis nedaudz saliekts uz priekšu.
1 punkts (saņ-iņ-czjao) — «trīs IŅ satikšanās punkts»; abās kājās;s atrodas uz apakšstilba 3 vien. virs iekšējās potītes. Masēt
tāpat kā 1. punktu.
' . tn e m o ļu s skaita, sākot no V I I kakla skriem eļa , kura sm ailo izaugum u var labi • Im u ll) in u r adu, ja c ilvēks no liec is ga lvu . Pavisam c ilvēkam ir 7 kakla skriem eļi,
1 M iltu tk r io m e ļi un 5 jostas skriem eļi.
VESELĪBAS M A S A 2 A
1/ VESELĪBAS MASA2A
1.shēma
• punkts, (s juaņ-čžun) — «punkts p ie b r īv i p ie kā rta zvana»; abās kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v ie n . v irs ārējās p o tīte s . M a sēt tāpat kā 1. punktu .
• punkts (da-du) — «punkts p ie lie las p ilsē tas»; abās kājās; atrodasuz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo virsm u starpI pleznas kau lu un īkšķa pam atfa langu. M asēt tāp a t kā1. punktu .
38 VESELĪBAS M ASĀ2A
7
1.shēma
Ja jums ir va irāk nekā 40 gadu un a rī ateroskleroze liek sevi manīt, p ie v ie n o jie t vēl piecus punktus.6. punkts (čžao-hai) — «punkts p ie lie la pokāla»; abās kājās; atrodas
zem iekšējās po tītes uz robežas starp pēdas virsē jo uu apakšējo virsmu. Masēt tāpat kā 1. punktu.
7. punkts (ba i-hu i) — «simtkārtēja savācēja punkts»; atrodas uz galvasvidus līn ijas 5 vien. virs galvas matainās daļas priekšējas robežas. Masēt sēdus, galva noliekta uz priekšu.
IV VESELĪBAS M ASA 2A
1.shēma
« punkts |ļe -c jue ) — «rindā trūkstošais punkts»; abās rokās; atrodas uz apakšdelma 1 1 /2 vien. virs plaukstpamata vidē jās krokas — b e d rītē p ie spieķkaula īle n ve id a izauguma. Masēt pamīšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uzlikta uz galda.
» punkts (ci-hai) — «enerģijas jūra»; atrodas uz ķermeņa priekšējās v idus līn ijas 11 /2 v ien. zem nabas. Masēt guļus uz m uguras, muskuļi atslābināti.
Ml punkts ļš i-m eņ ļ — «punkts p ie akmens vārtiem »; atrodas uz ķermeņa priekšējās v idus līn ijas 2 vien. zem nabas. Masēt tāpat kā 9. punktu.
M .r.iljo t veselības punktus, nav ja izm anto o b lig ā ti visi punkti reize. Ī m* vni %.idalīt 2 vai 3 grupās, saglabājo t secību.
40 ASTĒNISKAIS SINDROMS
ASTĒNISKAIS S IN D R O M S
Astēniskā sindroma pazīm e ir pa lie linā ta nogurd inām ība , it īpaši dienas otrā pusē, kā a rī nespēja iz tu rē t ilgstošu fiz isku un gar īg u sasprindzinājum u. Astēniskā sindrom a gad ījum ā cilvēkam raksturīga h iperestēzija : viņš nepanes sp ilg tu gaismu, stipras skaņas, asas smakas. Astēniskā sindroma pirmās pazīmes var bū t palie linā ta nogurd inām ība , ātra uzbudinām ība, nervozitā te .
O b lig ā ti konsu ltē jie ties ar ārstu, n o regu lē jie t m iega un atpūtas režīm u, m ainiet v id i, nodarbo jie ties ar v ingrošanu svaigā gaisā, organ izē jie t izklaidējošas pastaigas!
Astēniskā sindroma ārstēšanā jums pa līdzēs punktu masāža. Ieda rb ība i uz punktiem izm anto jie t t o n i z ē j o š o m etodi;
masāžas paņēmiens — 11 ?— 1 min ilgs dz iļš uzspiediens ar vibrināšanu un rotāciju pulksteņa rād ītā ju kustības v irz ienā (2. shēma).
1. punkts (fu-s ji) — «punkts pie seklas ielejas»; abās kājās; atrodas1 vien. virs paceles krokas p ie augšstilba d ivgalva inā muskuļa iekšējās malas. Masēt vienlaikus abās kājās; sēdus, kājas pussaliektas.
2. punkts (čžao-hai) — «punkts p ie lie la pokāla»; abās kājās; atrodaszem iekšējās po tītes uz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšējo virsmu. Masēt vien la ikus abās pēdās; sēdus, kājas saliektas.
3. punkts (čžun-čžu) — «punkts p ie vidussalas»; abās ķermeņa pusēs;atrodas ' / 2 vien. pa labi (pa kreisi) no priekšējās v iduslīn ijas un 1 vien. zem nabas. Masēt vienlaikus abās pusēs; guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.
4. punkts (sin-czjaņ) — «pietiekamas atstarpes punkts»; abās kājās;atrodas pēdas virspusē starp I un 11 pleznas kaula galv iņu — vietā, kur ir v is lie lākā atstarpe starp galviņām . M asēt tāpat kā 2. punktu.
5. punkts (c ju i-c juaņ) — «punkts p ie avota izliekum a»; abās kājās;atrodas ceļa locītavas apvidū ceļa kauliņa centra līm en i p ie paceles krokas m ediā lā (iekšējā) gala. Masēt v ien la ikus abās kājās tāpat kā 1. punktu.
6. punkts (ļe -c jue) — «rindā trūkstošais punkts»; abās rokās; atrodasuz apakšdelma 11 /2 vien. virs plaukstpamata v idē jās krokas — b e d rītē p ie spieķkaula īle n ve id a izauguma. Masēl pamīšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uzlikta uz galda.
.11 ASTĒNISKAIS SINDROMS
2
ASTENISKAIS SINDROMS
41 ASTĒNISKAIS SINDROMS
44 ASTĒNISKAIS SINDROMS
7. punkts (he-gu) — «punkts ie le jā , kas aizsegta no visām pusēm»;abās rokās; atrodas plaukstas virspusē starp I un II d e lnas kaulu, tuvāk II delnas kaulam. Masēt pamīšus labajā un kreisajā plaukstā; sēdus, roka uzlikta uz galda.
8. punkts (c ju i-č i) — «punkts p ie iz liekta d īķ īša» ; abās rokās; a trodas e lkoņa locītavas apvidū īkšķa pusē — galā krokai, kas ve idojas, ja roku saliec e lko n ī. Masēt pamīšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka pussaliektā s tāvok lī uzlikta uz galda, delna vērsta uz leju.
9. punkts (tjaņ-šu) — «punkts p ie debesu cilpas»; abās ķermeņa pusēs;atrodas 2 v ien . uz sāniem no nabas. Masēt v ien la ikus abās pusēs; guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.
10. punkts (c ju i-gu ) — «punkts p ie kaula izliektās daļas»; atrodas uzķermeņa priekšējās v idus līn ija s virs kaunuma kaula augšējā zara (sim fīzes). Masēt guļus uz muguras, muskuļi atslāb ināti.
11. punkts (cz ju -ve i) — «punkts p ie baloža astes»; atrodas uz ķermeņa priekšējās v idus līn ijas 1,5 cm zem krūšu kaula šķēp- ve ida izauguma. M asēt tāpat kā 10. punktu.
45 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
F ASINSVAD U V EĢ ETO D ISTO N IJAr
Nervu sistēmas da ļu , kas re g u lē iekšē jo o rgānu , ārējās tin iekšējās sekrēcijas d z ie d z e ru , as insvadu un l im fvadu, kā a r ī g ludās mu*kulatūras d a rb īb u , sauc par v e ģ e ta t īv o nervu sistēmu. Sī nervu i l i tē m a saglabā o rgan ism a d z īv o ts p ē ju . Ja v e ģ e ta t īvā s ne rvu sistēmu« funkcijas ir traucētas, c i lvēka organ ism s ar g rū t īb ā m p ie lāgo jas «)»kārtējās v ides pārm a iņām , kā a r ī f iz iskai un em oc ionā la i s lodze i: »ilvAks slikti panes gan karstumu, gan aukstumu, uztraucoties p iesarkst ■-ai nobāl, nosvīst, v iņam rodas s irdsk lauves, rokas un kājas ir aukstas, t>i Sda kļūst sarkanzi lgana.
Irt c i lvēkam ir šādas paz īm es, ie te icams va irāk kustēt ies: ik d ienas inlarTt r ī ta v ing rošanu , z iemā s lēpot, vasarā pe ldē t ies . Ārsta ie te ik - 1*1 Ārstēšanai p ie v ie n o j ie t punk tu masāžu!
VESELĪBAS TRAUCĒJUMI, KURUS IZRAISA LAIKAPSTĀKĻU M A IŅ A
Ja jūs pēc pašsajūtas varat p re c īz i p a re d zē t la ikapstāk ļu titdiņu un ja jūs tas nemaz ne iep r iecē , izd a r ie t punk tu masāžu! Pēc
«itrtkiem masāžas kurs iem jūs vairs n e ju t īs ie t atmosfēras sp ied iena »»miņu. Punktu masāžu nav ie te icams uzsākt paasinā juma laikā.
In |ūs slikti panesat m itru un aukstu laiku, ja jebku ra s l im ība šajā l i lkā paasinās, izd a r ie t p i r m ā s g r u p a s p u n k t u masāžu ( } ih *m a ) l
Ieda rbo jo t ies uz punk t iem , izm a n to j ie t n o m i e r i n o š o me- Ih i I i I Masāžas paņēm iens: v ieg ls 3— 5 min i lgs uzsp ied iens , ko kom -..... .. ar ro tāc i ju pu lks teņa rā d ī tā ju kustības v i rz ienā . Ie te icam i 2 vai4 m m rtias kursi, katrā pa 1 2 seansiem. Tie jā izdara , p irm s sākas sezona «i kidsflm la ikapstāk ļu un atmosfēras sp ied iena maiņām.1 punkts (vai-guaņ) — «punkts p ie robežas ā rpusē»; abās rokās;
atrodas uz apakšde lm a m ugurē jās virsmas spraugā starp apakšde lm a kau l iem 2 v ien . v irs p laukstpam ata v idē jās krokas. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz leju.
* punkts (čžun-czi) — «virso tnes v iduspunk ts» ; atrodas uz ķerm eņa pr iekšē jās v id u s l īn i ja s 4 v ien . zem nabas. M asē t gu ļus uz muguras, muskuļi a ts lāb inā t i.
46 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
3. punkts (vei-šu) — «kuņģa saskaņas punkts» ; abās ķerm eņa pusēs;atrodas 1 ' / 2 v ien . pa labi (pa kre is i) no m ugurē jās vidus l īn i jas X I I krūšu un I jostas skriemeļa smailo izaugumu starpas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdaru otrs c i lvēks. Jūsu stāvokl is ir gu ļus uz vēde ra , zem tā pa likts ne l ie ls sp ilvens.
4. punkts (tjaņ-ļao) — «punkts p ie d e besu b e d r ī te s» ; abās ķermeņupusēs; atrodas lāpstiņas v irsšķautnes b e d rē p ie lāpstiņ«' augšmalas I krūšu skr iem eļa smailā izaugum a l īm e n ī . M.i sēt tāpa t kā 3. punktu .
5. punkts (u-i) — «punkts p ie istabas a izs lie tņa»; abās ķerm eņa puses,a trodas II r ibs ta rpā uz a ts lēgkau la v idus l īn i ja s . Masol v ien la ikus abās pusēs; sēdus vai gu ļus uz muguras, mir. kuli a ts lāb inā t i.
.1/ ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
3.shēma
In no t iek gaisa tem pera tū ras stipra pazeminašanas, izd a r ie t ve l p a p i ld u punk tu masāžu!
•> punkts (šeņ-mai) — «punkts p ie asinsvada izs t iepum a»; abās kājās;a trodas pa d z i ļ in ā ju m ā zem ārē jās p o t ī te s uz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo v irsmu. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus.
' )><inkts (čžun-fu) — «centrā lā s tāvok ļa punkts» ; abās ķerm eņa p u sēs; atrodas I r ibs ta rpā zem a ts lēgkau la ārējā gala. M asē t v ien la ikus abās pusēs; sēdus.
<• imiikls (tjaņ-czin) — «punkts p ie d e besu avota»; abās rokās; a tro das uz augšde lm a m ugurē jās virsmas 1 v ien. virs iz ta isnotas rokas e lkoņa krokas. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka nolaista uz leju.
48 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
Ifl ļ ir . slikti panesat vē ja inu laiku, p ie v ie n o j ie t p ie iep r iekše j iem itīMiem vēl v ienu punk tu !(iMiik lļ (huan-t jao) — «punkts lēc ienam b r ie d u m ā » ; abās sēžas p u
sēs; atrodas uz m ugurpus i no gūžas locītavas. Masē otrs c i lvēks; jūsu stāvokl is ir gu ļus uz sāniem, apakšējā kāja izstiepta, augšējā — p ie v i lk ta p ie vēde ra . Turpmāk, kad šī punkta atrašana jums vairs nesagādās g rū t ības , to var masēt, a t rodo t ies gu ļus uz vēde ra (zem tā pa l ik ts sp i lvens).
50 ASINSVADU VEĢETODISTONIJ/I
■ m
3.1t shēma
Ja jūs slikt i panesat karstu laiku, kad jūsu s l im ības paasinās, izman to j ie t punk tu masāžai t ika i šādus d ivus punktus!10. punkts (czu-saņ-ļi) — «simt s l im īb u ārstēšanas punkts» ; abās kājās
a trodas uz apakšsti lba 3 v ien . zem ceļa kau l iņa apakšējai malas un 1 v ien . uz āru no l ie lā l ie lakau la p r iekšē jās malai M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas izta isnotai
11. punkts (jun-cjuaņ) — «punkts p ie b u rb u ļo jo š a strauta»; abas kājās;a trodas pēdas apakšpusē — b e d r ī tē , kas ve ido jas , ja saliet kājas pirkstus. Masēt pam īšus labajā un kreisajā pēdd; sēdus.
PLAUKSTU, PĒDU, STARPENES, PADUŠU, GALVAS PASTIPRINĀTA SVĪŠANA
Par pas t ip r inā tu svīšanu sauc pa l ie l in ā tu sv ied ru izd»l īšanos, kas nav saistīta ar l ie lu f iz isku sasp r indz inā jum u, augstu ārējai v ides tem pe ra tū ru , o rgan ism a pārkaršanu pārāk silta a p ģ ē rb a dēļ Pastipr ināta svīšana var b ū t saistīta ar s t ip ru e m oc ionā lu uzbudinA jum u, nervu sistēmas un iekšējās sekrēcijas d z ie d z e ru da rb īb a funkc io n ā l ie m traucē jum iem , it īpaš i jaun ieš iem un s iev ie tēm klimak' tē r i ja p e r io d ā , kā a r ī ar a n g io v e ģ e ta t īv o d is ton i ju .
Pastiprinātas svīšanas g a d ī ju m ā konsu ltē j ie t ies ar ārstu, ie vē ro j i* v iņa ie te ik tās rekom endāc i jas , kā a r ī person iskās h ig iēnas no te ikum u! katru d ie n u m azgā j ie t ies dušā, sākot ar p ēdām ! Nav ie te icams va lk l s intētiska audum a a p ģ ē rb u , it īp a š i ve ļu ; vasarā jāva lkā va ļē j i apavi
V ie tē ja svīšana ir as insvadu reakcijas traucē jum u rezu ltā ts . V iļ b ie žā k to n o vē ro p laukstās, pēdās, padusēs, starpenē.
Pastiprinātas svīšartas g a d ī ju m ā izm an to j ie t apm azgāšanos * save lkošiem l īd z e k ļ ie m (o zo lu mizas n o vā r ī ju m u , d e d z in ā tu alaunu)
«! ASINSVADU VECETODISTONIJA
ka arī parasto h ig iē n isko apmazgāšanos, pēc kuras p lānā kārtā iez ie - ■ Iml ādu ar Lasāra pastu; ie te icama a r ī pun k tu masāža.
Izm anto n o m i e r i n o š o m e tod i. Masāžas paņēm iens — v ie g la g laudīšana ar ro tāc iju pu lks teņa rā d ī tā ju kus t ības v irz ienā , ko izdara )■—5 min a izv ien lēnākā tem pā . Ie te icam i va irāk i kursi, katrā pa 12 seansiem (tos izdara katru d ienu) .
PLAUKSTU SVĪŠANA
( o t r ā s g r u p a s p u n k t i ; 4. shēma)
I punkts (he-gu) — «punkts ie le jā , kas a izsegta no visām pusēm »;abās rokās; a trodas p laukstas v irspusē starp I un II d e l nas kaulu, tu v ā k II de lnas kaulam. M asē t pam īšus labajā un kreisajā p laukstā ; sēdus, roka uz l ik ta uz galda.
I punkts (jui-czi) — «satikšanās punkts ar z iv i» ; abās rokās; a trodas uz de lnas p ie I de lnas kaula pamatnes. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda , de lna vērsta uz augšu.
shēma
52 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
shēm a
3. punkts (jan-či) — «punkts p ie Jana ezera»; abās rokās; atrodasb e d r ī tē p laukstpam ata m ugu rē jās virsmas v id ū . Masai pam īšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uz l ik ta uj ga lda, de lna vērsta uz leju.
4. punkts (nei-guaņ) — «punkts p ie robežas iekšpusē»; abās rokās,atrodas starp c īps lām uz apakšde lm a p r iekšē jās virsmas2 v ien . virs p lauks tpam ata v idē jās krokas. M asē t tāpa t kii2. punk tu .
5. punkts (čži-gou) — «punkts sazaro juma padz i ļ in ā ju m ā » ; abās rokās.a trodas uz apakšde lm a m ugurē jās virsmas spraugā starp apakšde lm a kau l iem 3 v ien . virs p laukstpam ata augšējai krokas. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus roka uz l ik ta uz galda, de lna vērsta uz le ju.
6. punkts (da-ļin) — «punkts p ie l ie la paugura» ; abās rokās; a t r o d a tuz p lauks tpam ata pr iekšē jās virsmas p a d z i ļ in ā ju m ā starp c īps lām . M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā; sēdus roka uz l ik ta uz ga lda, de ln a vērsta uz augšu.
7. punkts (hou-sji) — «m ugurē jās aizas punk ts» ; abās rokās; atrodauz p laukstas — uz robežas starp tās m u g u rē jo un delna« v irsmu v irs V de lnas kaula ga lv iņas. Masēt pam īšus lab<i|.i un kreisajā rokā ; sēdus, roka uzl ik ta uz ga lda , p irks t i saJ v i lk t i dū rē .
ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
l ’ e d ē jo punk tu masē pēc t o n i z ē j o š a s m etodes, izm an to jo t I 1 min i lgu dz i ļa uzsp ied iena un v ib r ināšanas paņēm ienu ,
n punkts (saņ-jan-lo) — «tr i ju JAN s tab i l izāc i jas punkts» ; abās rokās;atrodas uz apakšde lm a m ugurē jās virsmas 4 v ien . virs p laukstpam ata loc ītavas krokas starp apakšde lm a kauliem. Masēt pam īšus labajā un kreisajā rokā; roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz leju.
PĒDU SVĪSANA
( t r e š ā s g r u p a s p u n k t i ; 5. shēma)
I punkts (iu-ļu) — «punkts p ie straumes, kas p lūs t a izm ugu rē» ; abās kājās; a trodas uz apakšsti lba 2 v ien . virs iekšējās po t ī tes . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus,
i punkts (he-gu) — sk. otrās g rupas 1. punktu .• punkts (czje-si) — «atklātas pale jas punkts» ; abās kājās; atrodas
b e d r ī tē uz pēdas loc ītavas pr iekšē jās virsmas. M asē t v ie n laikus abās kājās; sēdus.
J Lshēma
54 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
ASINSVADU VEOETODISTONIJA
4 punkts (cju-sjui) — «punkts p ie t i rgus uzka ln iņa»; abās kājās; a tro das pēdas v irspuses ie d o b ē n edaudz uz le ju un uz pr iekšu no ārējās po t ī te s . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.
' punkts (tai-čun) — «augstais pēdas punkts» ; abās kājās; atrodas pēdas v irspusē visšaurākajā v ie tā starp I un II p leznas kaulu. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.
* punkts (iņ-ļin-cjuaņ) — «punkts p ie IŅ avota»; abās kājās; atrodas uz apakšsti lba 2 v ien . zem ce ļa kau l iņa un 2 lo v ien . uz iekšu no l ie lā l ie lakau la p r iekšē jās malas. M asē t v ie n la i kus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.
i punkts (pan-guaņ-šu) — «u r īnpūš ļa saskaņas punkts»; abās ķe rmeņa pusēs; atrodas 1 1 /2 v ien . uz sāniem no m ugurē jās v id u s l īn i ja s II un I I I krustu skr iem eļa starpas l īm e n ī . M a sēšanu izdara otrs c i lvēks. Jūsu stāvok l is ir gu ļus uz v ē dera, zem tā pa l ik ts ne l ie ls sp i lvens.
PADUSU SVĪ5ANA
( c e t u r t ā s g r u p a s p u n k t i ; 6. shēma)
1 punkts (nei-guaņ) — sk. otrās g rupas 4. punktu .* punkts (šao-hai) — «punkts p ie m az īt iņas jūras» je b «dz īves p r ieku
punkts»; abās rokās; atrodas b e d r ī tē , kas ir e lkoņa lo c ī tavas pr iekšē jā virsmā, mazā p irks t iņa pusē. M asē t p a m īšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.
* punkts (tjaņ-czun) — «punkts p ie debesu senčiem»; abās ķerm eņapusēs; a trodas lāpstiņas zemšķautnes bed res centrā. Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs c i lvēks. Jūsu s tāvoklis ir gu ļus uz vēde ra , zem tā palikts ne l ie ls sp i l vens.
6.
shēma
56 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
shēma
4 punkts (juaņ-je) — «punkts p ie ūdens v i rp u ļa » ; abās ķerm eņa pusēs;atrodas paduses v idus l īn i ja s un IV r ibstarpas krustošanās v ietā. M asē t v ien la ikus abās pusēs; sēdus,
t punkts (tjaņ-čžu) — «punkts p ie debesu staba»; abās galvas pusēs;atrodas 1 Io v ien . uz sāniem no m ugurē jās v id u s l īn i ja s uz galvas matainās daļas robežas. M asē t v ien la ikus abās pusēs; ga lva nedaudz no l iek ta uz priekšu.
STARPENES SVĪŠANA
( p i e k t ā s g r u p a s p u n k t i ; 7. shēma)
l punkts (ļao-šu) — «jostasvietas punk ts» ; atrodas uz m ugurē jās v id u s l īn i ja s astes kaula centrā. Masēšanu izdara otrs c i l vēks. Jūsu stāvokl is ir gu ļus uz vēdera , zem tā ne l ie ls spilvens.
i punkts (czu-saņ-ļi) — «simt s l im īb u ārstēšanas punkts» ; abās kājās;atrodas uz apakšsti lba 3 v ien . zem ceļa kauliņa apakšmalas un 1 v ien . uz āru no lie lā l ie lakau la pr iekšē jās malas. Masēt v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.
* punkts (cjui-gu) — «punkts p ie kaula iz l iek tās daļas»; a trodas uz ķerm eņa p r iekšē jās v id u s l īn i ja s virs kaunuma kaula aug šējā zara (s im fīzes). M asē t gu ļus uz muguras, muskuļi a ts lāb ināti.
58 ASINSVADU VEĢETODI STONI JA
7.shēma
ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
* punkts (min-meņ) — «punkts p ie d z īv īb a s vā r t iem »; a trodas uz ķerm eņa m ugurē jās v id u s l īn i ja s starp II un I I I jostas skriemeļa smaila j iem izaugum iem . Masēšanu izdara otrs c i lvēks. Jūsu stāvokl is ir gu ļus uz vēdera , zem tā pa l ik ts ne l ie ls sp i lvens.
GALVAS SVĪŠANA
( s e s t ā s g r u p a s p u n k t i ; 8. shēma)
t punkts (šeņ-mai) — «punkts p ie asinsvada izs t iepum a»; abās kājās;atrodas ie d o b ē zem ārējās p o t ī te s uz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo virsmu. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus.
GALVAS SVĪSANA NAKTĪ
* punkts (nei-guaņ) — sk. otrās g rupas 4. punk tu .I punkts (vai-guaņ) — «punkts p ie robežas ā rpusē»; abās rokās; a tro
das uz apakšde lm a m ugurē jās virsmas spraugā starp apakšde lm a kau l iem 2 v ien . virs p laukstpam ata v idē jās krokas. Masēt sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz leju.
ASINSVADU VEĢETOD1STONIJA
8 .
shēma
AI -
d. punkts (siņ-šu) — «sirds saskaņas punkts»; abās ķerm eņa pusēs;a trodas 1 ' / 0 v ien . pa labi (pa kre is i) no m ugurē jās v id u s l īn i jas V un V I krūšu skriemeļa smailo izaugum u starpas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs c i l vēks. Jūsu stāvok l is ir gu ļus uz vēde ra , zem tā pa l ik ts neliels spilvens.
\ punkts (žaņ-gu) — «punkts p ie tr īs p ā rb a u d ī ju m u ie le jas»; abās kājās; atrodas pēdas ve lves v idū uz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo v irsmu. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.
Ja jūsu ķermeņa virsma vienmēr ir nedaudz mikla, p ie v ie n o j ie t |ne v ie tē jās svīšanas ārstēšanas p unk t iem vē l v ienu punktu , ft. punkts (ge-šu) — «dia fragm as punkts» ; abās ķerm eņa pusēs; a tro
das 11 /9 v ien . uz v ienu un o tru pusi no m ugurē jās v id u s l īn i jas V I I un V I I I krūšu skriemeļa smailo izaugum u starpas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs ci lvēks. Jūsu stāvok l is ir gu ļus uz vēde ra , zem tā pa l ik ts ne l ie ls spilvens.
SIRDSKLAUVES
Daudzi c i lvēk i ( i t īpaš i s iev ie tes) sūdzas par n e g a id ī tā m un ne izska id ro jam ām s irdsk lauvēm , kas rodas pēkšņ i, b iež i naktīs. Tās l>nvada nepa t īkam a sajūta un pa t sāpes sirds a p v id ū ; traucēts ir a r ī miegs. Ja ārsts jums ned iag n o s t icē sirds s l im ību , tad v is ticamāk, ka Midsklauves ir saistī tas ar as insvadu ve ģ e to d is to n i ju . Tās rašanos ve i- t ina nos l iece uz n e rvoz i tā t i un dusmām, n e t ic īb a saviem spēk iem, »meķēšana, nerac ionā ls d iennakts režīms.
Sī s tāvokļa ārstēšanā izm anto a r ī m ed ikam entus , to m ē r p r iekš - nika dodam a p s ih o lo ģ isk ie m l īd z e k ļ ie m (au togēna is tren iņš) un f iz i
62 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
kālām m e todēm (re f lekso te rap i ja , punk tu masāža). Turk lāt ka tegor isk i a iz l ieg ts smēķēt, kā a r ī l ie to t kafi ju, s t ipru tē ju , a lkohol iskus d z ē r ie nus.
B io loģ isk i a k t īv o pu n k tu masāžai jā izm an to n o m i e r i n o š ā m e tode . Masāžas paņēm iens — v ie g la ro tē joša g laud īšana , ko izdara 3— 5 min a izv ien lēnākā tem pā.
Pirmās grupas punk tus masē kursa nepāra dienās, otrās grupas punktus — pāra d ienās.
P i r m ā s g r u p a s p u n k t i (9. shēma)
1. punkts (šeņ-meņ) — «punkts p ie d ie v išķ ie m vārt iem »; abās rokās;atrodas uz p laukstpam ata p r iekšē jās virsmas v idē jās k ro kas p a d z i ļ in ā ju m ā starp c īps lām . M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna v ē r sta uz augšu.
2. punkts (ge-šu) — «dia fragmas punkts» ; abās ķerm eņa pusēs; a tro das 1 ' / 2 v ien . pa labi (pa kre is i) no m ugurē jās v id u s l īn i ja s V I I un V I I I krūšu skr iem eļa smailo izaugum u starpas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs c i lvēks. Jūsu stāvok l is ir guļus uz vēde ra , zem tā pa l ik ts nelie ls spilvens.
3. punkts (da-ļin) — «punkts p ie l ie la paugura» ; abās rokās; atrodasuz p lauks tpam ata p r iekšē jās virsmas pa d z i ļ in ā ju m ā starp c īps lām . M asē t pamīšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.
4. punkts (da-čžun) — «punkts p ie ūdens avota»; abās kājās; atrodasuz pēdas — vie tā , kur papēža c īps la p ies t ip r inās p ie papēža kaula. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.
Šī punk ta masāža ir sevišķi e fek t īva , ja s irdsklauves saistī tas ar ne rvoz i tā t i .
ASINSVADU VECETODJSTONIJA
shēma
64 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
9.shēma
S
5. punkts (šao-hai) — «punkts p ie m az īt iņas juras» jeb « d z īve s p r iekupunkts»; abās rokās; a trodas b e d r ī tē , kas ir e lkoņa lo c ī tavas pr iekšē jā virsmā, mazā p irks t iņa pusē. M asē t p a m īšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uz l ik ta uz galda, d e ln a vērsta uz augšu.
5 ī pu n k ta masāža ir sevišķi e fek t īva , ja s irdsk lauves rodas ku s t īb u laikā.
O t r ā s g r u p a s p u n k t i (10. shēma)
1. punkts (tun-ļi) — «punkts savienošanai ar iekše jo»; abas rokas;atrodas c īps lu starpā uz apakšde lm a p r iekšē jās virsmas1 v ien . virs p laukstpam ata v idē jās krokas. M asē t pamīšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda , de lna vērsta uz augšu.
2. punkts (siņ-šuļ — «sirds saskaņas punkts» ; abas ķerm eņa puses;a trodas 1 ^ 2 v ien . pa labi (pa kreis i) no m ugurē jās v id u s l īn i jas V un V I krūšu skr iem eļa smailo izaugum u starpas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs c i l vēks. Jūsu stāvok l is ir gu ļus uz vēde ra , zem tā pa l ik ts nel ie ls sp i lvens.
Šī punk ta masāža ir īpaš i e fek t īva , ja sirdsklauves radušās sakarā ar uztraukumu.
shēma10.
ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
4
3. punkts (nei-guaņ) — «punkts p ie robežas iekšpusē»; abās rokās;a trodas starp c īps lām uz apakšde lm a priekšē jās virsmas2 v ien . virs p lauks tpam ata v idē jās krokas. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.
4. punkts (guņ-suņ) — «kņaza m azdē la punkts» ; abās kājās; atrodasuz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo v irsmu p ieI p leznas kaula. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.
shēma
705
66 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
h! ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
S. punkts (ļi-gou) — «punkts p ie gala ren ī tes» ; abās kājās; atrodas uz apakšsti lba p r iekšē jās virsmas 5 v ien . virs iekšējās p o t ī tes p ie l ie lā l ie lakau la iekšējās malas. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.
Šī punk ta masāža ir īpaš i e fek t īva , ja s irdsk lauves radušās ne rvoz i tā tes s tāvok l ī .
t>. punkts (čži-čžen) — «punkts p ie īstā posm a»; abās rokās; atrodas uz apakšde lm a m ugurē jās virsmas 5 v ien . virs p lauks tpa - mata loc ītavas mazā p irks t iņa pusē. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de ln a v ē r sta uz le ju.
Šī punk ta masāža ir īpaš i e fek t īva , ja s irdsk lauves rodas iekšēja nem iera dē ļ.
AUKSTAS KĀJAS
Pastāv īg i aukstas kājas norāda uz t iešu sakarību ar asins- .īdu ve ģ e to d is to n i ju .
Izd a r ie t punk tu masāžu, b e t sāciet to siltā gada la ikā ! V ē lam i 2 vaiI kursi, katrā pa 10— 12 seansiem. Tie sagatavos jūs aukstajam gad a laikam.
Punktu masāžā izm anto t o n i z ē j o š o m e tod i. Masāžas p a ņ ē miens — v ien la ikus ar d z i ļu uzsp ie d ie n u izdara ro tāc i ju pu lks teņa 'rtdrtāju kustības v i rz ie n ā ; uz katru punk tu ieda rbo jas ' ( 2— 1 min.
P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s masē, ja ir aukstas pē-•1« (11. shēma).
t. punkts (da-čžui) — «punkts p ie izc i l ta skriemeļa»; atrodas uz m u g u rējās v id u s l īn i ja s starp V I I kakla un I krūšu skriemeļa smaila j iem izaugum iem . M asē t sēdus, ga lva n edaudz n o l iekta uz p r iekšu.
1 punkts (čže-cziņ) — «punkts p ie sānu muskuļa»; abās ķerm eņa p u sēs; atrodas IV r ibs ta rpā 6 1 / 2 v ien . uz sāniem no krūšu v id u s l īn i ja s . M asē t pap r iekš kreisajā pusē, pēc tam labajā pusē; gu ļus uz muguras.
> punkts (fu-ļu) — «punkts p ie straumes, kas p lūs t a izm ugurē» ; abās kājās; atrodas uz apakšsti lba 2 v ien . virs iekšējās po t ī te s . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.
4 punkts (tai-čun) — «augstais pēdas punk ts» ; abās kājās; atrodas pēdas v irspusē visšaurākajā v ie tā starp I un 11 p leznas kaulu. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.
ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
11.shēma
ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
punkts (šeņ-mai) — «punkts p ie asinsvada izs t iepum a»; abās kājās;a trodas p a d z i ļ in ā ju m a zem ārējās p o t ī te s uz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo v irsmu. M asē t v ien la ikus abās kajas; sēdus, kajas saliektas ceļos.
70 ASINSVADU VEĢETODI STONI JA
6. punkts (šui-cjuaņ) — «punkts p ie dz i ļas aizas»; abās kājās; atrodatuz m ugu rpus i un uz le ju no iekšējās p o t ī te s — vie tā , kur pēdas virsē jās un apakšējās virsmas robeža šķērso papēžu c īps lu . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektai ceļos.
7. punkts (čžun-fen) — « v id u s z īm o g a punkts» ; abās kājās; atrodatie d o b ē , kas ir pēdas v irspusē uz pr iekšu un uz le ju no iekšējās po t ī te s . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājai saliektas ceļos.
Ja jums pēdas periodiski ir gan aukstas, gan karstas, ta d p iev ie n o j ie t vē l d iv u pu n k tu masāžu!8. punkts (žaņ-gu) — «punkts p ie t r īs p ā rb a u d ī ju m u ie le jas»; abai
kājās; a trodas pēdas ve lves v id ū uz robežas starp pēdai v irsē jo un apakšē jo v irsmu. M asē t v ien la ikus abās kājās, sēdus, kājas saliektas ceļos.
/1 ASINSVADU VEOETODISTONIJA
72 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA
9. punkts (jun-cjuaņ) — «punkts p ie b u rb u ļo jo š a strauta»; abās kājās;atrodas pēdas apakšpusē — b e d r ī tē , kas ve ido jas , ja saliec kājas pirkstus. M asē t pam īšus labajā un kreisajā pēdā ; sēdus, kājas saliektas ceļos.
Ja jūsu pēdu āda ir zilgansarkana, tad jā p ie v ie n o vē l dažu punktu masāža.10. punkts (šui-dao) — «punkts p ie ūdens ce l iņa»; abās pusēs; a tro
das 3 v ien . zem nabas uz vē d e ra otrās sānu l īn i jas jeb2 v ien . pa labi (pa kreisi) no vē d e ra v idus l īn i ja s . Masēt v ien la ikus abās pusēs; gu ļus uz muguras, muskuļi atslāb ināti .
11. punkts (fen-lun) — «grac ioza izc iļņa punk ts» ; abās kājās; atrodas8 v ien . virs ārē jās p o t ī te s p ie l ie lā l ie lakaula muskuļa ārējās malas. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.
O t r ā s g r u p a s p u n k t u s masē, ja ir auksti ceļgali un augšstilb i (12. shēma).1. punkts (iņ-šu) — « n e iz p ē t ī ta ce ļa punkts» ; abās kājās; a trodas uz
augšsti lba 3 v ien . virs ceļa kau l iņa augšējās malas. Masēt v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.
2. punkts (fu-tu) — «punkts p ie balstoša izc i ļņa»; abās kājās; atrodasuz augšs ti lba 6 v ien . virs ceļa kau l iņa augšējās malas. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.
12.shēm a
73 ASINSVADU VEĢETODI STONI JA
3. punkts (cjui-cjuaņ) — «punkts p ie avota iz l iekum a»; abās kājās;atrodas ce ļa loc ītavas a p v id ū ce ļa kau l iņa centra l īm e n ī p ie paceles krokas iekšējā gala. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas pussaliektas.
4. punkts (tai-sji) — «punkts p ie gaismas jūras»; abās kājās; a trodaspad z i ļ in ā ju m ā starp papēža c īp s lu un iekšē jo p o t ī t i p o t ī te s centra l īm e n ī . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.
74 ATEROSKLEROZE
ATEROSKLEROZE
A te ro s k le ro z i izraisa g a lv e n o k ā r t taukmaiņas t raucē jum i c i lvēka organismā. Taukiem l īd z īg a s v ielas, konkrē t i ho les te r īns , uzkrājas pa l ie l inā tā daudzum ā asinīs, pēc tam nogu lsnē jas asinsvadu iekšējā sienā un l īd z ar to sašaurina tos. Tas savukārt izraisa iekšē jo o rgānu , a r ī sirds un galvas smadzeņu, n ep ie t iekam u asins- apgād i.
A te ro sk le ro ze s p irm ās paz īm es var izpausties samērā agri .
M azku s t īg s d z īv e s v e id s un pārēšanās rada la b v ē l īg u s apstākļus v ie lm aiņas traucē jum iem un nosaka nep ie t iekam u asinsvadu aparāta tren iņu , kas savukārt ve ic ina a te rosk le rozes a t t īs t īb u . Sīs s l im ības izce lsmē būtiska n o z īm e ir d ažād iem ka i t īg u m ie m , p iem ēram , smēķēšanai, a lkoho la l ie tošanai, ne g a t īvā m em oc i jām , p ā rm ē r īg a i gaļas un tauku l ie tošanai uzturā.
A te ro sk le ro ze s s im ptom i ir d ie zg an d a u d z v e id īg i : atmiņas p a v ā j i nāšanās (sevišķi g rū t i iegaum ē t jauno) , ga lvassāpes, re ibon is , troksn is ausīs, bezm iegs .
A te ro sk le ro ze s a t t īs t īb ā un norisē īpaša n o z īm e ir d ienas re ž ī mam, pare iza i da rba un atpūtas mija i, rac ionā lam uzturam, sav la ic īga i vē d e ra ize ja i, sāls ie robežošana i uzturā . Ie te icamas pastaigas, i lgstoša uzturēšanās svaigā ga isā. Ārsta ie te ik ta i ārstēšanai p a p i ld u s var izm an to t a r ī punk tu masāžu.
Kā p irmās g rupas, tā otrās g rupas pu n k tu masāžai izm anto n o- m i e r i n o š o m e tod i, masāžas paņēm iens — v ieg ls uzsp ied iens ar ro tāc i ju , ko izdara 3— 5 min a izv ien lēnākā r itmā. Pirmās g rupas p u n ktus masē nepāra d ienās, otrās g rupas punktus — pāra d ienās. Kursā ir 10— 12 seansi. Starp kurs iem 7— 10 d ie n u i lgs pārtraukum s. Ie te i cami va irāk i kursi pēc kārtas.
P i r m ā s g r u p a s p u n k t i (13. shēma)
1. punkts (hou-ģin) — «punkts p ie galvas m ugu rē jā paugura» ; atrodasuz galvas m ugurē jās v id u s l īn i ja s 5 1 /2 v ien . virs galvas matainās daļas m ugurē jās robežas. M asē t sēdus, galva nedaudz no l iek ta uz p r iekšu.
2. punkts (šeņ-cjue) — «punkts p ie d iev išķas robežas»; a trodas nabascentrā. M asē t sēdus vai gu ļus, muskuļ i a ts lāb inā t i, kājas saliektas ceļos.
75 ATEROSKLEROZE
13.shēma
76 ATEROSKLEROZE
3. punkts (ge-šu) — «dia fragmas punkts» ; abās ķerm eņa pusēs; atrodas11 / 2 v ien . pa lab i (pa kre is i) no m ugurē jās v id u s l īn i ja s V I I un V I I I krūšu skriemeļa smailo izaugum u starpas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs c i l vēks. Jūsu stāvok l is ir gu ļus uz vēde ra , zem tā pa l ik ts sp i lvens.
4. punkts (čžun-čun) — «v idē jā izc i ļņa punkts» ; abās rokās; atrodas3 mm no I I I p irks ta naga gu ltnes leņķa rā d ī tā jp irk s ta v irz ienā . M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz leju.
77 ATEROSKLEROZE
5. punkts (nei-guaņ) — «punkts p ie robežas iekšpusē»; abās rokās;atrodas starp c īps lām uz apakšde lm a p r iekšē jās virsmas2 v ien . v irs p laukstpam ata v idē jās krokas. M asē t sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.
6. punkts (tun-ļi) — «punkts savienošanai ar iekšē jo» ; abās rokās;atrodas starp c īps lām uz apakšde lm a pr iekšē jās virsmas 1 v ien . v irs p laukstpam ata v idē jās krokas. M asē t pamīšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda , de lna vērsta uz augšu.
78 ATEROSKLEROZE
7. punkts (šeņ-meņ) — «punkts p ie d ie v išķ ie m vā rt iem » ; abās rokās;atrodas uz p lauks tpam ata pr iekšē jās virsmas v idē jās k ro kas p a d z i ļ in ā ju m ā starp c īps lām . M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.
8. punkts (lao-gun) — «darba p i ls» ; abās rokās; a trodas de lnas centrāstarp I I I un IV de lnas kaulu. M asē t tāpa t kā 7. punk tu .
9. punkts (čžan-meņ) — «punkts p ie uzce lt iem vā rt iem » ; abās ķerm eņapusēs; a trodas uz vē d e ra p ie XI r ibas b r īv ā gala. Masēt pam īšus labajā un kreisajā pusē; gu ļus uz sāniem; apakšējā kāja iz ta isnota, v irsē jā — saliekta un p ie v i lk ta p ie vēde ra .
10. Punkts (jan-ļiņ-cjuaņ) — «punkts p ie JAN avota paka lna»; abāskājās; a trodas p a d z i ļ in ā ju m ā 2 v ien . zem ceļa kau l iņa un l ' / o v ien . uz ā rpus i no tā. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ce ļos ta isnā leņķ ī.
O t r ā s g r u p a s p u n k t i (14. shēma)
1. punkts (jan-fu) — «JAN atbalsta punkts» ; abās kājās; a trodas uzapakšsti lba 4 v ien . virs ā rē jās p o t ī te s centra. M asē t v ie n laikus abās kājās; sēdus.
2. punkts (czu-saņ-ļi) — « i lg m ū ž īb a s punkts» ; abās kājās; atrodasuz apakšsti lba 3 v ien . zem ceļa kau l iņa apakšējās malas un 1 v ien . uz ārpus i no l ie lā l ie lakau la p r iekšē jās malas. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas izta isnotas.
3. punkts (saņ-iņ-czjao) — «tr i ju IŅ satikšanās punkts» ; abās kājās;a trodas uz apakšsti lba 3 v ien . virs iekšējās po t ī te s . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.
4. punkts (czjaņ-jui) — «punkts p ie p leca gu ltnes» ; abās ķerm eņa p u sēs; a trodas starp lāpstiņas p leca p a ugu ru un augšde lm a kaula l ie lo p a u g u ru (uz le ju un uz pr iekšu no lāpstiņas p leca paugu ra ) . M asē t pam īšus labajā un kreisajā pusē; sēdus.
5. punkts (tai-juaņ) — «punkts p ie m i lz īg a b e z d ib e ņ a » ; abās rokās;atrodas uz p lauks tpam ata p r iekšē jās virsmas 1,5 cm zem p lauks tpam ata apakšējās krokas īkšķa pusē. M asē t p a m īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz galda, de lna vērsta uz augšu.
6. punkts (tai-sji) — «punkts p ie gaismas jūras»; abās kājās; atrodasie d o b ē starp p a pēža c īp s lu un iekšē jo p o t ī t i p o t ī te s cen tra l īm e n ī . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.
79 ATEROSKLEROZE
80 ATEROSKLEROZE
7. punkts (guņ-suņ) — «kņaza m azdē la punkts» ; abās kājās; atrodas uz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo v irsm u pi<I p leznas kaula. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.
B. punkts (šeņ-mai) — «punkts p ie asinsvada izs t iepum a»; abās kājās;a trodas ie d o b ē zem ārējās p o t ī te s uz robežas starp pēdas v i rs ē jo un apakšē jo v irsmu. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.
9. punkts (kuņ-luņ) — «punkts p ie K uņ- luņa kalna»; abās kājās; a tro das ie d o b ē starp papēža c īps lu un ā rē jo p o t ī t i p o t ī te s centra l īm e n ī . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas pussaliektas.
Ja jums ir pavājināta atmiņa, ie te icama 3. g rupas punk tu masāža. Šo | iunktu masāžai ( izņ e m o t 2. p u n k tu ) izm anto t o n i z ē j o š o me- lodi; masāžas paņēm iens — 1 / 2— 1 min i lgs dz i ļš uzsp ied iens , ro tāc ija un v ibrināšana.
705
82 ATEROSKLEROZE
T r e š ā s g r u p a s p u n k t i (15. shēma)
1. punkts (šao-čun) — «mazais uzbrūkoša is punkts» ; abās rokās; a tro das 3 mm no V p irksta naga gu ltnes iekšējā leņķa uz IV p irks ta pusi. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda , de lna vērsta uz le ju.
2. punkts (ļe-cjue) — «rindā trūkstošais punkts abās rokās; atrodasuz apakšde lm a 11 / 2 v ien . v irs p laukstpamata v idē jās k ro kas — ie d o b ē p ie sp ieķkau la ī le n v e id a izaugum a. Masēt pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de ln a vērsta uz augšu. Ie d a rb o jo t ie s uz šo punktu, izm anto n o m i e r i n o š o m e to d i; masāžas paņēmiens — 3— 5 min i lgs v ie g ls uzsp ied iens un rotācija pu lks teņa rā d ī tā ju kust ības v i rz ienā .
3. punkts (ļin-tai) — «punkts p ie gaisa terases»; atrodas uz m ugurē -jās v id u s l īn i ja s starp V lu n V I I krūšu skriemeļa smaila j iem izaugum iem . Masē otrs c i lvēks. Jūsu stāvokl is ir gu ļus uz vēdera , zem tā pa l ik ts sp i lvens.
4. punkts (da-čžui) — «punkts p ie izc i l tā skriemeļa»; a trodas uz m ugu-rējās v id u s l īn i ja s starp V I I kakla skriemeļa un I krūšu skriem eļa sm aila j iem izaugum iem . M asē t sēdus, ga lva no l iek ta uz p r iekšu.
15.shēma
H) ATEROSKLEROZE
84 ATEROSKLEROZE
5. punkts (bai-hui) — «sim tkārtē ja savācēja punkts» ; a trodas uz galvasv id u s l īn i ja s 5 v ien . virs ga lvas matainās daļas priekšējās robežas. M asē t tāpa t kā 4. punk tu .
6. punkts (siņ-šu) — «sirds saskaņas punkts» ; abās ķerm eņa pusēs;atrodas 11 /2 v ien . pa labi (pa kre is i) no m ugurē jās vidus l īn i jas V un V I krūšu skr iem e ļa smailo izaugum u starpas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs cil vēks. Jūsu stāvokl is ir gu ļus uz vēdera , zem tā palikts sp ilvens.
3. g rupas punk tus var masēt pam īšus ar 1. un 2. g rupas punktiem Šajā g a d ī ju m ā v ienā kursā ir 14 seansu, ko izdara katru d ienu . Pēc 7— 10 d ie n u pā rt raukum a izdara a tkā r to tu kursu. N o rā d ī to punktu masāžu var iz d a r ī t ne t ika i ārstn iec iskā, b e t a r ī p ro f i lak t iskā nolūkā
Samērā b ieža a te rosk le rozes p a z īm e ir reibonis. Pēc konsultēšanās ar ārstu var iz d a r ī t c e t u r t ā s g r u p a s p u n k t u (16. shēma) masāžu. Labāk, ja to izdara otrs c i lvēks, b e t jūs ieņem ie t sēdu vai guļu stā vok l i .
Ie d a rb īb a i uz šiem p u n k t ie m izm anto n o m i e r i n o š o metod i; masāžas paņēm iens — v ieg ls uzsp ied iens ar ro tāc i ju pu lks teņa rā d ī tā ju kust ības v irz ienā , kas i lgs t 3— 5 min. Ie te icam i va irāk i kursi ar 7— 10 d ie n u i lg u pā rt raukum u; v ienā kursā 12— 14 seansi. Katr<i seansā sec īg i masē 6 punktus.
1. punkts (cjui-ča) — «punkts p ie iz l ie k tām nov irzēm »; abās galvaspusēs; a trodas virs acs iekšējā kaktiņa — ' / 2 v ien . virs ga lvas matainās daļas p r iekšē jās robežas. M asē t v ienlaikus abās pusēs; sēdus, ga lva ne d a u d z no l iek ta uz priekšu.
2. punkts (czjao-suņ) — «punkts p ie auss ga lo tnes» ; abās galvas pusēs;atrodas virs auss g l iem ežn īcas augšējās malas. M asē t tāpat kā 1. punk tu .
3. punkts (tou-cjao-iņ) — «punkts p ie IŅ sākuma»; abās galvas pusēs;atrodas p ie aizauss paugu ra pamatnes uz hor izon tā las l īn i jas, kas v i lk ta gar ārējās auss ejas augšē jo malu. Masēl tāpa t kā 1. punktu .
4. punkts (i-fen) — «punkts, kas pasargāts no vē ja»; abās galvas pusēs;atrodas b e d r ī tē starp apakšžok ļa leņķi un aizauss pauguru ; p ie s p ie ž o t šo punk tu , ga lvā sajūtams troksn is. Masēl tāpa t kā 1. punk tu .
5. punkts (fen-či) — «punkts p ie gaisa t i lpnes» ; abās galvas pusēs;atrodas pakauša apv idus ie d o b ē galvas g roz ī tā jm usku ļa p ies t ip r ināšanās v ie tā . M asē t v ien la ikus abās pusēs; sēdus, ga lva ne d a u d z no l iek ta uz priekšu.
ATEROSKLEROZE
6. punkts (šeņ-ķin) — «punkts p ie d iev išķa paga lm a»; a trodas uz q»t vas v id u s l īn i ja s ' / 2 v ien . v irs galvas matainās daļas p r l f t l šējās robežas. M asē t sēdus, ga lva n edaudz no l iek lf i t ļ p r iekšu.
Ceturtās g rupas punk tu masāžu izdara pam īšus ar p i rm o dlvļ g ru p u punk tu (ja nep iec iešams, a r ī trešās g rupas pu n k tu ) masflit ļ masēšanas kursu a t t ie c īg i pagar ina l īd z 24 d ienām . Pārtraukums slmfļ kurs iem — 7— 10 dienas.
STENOKARDIJA
STENOKARDIJA
S tenokard i ja ir s irds išemiskas s l im ības ag r īna izpausme-l ra !Sa S , m us lukatūras asinsapgādes pasl ik t ināšanos. Parasti ste
nokardija rodas gan ka sirds asinsvadu a te rosk lerozes, qan kā to tļ iazmu sekas.
Ja jums parādās pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula, kas i lgs t no dažām « k u n d ē m l ī dz va irakam (10— 60) m inū tēm , neatl iekam i g r ie z ie t ie s Mir* arsta, kas note iks jusu s l im ības smagum u un ie te iks a tt iec īgas p ļltS *
Parasti šādos g a d ī ju m o s re ko m e n dē ie vē ro t pa re izu da rba un a tpū si rež īm u , izva ir ī t ie s no stresa situāci jām, pārēšanās, a lkoho la l ie to - i»nas, l ie las fiziskas s lodzes, steigas.
Ā rs tē j ie t s tenoka rd i ju laikus! A r to ir v ie g lā k t ik t galā, ja lēkmes ir ■Ifls un īs la ic īgas .
Neapšaubāmi jums p a l īd z ē s a r ī punk tu masāža, kurai izm anto n o - K i * ■ ' " ° „ Š f Masāžas paņēm iens — v ieg ls uzsp ied iens un' ' l a pu lks teņa ra d ī tā ju kust ības v i rz iena , ko izdara 3— 5 m in aiz-
M n lenakā tem pā . Kursā ir 12 seansu. Kursu daudzum s a tka r īgs no IttU stavokļa un ārsta pa d o m a (17. shēma).
' punkts (cjui-či) — «punkts p ie iz l iek ta d īķ īš a » ; abās rokās; atrodas e lkoņa loc ītavas a p v id u īkšķa pusē — galā krokai, kas ve ido jas , ja roku saliec e lk o n ī . M a sē t t ika i kreisajā rokā; sēdus, roka pussa l iek ta uz ga lda, de lna vērsta uz leju.
I punkts (czu-saņ-ļi) — « i lg m ū ž īb a s punkts» ; abās kājās; a trodas uz apakssti lba 3 v ien . zem ceļa kau l iņa apakšējās malas un 1 v ien . uz aru no l ie lā l ie lakau la p r iekšē jās malas. M asē t v ien la ikus abas kajas; sēdus, kājas iztaisnotas.
t punkts (šeņ-meņ) — «punkts p ie d iev išķ iem vā rt iem » ; abās rokās;atrodas uz p laukstpam ata pr iekšē jās virsmas v idē jās krokas pa d z i ļ in ā ju m ā starp c īps lām . M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.
I punkts (tun-ļi) — «punkts savienošanai ar iekšē jo» ; abās rokās;a trodas uz augšde ļm a p r iekšē jās virsmas 1 v ien . virs p lauks tpam ata v idē jas krokas p a d z i ļ in ā ju m ā starp c īps lām . M asē t pam īšus labaja un kreisajā rokā; sēdus, roka uzl ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.
» punkts (ci-hai) — «enerģ i jas jū ra» ; atrodas uz ķerm eņa p r iekšē jās v id u s l īn i ja s 1 1 2 v ien . zem nabas. M asē t gu ļus uz muguras, muskuļi a ts lāb inā t i.
3 4 7
17.shēma
6 6
6 . p u n k t s ( s i ņ - š u ) — « s i r d s s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b a s ķ e r m e ņ a p u s e s ;
a t r o d a s v i e n . p a l ab i ( p a k r e i s i ) n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s V un VI k r ū š u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d a r a o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m t ā p a l i k t s s p i l v e n s .
7 . p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s s t a r p c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . v i r s p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s . M a s ē t p a m ī š u s l a b a j ā un k r e i s a j ā r o k ā ; s ē d u s , r o k a u z l i k t a uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
8 . p u n k t s ( c z j u i - c j u e ) — « p u n k t s p i e s p ē k a r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 6 v i e n . v i r s n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
9 . p u n k t s ( k u ņ - l u ņ ) — « p u n k t s p i e K u ņ - l u ņ a k a l n a » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o -* d a s i e d o b ē s t a r p p a p ē ž a c ī p s l u un ā r ē j o p o t ī t i p o t ī t e s
c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , k ā j a s s a l i e k t a s c e ļ o s .
A L E R Ģ I J A
A l e r ģ i j a m ū s d i e n ā s i r v i e n s n o b i e ž ā k a j i e m un a r ī n e s k a i d r ā k a j i e m s t ā v o k ļ i e m . A l e r ģ i j a s d ē ļ c i e š m i l j o n i e m c i l v ē k u , t u r k l ā t b i e ž i v i e n v i ņ i n e v a r p a t i e d o m ā t i e s , kas ī s t e n i v i ņ i e m i z ra i s a a l e r ģ i j u . A l e r ģ i s k o s l i m ī b u ā r s t ē š a n a i r g r ū t a , j o n o t e i k t a l e r g ē n u i r ļot i s a r e ž ģ ī t i . A l e r ģ i j u v a r i z ra i s ī t p r a k t i s k i j e b k u r a v i e l a : n o z i e d p u t e k š ņ i e m l ī d z p l a s t m a s ā m . V i s i e m z i n ā m s , ka a l e r ģ i j u v a r i z ra i s ī t m e d i k a m e n t i . N e r e t i a l e r ģ i j a s p a m a t ā i r k ā d a p r o f e s i o n ā l a f a k t o r a i e t e k m e .
A l e r ģ i j a v i s b i e ž ā k n o r i s kā b r o n h i ā l ā a s t m a va i m e d i k a m e n t o z ā a l e r ģ i j a . A l e r ģ i s k ā s s l i m ī b a s , k u r a s i z r a i s a a u g u p u t e k š ņ i ( p o l i n o z e s un a l e r ģ i s k ā s i e s n a s ) , u z l i e s m o p a v a s a r ī un vasarā, n e r e t i s i e n a l a i kā , t ā d ē ļ a g r ā k t ā s s a u c a p a r s i e n a d r u d z i . A l e r ģ i j a n e r e t i i z p a u ž a s a r ā d a s r e a k c i j u , p i e m ē r a m , a l e r ģ i s k a i s d e r m a t ī t s , a t s e v i š ķ u ķ e r m e ņ a d a ļ u ā d a s ( a r ī g ļ o t ā d u ) t ū s k a , n ā t r e n e . A l e r ģ i s l c ā r e a k c i j a v a r n o r i s ē t a r ī kā a c u a p s a r k u m s , i e s n a s , c a u r e j a , b r o n h u s p a z m a , i z s i t u m i , n i e z e , n o g u r u m s .
V i s u s a l e r g ē n u s n a v i e s p ē j a m s ne n o s a u k t , ne a r ī n o s k a i d r o t . L i e l ākā t o d a ļ a n o n ā k c i l v ē k a o r g a n i s m ā un i z ra i s a a l e r ģ i j u t a d , j a t o s i e e l p o , a p ē d va i t i e n o k ļ ū s t uz ā d a s . A l e r ģ i j a n e r e t i i z p a u ž a s kā ī s l a i c ī g a , p ā r e j o š a a l e r ģ i s k a r e a k c i j a , t a č u a l e r ģ i s k a i s s t ā v o k l i s v a r i l g t m ē n e š i e m un g a d i e m . T a d b i e ž i a t t ī s t ā s p o l i s e n s i b i l i z ā c i j a , p r o t i , s a s l i m u š a i s p a k ā p e n i s k i k ļ ūs t a l e r ģ i s k s p r e t d a u d z ā m v i e l ā m , j o o r g a n i s m a r e a k t i v i t ā t e uz a l e r g ē n i e m a i z v i e n p a s t i p r i n ā s .
Lai a l e r ģ i j a s ā r s t ē š a n a b ū t u s e k m ī g a , j ā i e t e k m ē o r g a n i s m a v i s p ā r ī g ā r e a k t i v i t ā t e , j ā s a m a z i n a o r g a n i s m a j u t ī b a . Š a j ā n o l ū k ā v a r i z m a n t o t a r ī p u n k t u m a s ā ž u .
A l e r ģ i j a s p r o f i l a k s e un ā r s t ē š a n a i r ļ ot i i n d i v i d u ā l a , t ā d ē ļ no i e t e i k t a j i e m p u n k t i e m j ā i z v ē l a s t i e , k u r u m a s ā ž a d o d v i s l a b ā k o e f e k t u . T u r k l ā t p e r i o d i s k i j ā l i e t o m e d i k a m e n t i , kas s a m a z i n a o r g a n i s m a j u t ī b u ;
' j ā i z v a i r ā s l i e t o t ā r s t n i e c ī b a s l ī d z e k ļ u s , kas v a r i zraisī t» a l e r ģ i j u ; no u z t u r a j ā i z s l ē d z p r o d u k t i , k u r i e m p i e m ī t a l e r ģ i z ē j o š a s ī p a š ī b a s .
P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s (18. s h ē m a ) ma s ē a r n o m i e r i n o š o m e t o d i ; m a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — 3 — 5 m i n uz k a t r u p u n k t u i z d a r a v i e g l u u z s p i e d i e n u va i r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā . P u n k t i j ā m a s ē n o r ā d ī t a j ā s e c ī b ā .1- p u n k t s ( d a - č ž u i ) — « p u n k t s p i e i zc i l tā s k r i e m e ļ a » ; a t r o d a s uz m u -
g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a r p V I I k a k l a un I k r ū š u s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē t a r v i d ē j o p i r k s t u n o m i e r i n o š ā r e ž ī m ā , v i e g l i u z s p i e ž o t un v i e n l a i k u s v i b r i n o t ; s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u . Š ī p u n k t a i l g s t o š a m a s ē š a n a ( l ī d z 5 v a i 10 m i n ū t ē m ) p a v ā j i n a a l e r ģ i j a s i z p a u s m e s .
18.shēma
2. p u n k t s ( f e i - š u ) — « p l a u š u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l īn i j as III un IV k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i c ī g i a b ā s p u s ē s i z d ar a o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai g u ļ u s uz v ē d e r a , z em tā p a l i k t s s p i l v e n s .
3 . p u n k t s ( g e - š u ) — « d i a f r a g m a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s V I I un V I I I k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i c ī g i a b ā s p u s ē s i z da ra o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā p a l i k t s n e l iels s p i l v e n s .
4 . p u n k t s ( s a ņ - c z j a o - š u ) — «tr īs ķ e r m e ņ a d a ļ u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā sp u s ē s ; a t r o d a s I ' / , v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s I un 11 j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 3. p u n k t u .
5 . p u n k t s ( d a - č a n - š u ) — « r e s n ā s za rn a s s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s I 1" v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s IV un V j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 3. p u n k t u .
6 . p u n k t s ( t a ņ - č ž u n ) — «krūšu v i d u s p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s IV r i b s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t s ē d u s s t ā v o k l ī vai g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
7 . p u n k t s ( č ž u n - v a ņ ) — « v i d u s k a n ā l a p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s 4 v i e n . vi rs n a b a s . M a s ē t t ā p a t kā 6. p u n k t u .
8 . p u n k t s ( š i - m e ņ ) — « p u n k t s p i e a k m e n s v ā r t i e m » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ās v i d u s l ī n i j a s 2 v i e n . ze m n a b a s . M a s ē t t ā p a t kā6. p u n k t u .
9 . p u n k t s ( v a i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s ā r p u s ē » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o da s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s s p r a u g ā s t a rp a p a k š d e l m a k a u l i e m 2 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r ok a s . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā r o kā ; s ē d u s , roka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
Ā d a s e k z ē m a a t t ī s t ā s a l e r g ē n u i e t e k m ē t i e m c i l v ē k i e m , kam ir r a d u š i e s s a r e ž ģ ī t i d a ž ā d u o r g ā n u un o r g ā n u s i s t ē m u d a r b ī b a s t r a u c ē j u m i . Ja c i l v ē k s n o n ā k k o n t a k t ā ar a l e r g ē n u a t kā r t o t i , m a i n ā s v iņa o r g a n i s m a r e a k t i v i t ā t e un e k z ē m a p a a s i n ā s .
18.shēma
9
E k z ē m a i r a k s t u r ī g i e ā d a s i zs i t umi v a r r as t i es j e b k u r ā v i e t ā uz ķ e r m e ņ a , s e j as vai e k s t r e m i t ā t ē m . Ja a l e r ģ i s k a i s p r o c e s s ir i z te ik ts , e k z ē m a skar p l a š u s ā d a s a p v i d u s .
2 — 3 m ē n e š u s v e c i e m z ī d a i ņ i e m m ē d z r as t ie s e k s u d a t ī v ā d i a t ē z e , r e i z ē m š i e m b ē r n i e m p ē c t a m a t t ī s t ā s b r o n h i ā l ā a s t ma . N e r e t i t ad n o v ē r o š ā d u l i k u m s a k a r ī b u — , p a s t i p r i n o t i e s e k s u d a t ī v a j a i d i a t ē z e i , b r o n h i ā l ā s a s t m a s l ē k m e s p ā r t r a u c a s , un o t r ā d i .
Ja uz ā d a s r o d a s i zs i t umi , v i s p i r m s j ā k o n s u l t ē j a s ar ā r s t u . No u zt ura j ā i z s l ē d z visi t ie p r o d u k t i , kam va r b ū t a l e r g ē n a ī p a š ī b a s ( p a t v i t a m ī n i v a r b ū t a l e r g ē n i ) . N e l i e t o j i e t h o r m o n ā l o s l ī d z e k ļ u s , i e v ē r o j i e t s a p r ā t ī g u d z ī v e s r e ž ī m u , i z v a i r i e t i e s no s p r i e d z e s s i t u ā c i j ā m ! D a ž o s e k z ē m as g a d ī j u m o s b ū t i s k i p a l ī d z p u n k t u m as ā ž a .
O t r ā s g r u p a s p u n k t u s (19. s h ēm a) n e v a j a g masēt ne v i e n l a i k u s , ne a r ī p ē c k ā r t a s l a b a j ā un k r e i s a j ā p u s ē , b e t g a n š ā d i : v i e n a s e a n s a laikā 1. p u n k t u m a s ē l a ba jā p u s ē , 2. p u n k t u — kr e i sa j ā p u s ē , 3. p u n k t u — l a b a j ā p u s ē , 4. p u n k t u — k re i sa j ā p u s ē utt. I z ņ ē m u m s ir p u n k t i , kas a t r o d a s uz v i d u s l ī n i j a s , t o s m a s ē kat rā s e a n s ā . N ā košā s e a n s a laikā 1. p u n k t u m a s ē k r e i s a j ā p u s ē , 2. p u n k t u — l ab a j ā p u s ē , 3. p u n k t u — k r e i s a j ā p u s ē , 4. p u n k t u — l a b a j ā p u s ē utt.
1 ,—6. un 9. — 1 3. p u n k t u m a s ē ar t o n i z ē j o š o m e t o d i ; m a s ā žas p a ņ ē m i e n s — 'to—1 min i lgs dz i ļ š u z s p i e d i e n s , r o t ā c i j a un v i b r i - n ā š a n a .
7., 8. un 14. p u n k t u m a s ē ar n o m i e r i n o š o m e t o d i . M a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — v i e g l a g l a u d ī š a n a ar r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā , ko i z d ar a 3 — 5 mi n a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā .
1. p u n k t s ( ļ i - g o u ) — « p u n k t s p i e g a l a r e n ī t e s » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a suz a p a k š s t i l b a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 5 v i e n . v i r s i e k š ē j ā s p o t ī t e s p i e l ielā l i e l a k a u l a i e k š ē j ā s m a l a s . M a s ē t s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
2. p u n k t s ( v e i - č ž u n ) — « p u n k t s p i e v i d ē j ā s u z k r ā t u v e s » ; a b ā s kā jā s ;a t r o d a s p a c e l e s b e d r ī t e s c e n t r ā . M a s ē š a n u i z d ar a o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a .
3 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — «simt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s 3 v i e n . z e m c e ļ a k a u l i ņ a un 1 v i e n . uz ā ru no l ielā l i e l a k a u l a p r i e k š ē j ā s m a l a s . M a s ē t s ē d u s , k ā j as i z t a i s n o t as .
4 . p u n k t s ( f e i - š u ) — « p l a u š u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a sVio v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s I II un IV k rūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 2. p u n k t u .
5 . p u n k t s ( t a i - č u n ) — « a u g s t a i s p ē d a s p u n k t s » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a sp ē d a s v i r s p u s ē v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā s t a rp I un 1 1 p l e z n a s k a u l u . M a s ē t s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
6 . p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jā s ;a t r o d a s p i e p a c e l e s k r o k a s i e k š ē j ā g a l a c e ļ a k au l iņ a c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t s ē d u s , kā ja s v i e g l i s a l i e k t a s c e ļ o s .
7 . p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — « p u n k t s p i e t r ī s p ā r b a u d ī j u m u i e l e j a s » ; a b ā sk ā j ās ; a t r o d a s p ē d a s v e l v e s v i d ū . M a s ē t s ē d u s , kā jas s a l i ek t as c e ļ o s .
5
8 . p u n k t s ( č ž u n - c z i ) — « v i r s o t n e s v i d u s p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 4 v i e n . zem n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s k u l i a t s l ā b i n ā t i .
9
19.shēma
10
9 . p u n k t s ( j u ņ - m e ņ j — « p u nk t s p i e m ā k o ņ u v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 6 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s ze m a t s l ē g k a u l a a k r o m i ā l ā ( ā r ē j ā ) g a la . M a s ē t ar ī k š ķ i , s ē d u s .
10. p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d as s t a rp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . v i rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r ok as . M a s ē t s ē d u s s t ā v o k l ī , r oka uzl i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
1 1 . p u n k t s ( v a i - g u a ņ ) — « p u n k t s r o b e ž a s ā r p u s ē » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . v i rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o ka s s t a rp a p a k š d e l m a k a u l i e m . M a s ē t s ē d u s , roka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
12. p u n k t s ( š u - g u ) — « p u n k t s p i e kaulu s a v i e n o j u m a v i e t a s » ; a b ā skā jā s ; a t r o d a s p ē d a s ā r ē j ā mal ā p i e V p l e z n a s kau la g a l v i ņa s. M a s ē t s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
13. p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u nk t s p i e i z l i ek ta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o d a se l k o ņ a k r o ka s g a lā ī k š ķ a p u s ē ( e l k o ņ a k r ok a i z v e i d o j a s , ja roku s a l i e c e l k o ņ a l o c ī t a v ā ) . M a s ē t s ē d u s , r oka v i e g l i s a l i ek ta e l k o ņ a l o c ī t a v ā un uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
19.shēma
14. p u n k t s ( l e - c j u e ) — « r i nd ā t r ū k s t o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz a p a k š d e l m a 1"2 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o kas — i e d o b ē p i e s p i e ķ k a u l a T l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t s ē d u s , r o k a uzl i kta uz g a l d a .
A l e r ģ i s k ā s t ū s k a s g a d ī j u m ā masē t r e š ā s g r u p a s p u n k t u s(20. s h ē m a ) . Šo s p u n k t u s m a s ē ar t o n i z ē j o š o m e t o d i , ' / 2 — 1 min dzi ļ i s p i e ž o t , r o t ē j o t un v i b r i n o t . M a s ā ž u i z da ra 2 — 4 r e i z es d i e n ā ( k a t r u d i e n u t i k i lgi , k a m ē r t ū sk a i zz ūd ) .1. p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e le jā , kas a i z s e g t a no v i s ā m p u s ē m » ;
a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s ta rp I un 11 d e l nas k a u l u , t u v ā k II d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i s a j ā r o k ā ; s ē d u s , r oka uzl i k ta uz g a l d a .
2 . p u n k t s ( t u n - j i ) — « p u n k t s s a v i e n o š a n a i ar i e k š ē j o » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s c ī p s l u s t a r p ā uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1 v i e n . v i r s p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s . M a s ē t p a m ī š u s l a ba jā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a .
3 . p u n k t s ( š a o - č u n ) — «maz ai s u z b r ū k o š a i s p u n k t s j e b o t ra i s d z ī v e sp r i e k u p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s 3 mm no mazā p i r k s t i ņa n a g a g u l t n e s i e k šē j ā l eņķa . M a s ē t p a m ī š u s l aba jā un k r e i sa j ā p u s ē ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a .
2 0 .
shēma
t . p u n k t s ( f u - ļ u ) — « p u n k t s p i e s t r a u m e s , kas p l ū s t a i z m u g u r ē » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 2 v i e n . v i rs i e k š ē j a s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
20.shēma
5. p u n k t s ( k u ņ - l u ņ ) — « p u n k t s p i e K u ņ - l u ņ a k a l na» ; a b ā s kā jās ; a t r o d a s i e d o b ē s t a r p p a p ē ž a c ī p s l u un ā r ē j o p ot ī t i p o t ī t e s c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .
Ā d a s a l e r ģ i j a pa ra s t i r ad a s t i p r u n i e z i . A r ī šajā g a d ī j u m ā va r p a l ī d z ē t p u n k t u masā ža .
C e t u r t ā s g r u p a s p u n k t u s ( 2 1 . s h ē m a ) m a s ē a r t o n i z ē j o š o m e t o d i , kat ru p u n k t u 9—1 min dzi ļ i s p i e ž o t , kā a r ī r o t ē j o t p i r k s t u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n o t .1 . p u n k t s ( č ž i - b j a ņ ) — « p u n k t s sān is no IV s k r i e m e ļ a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a
p u s ē s ; a t r o d a s 3 v i e n . pa labi ( p a kr ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s k r u s t u k a u l a IV a t v e r e s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n la i kus a b ā s p u s ē s i zdara ot rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s s p i l v e n s .
2 . p u n k t s ( f e n - š i ) — «vēja t i r g u s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a s uza u g š s t i l b a 6 v i e n . v i rs c e ļ a ka u l iņ a ( ja n o l a i d ī s i e t r ok a s g ar s ā n i e m , v i d ē j a i s p i r ks ts n o r ā d ī s uz šo p u n k t u ) . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s .
3 . p u n k t s ( s j u a ņ - č ž u n ) — « p u n k t s p i e b r ī v i p i e k ā r t a z v a na »; a b ā s k ā jās ; a t r o d a s 3 v i e n . v i rs ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t t ā p a t kā2. p u n k t u .
4 . p u n k t s ( v a i - g u a ņ ) — « p u n k t s p ie r o b e ž a s ā r p u s ē » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s s t a rp a p a k š d e l m a k a u l i e m 2 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r oka s. M a s ē t p a m ī š u s l aba jā un k r e i sa j ā r ok ā, r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
5 . p u n k t s ( j a n - f u ) — « J A N a t b a l s t a p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s uza p a k š s t i l b a 4 v i e n . vi rs ā r ē j ā s p o t ī t e s c e n t r a . M a s ē t v i e n l a i kus a b ā s kā jā s ; s ē d u s .
6 . p u n k t s ( v e i - č ž u n ) — « p u n k t s p i e v i d ē j ā s u z k r ā t u v e s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p a c e l e s b e d r ī t e s c e n t r ā . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s kā jās i zd ara o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a .
8
2 t ,shēma
7 , p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u n k t s p i e i z l i ek ta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a se l k o ņ a k r o ka s g a l ā ī k š ķ a p u s ē ( lai k r o k a i z v e i d o t o s , r oka j ā s a l i e c e l k o n ī ) . M a s ē t p a m ī š u s l ab a j ā un k r e i s a j ā r okā ; s ē d u s , r ok a uzl i kta uz g a l d a .
8 . p u n k t s ( ļ i - g o u ļ — « p u n k t s p i e g a la r e n ī t e s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a suz a p a k š s t i l b a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 5 v i e n . v i r s i e k š ē j ā s p o t ī t e s p i e l ielā l i e l a k a u l a i e k š ē j ā s m al as . M a s ē t v i e n l a i kus a b ā s k ā jā s ; s ē d u s .
21.shēm a
9 . p u n k t s ( c z u - ļ i n - c i ) — « r i toš as a sa ra s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a sp ē d a s v i r s p u s ē v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā s t a rp IV in V p l e z n a s ka u l u . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ os .
10. p u n k t s ( s j a - s j i ) — « p u n k t s ša ur ā i e l e j ā » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s p ē d a sv i r s p u s ē s t a rp IV un V p l e z n a s kaula g a l v i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
1 1 . p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s c e ļ a ka u l i ņ a c e n t r a l ī m e n ī p i e p a c e l e s k r o ka s i e k š ē j ā g a l a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas v i e g l i s a l i e k t a s c e ļ o s .
Ja n i ez kā ju un r o k u ā r ē j ā v i r s m a un ķ e r m e ņ a m u g u r ē j ā v i r s m a , tadm a s ē ne v i e n c e t u r t ā s g r u p a s p u n k t u s , b e t a t k a r ī b ā no n i e z o š ā s v i e t a s a r ī p i e k t ā s g r u p a s p u n k t u s ( 22 . s h ē m a ) . I z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — uz ka t ru p u n k t u ' /9 — 1 min i lgi i z d ar a d z i ļ u s p i e d i e n u ar r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n ā š a n u .1. p u n k t s ( č ž i - i ņ ) — «I Ņ s a s n i e g š a n a s p u n k t s » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a s
mazā p i r k s t i ņ a ā r m a l ā 3 mm no n a g a g u l t n e s ā r ē j ā l eņķa . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .
p u n k t s ( g u a n - m i n ) — « s p o ž a s g a i s m a s p u n k t s » ; a b a s kā ja s ; a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 5 v i e n . v i r s ā r ē j ā s p o t ī t e s ( lai a t r as t u so p u n k t u , kāja j ā s a l i e c c e l ī ) . M a s ē t v i e n l a i k u s a b a s kā ja s ; s ē d u s , kā jas v i e g l i s a l i e k t a s c e ļ o s .
2 2 .
shēma
6
3. p u n k t s ( h o u - s j i ) — « m u g u r ē j ā s a izas p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a sp l a u k s t a s ma l ā v i rs V d e l n a s kaula g a l v i ņ a s . M a s ē t p a m ī šus l a ba jā un k r e i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , p i rks t i v i e g l i sav i l k t i d ū r ē .
4 . p u n k t s ( š e ņ - m a i ) — « p u n k t s p i e a s i n s v a d a i z s t i e p u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p ē d a s ā r m a l ā — i e d o b ē z e m ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ēt v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ās ; s ē d u s .
J a n i e z s e j a r c e t u r t ā s g r u p a s p u n k t u s i e t e i c a m s p a p i l d i n ā t ar vē l d i v i e m p u n k t i e m .5 . p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e le jā , kas a i z s e g t a no v i s ā m p u s ē m » ;
a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a rp I un 11 d e l n a s k a u l u , t u v ā k II d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā p l a u k s t ā , r oka uz l i k ta uz g a l d a .
6 . p u n k t s ( i n - s j a n ) — « p a t ī k a m a s s m ar ž a s u z t v e r e s p u n k t s » ; a b ā s se jasp u s ē s ; a t r o d a s uz d e g u n a un l ū p a s r i e v as a u g š g a l ā p ie d e g u n a s p ā r n a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s se jas p u s ē s ; s ē d u s .
J a n i ez acu p l a k s t i , j āmas ē s e s t ā s g r u p a s p u n k t i( 23 . s h ē m a ) . I z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — kat ru p u n k t u m a s ē
/2— 1 min i lgi , dz i ļ i s p i e ž o t , kā a r ī v i b r i n o t un r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā .1 . p u n k t s ( t u n - c z i - ļ a o ) — « p u n k t s b e d r ī t ē acs z ī l ī t e s a u g s t u m ā » ; a b ā s
se jas p u s ē s ; a t r o d a s 5 mm sā n i s no acs s p r a u g a s ā r ē j ā k a k t iņa. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , ac i s a i zv ē r t a s .
2 . p u n k t s ( f u - b a i ) — « a p s k a i d r ī b a s p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ; a t r o d as g a l v a s s ā n os 1 v i e n . v i rs a iz au ss p a u g u r a . M a s ē t v i e n la i kus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a v i e g l i n o l i e k t a uz leju.
3. p u n k t s ( g u a n - m i n ) — sk. p i e k t ā s g r u p a s 2. p u n k t u .4. p u n k t s ( d a - i n ) — «l ie las p i e ņ e m š a n a s p u n k t s » ; a b ā s se jas p u s ē s ;
a t r o d a s 1,3 v i e n . uz p r i e k š u no a p a k š ž o k ļ a l e ņķa . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a v i e g l i n o l i e k t a uz l e j u .
5. p u n k t s ( h o u - s j i ) — sk. p i e k t ā s g r u p a s 3. p u n k t u .6 . p u n k t s ( v a i - g u a ņ ) — sk. c e t u r t ā s g r u p a s 4. p u n k t u .
J a n i e z g a l v a s m a t a i n ā d a ļ a , p a p i l d u s c e t u r t ā s g r u p a s p u n k t i e m i e t e i c a m s m a s ē t v ē l v i e n u p u n k t u .7. p u n k t s ( s i n - h u i ) — « p u n k t s uz g a l v a s k a u s a v ā k a » ; a t r o d a s uz p r i e k
š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 2 v i e n . v i rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s p r i e k š ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n o l i e k t a uz p r i e k š u .
Ja a l erģ i j as rezul tā tā a p s a r k s t un a s a r o a c i s , t e k d e g u n s un ārsts n o t e i c i s p o l i n o z e s d i a g n o z i , n e k a v ē j o t i e s s ā c i e t m a s ē t s e p t ī t ā s g r u p a s p u n k t u s ( 24 . s h ē m a ) k o p ā a r c e t u r t ā s g r u p a s p u n k t i e m !
S e p t ī t ā s g r u p a s p u n k t u s m a s ē ar t o n i z ē j o š o m e t o d i — kat ru p u n k t u m a s ē ’ / 2 — 1 min i lgi , dzi ļ i s p i e ž o t , kā a r ī r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n o t .1. p u n k t s ( č e n - š a ņ ) — «ka lna b a l s t a p u n k t s » ; a b ā s k ā j ās ; a t r o d a s uz
a p a k š s t i l b a m u g u r ē j ā s v i r s m a s — v i e t ā , kurā ikru m u s ku l i s p ā r i e t p a p ē ž a c ī p s l ā . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s s t ā v o k l ī .
2. p u n k t s ( š e ņ - m a i ) — sk. p i e k t ā s g r u p a s 4. p u n k t u .3 . p u n k t s ( e r - c z j a ņ ) — « p u n k t s p i e d i v ā m s p r a u g ā m » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o
d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē p i e r ā d ī t ā j p i r k s t a I f a l a n g a s ( p a m a t a k a u l i ņ a ) p a m a t n e s . M a s ē t p a m ī š u s l ab a j ā un k re i sa j ā r okā ; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a .
4. p u n k t s ( s a ņ - c z j a ņ ) — « p u n k t s p i e t r i m s p r a u g ā m » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s v i rs 11 d e l n a s kau la g a l v i ņ a s . M a s ē t t ā p a t k ā 3 . p u n k t u .
A l e r ģ i s k o s l i m ī b u , a r ī ā d a s s l i m ī b u , ā r s t ē š a n a ar p u n k t u m a s ā ž u ir m a z ā k e f e k t ī v a , ja ā r ī g i vai i e k š ķ ī g i t i e k l ie tot i h o r m o n ā l i e p r e p a rāt i .
NATRENE
N ā t r e n e ir v i e n a no a l e r ģ i j a s i z p a u s m ē m . Tai r a k s t u r ī g i d a ž ā d a l i e l u m a sārt i vai koši s a rk a n i p ūs l ī š i uz ā d a s , kas s t ipr i n iez un « d e g » .
N ā t r e n e s ā r s t ē š a n ā va r l i e to t d a ž u s a u g u i z c e l s m e s ā r s t n i e c ī b a s l ī d z e k ļ u s . Tos J u m s i e t e i k s ārs ts . V i e n l a i k u s i z m a n t o j i e t a r ī p u n k t u m a s ā ž u !
N ā t r e n e s ā r s t ē š a n a , g l už i t ā p a t kā c i tu a l e r ģ i s k o s t ā v o k ļ u ā r s t ē šana, j ā t u r p i n a v i s m a z 2 vai 2% m ē n e š u s . tAasēža j ā v e i c ik d i e n a s . 12 d i e n u i l g a m k u r s a m s e k o 7 — 10 d i e n u p ā r t r a u k u m s , p ē c t a m m a s ā žas kursu a t k ā r t o utt. Šajā laikā no uzt ura j ā i z s l ē d z p r o d u k t i , k u r i e m p i e m ī t a l e r g ē n u ī p a š ī b a s , — z e m e n e s , a n a n a s i , c i t r u s a u g i , s ē n e s u. c. ( N e r e t i J ū s paši b ū s i e t j au i e v ē r o j u š i , kād i p r o d u k t i p a s t i p r i n a n ā t r e n i . ) I e t e i c a m s m a i n ī t d z ī v e s a p s t ā k ļ u s , ja i e s p ē j a m s , — uz laiku a r ī k l i mat u .
Ja n ā t r e n e ir ļot i i z te ik ta, m a s āž a i i zvē l as p u n k t u s n e s k a r t a j o s ā d a s a p v i d o s .
P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s (25. s h ēm a) masē a r n o m i e r i n o š o m e t o d i , kat ru p u n k t u 3 — 5 min v i e g l i g l ā s t o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā .
1- p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s s ta rp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s2 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s . M a s ē t s ē d u s , r ok a uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
2 . p u n k t s ( v a i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s ā r p u s ē » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s s t a rp a p a k š d e l m a k a u l i e m 2 v i e n . v i rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r oka s. M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā r o k ā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz le ju.
3 . p u n k t s ( c z j a ņ - š i ) — « p u n k t s s ta rp m u s k u ļ i e m » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s s t a rp m u s k u ļ i e m 3 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s . S a t a u s t o t p u n k t u , j ū t a m a la uz o ša sa jū t a v isā r o kā . M a s ē t p a m ī š u s l a ba jā un k r e i s a j ā r o k ā ; s ē d u s , roka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
4 . p u n k t s ( v e i - č ž u n ) — « p u n k t s p i e v i d ē j ā s u z k r ā t u v e s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p a c e l e s b e d r ī t e s c e n t r ā . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s kā jās i zd ar a o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z em tā p a l i k t s s p i l v e n s .
1 3
2
shēma
5. p u n k t s ( č ž a o - h a i ) — « p u n k t s p i e l iela p o k ā l a » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a sp ē d a s iekš ē j ā mal ā z e m i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i kus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s .
6 . p u n k t s ( č ž a n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e u z c e l t i e m v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s uz v ē d e r a p i e XI r i b as b r ī v ā ga la . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā p u s ē ; g u ļ u s uz s ā n i e m , a p a k š ē j ā kāja i z t a i sno t a, v i r s ē j ā — s a l i ek t a un p i e v i l k t a p i e v ē d e r a .
25.shēm a
7. p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — «simt s l i m ī b u a r s t e š a n a s p u n k t s » ; a b a s ka jas ;a t r o d a s 3 v i e n . ze m c e ļ a ka u l i ņ a a p a k š m a l a s un 1 v i e n . uz āru no l ielā l i e l a k a u l a p r i e k š ē j ā s m al as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas i z t a i sn ot as .
O t r ā s g r u p a s p u n k t u s (26. s hēma) masē tad, k a d nāt - r e n e i z z u d u s i . I z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i ; m a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — ' /9 — 1 min i lgs dz i ļ š u z s p i e d i e n s ar r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā .
Kat ru d i e n u m a s ē p i e c u s p u n k t u s š ā d ā s e c ī b ā : 1. d i e n ā — 1 ,— 5. p u n k t u , 2. d i e n ā — 6. — 10. p u n k t u , 3. d i e n ā — 11, — 15. p u n k t u ,4. d i e n ā — 16. — 20. p u n k t u , 5. d i e n ā — 1,—6. p u n k t u utt.1. p u n k t s ( j a n - g u ) — « s a u l a i n a s i e le j a s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s
uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s i e d o b ē ze m p l a u k s t - p a m a t a a u g š ē j ā s k r o ka s mazā p i r k s t i ņ a p u s ē . M a s ē t p a m ī šus l a ba jā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
2 . p u n k t s ( f e i - š u ) — « p la u š u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s I 1" v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l īn i j as I II un IV krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zd ara o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā pa l i k ts s p i l v e n s .
shēma
3 . p u n k t s ( c j u - s j u i ) — « p u n k t s p i e t i r g u s u z k a l n i ņ a » ; a b ā s k ā jās ;a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s e s i e d o b ē n e d a u d z uz leju un uz p r i e k š u no ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
4. p u n k t s ( t a i - č u n ) — « a u g s t a i s p ē d a s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s
p ē d a s v i r s p u s ē v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā s t a r p I un 11 p l e z n a s k a u lu . M a s ē t t ā p a t kā 3. p u n k t u .
5 . p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e l e j ā , kas a i z s e g t a no v i s ā m p u s ē m » ;a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s ta rp I un 11 d e l n a s k a u l u , t u v ā k II d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p a m ī š u s l a b a j ā un k re i sa j ā p l a u k s t ā ; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a .
6 . p u n k t s ( c i - š e ) — « p u n k t s p i e g a i s a m a j o k ļ a » ; a b a s ķ e r m e ņ a p u s e s ;a t r o d a s uz kakla, v i r s a t s l ē g k a u l a s t a rp g a l v a s g r o z ī t ā j - m u s k u ļ a k ā j i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
7. p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «tr īs IŅ s a s t a p š a n ā s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . v i rs i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā jā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
8 . p u n k t s ( č ž i - b j a ņ ) — « p u n k t s s ān is no IV s k r i e m e ļ a » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 3 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s k r us t u k au la IV a t v e r e s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z da ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s s p i l v e n s .
26.shēma
-61214
9. p u n k t s ( s j a - s j i ) — « p u n k t s š aurā i e l e j ā» ; a b ā s k ā j ās ; a t r o d a s p ē d a sv i r s p u s ē s t ar p IV un V p l e z n a s kaula g a l v i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
10. p u n k t s ( ļ i - g o u ) — « p u n k t s p i e g a la r e n ī t e s » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a sp i e l ielā l i e l a k a u l a i e k š ē j ā s m al as 5 v i e n . v i rs i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s ce ļos .
1 1 . p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u n k t s p i e i z l i ek t ā d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s e l k o ņ a k r o k a s g a l ā ī k š ķ a p u s ē ( lai i z v e i d o t o s kr oka , r o k a j ā s a l i e c e l k o n ī ) . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k re i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r ok a v i e g l i s a l i ek t a e l k o n ī un uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
12. p u n k t s ( c i - h u ļ — « p u n k t s p i e g a i s a a v o t a » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a sz e m a t s l ē g k a u l a 4 v i e n . pa labi ( p a kr ei s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s s t ā v o k l ī .
13. p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p i e p a c e l e s k r o k a s i e k š ē j ā g a l a c e ļ a ka u l i ņ a c e n t ra l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas i z ta i s no tas .
26.shēma
14. p u n k t s ( u - i ) — « p u n k t s p i e i s t a b a s a i z s l i e t ņ a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s M r i b s t a r p ā uz a t s l ē g k a u l a v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b a s p u s ē s ; s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s kuļ i a t s l ā b i n ā t i .
15. p u n k t s ( g e - š u ) — « d i a f r a g m a s punk t s» ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1 "/2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j as V I I un V I I I k r ūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d a r a o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s s p i l v e n s .
16. p u n k t s ( s j u e - h a i ) — « p u n k t s p i e a s iņ u j u r a s » ; a b a s k a ja s ; a t r o d a suz a u g š s t i l b a 2 v i e n . v i r s c e ļ a k a u l i ņ a uz i e k šu no d r ē b - n i e k m u s k u ļ a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā jā s ; s ē d u s , kā jas i z t a is n o t as .
17. p u n k t s ( f u - t u ) — « p u n k t s p i e b a l s t o š a i z c i ļ ņ a » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a suz a u g š s t i l b a 6 v i e n . v i r s c e ļ a k a u l i ņ a a u g š ē j ā s ma l as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā ja s i z t a i sn o ta s .
18. p u n k t s ( f e n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e v ē j a v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s II un I II k rūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u i zd a ra o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k lis ir g u ļ u s uz v ē d e r a .
1 9 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — « s i m t s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s » ; a b ā s k ā jā s ;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . z e m c e ļ a k a u l i ņ a a p a k š ē j ā s m a l a s un 1 v i e n . uz ā ru no l ielā l i e l a k a u l a p r i e k š ē j ā s m a l a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , kā jas i z t a i s no t as .
2 0 . p u n k t s ( p i - š u ) — « l ie sa s un a i z k u ņ ģ a d z i e d z e r a s a s k a ņ a s p u n k t s » ;a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s XI un X I I k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d a r a o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m t ā p a l i k t s n e l i e l s s p i l v e n s .
BR ON H IĀ LĀ ASTMA
B r o n h i ā l a j a i a s t ma i r a k s t u r ī g a s m o k o š a s e l p a s t r ū k u m a l ē k m e s . ī su b r ī d i p i r m s l ē k m e s un l ē k m e s laikā v ar j u s t s ā p e s vai s p i e d i e n a s a j ū t u 1 ,— 5. p u n k t a a p v i d ū . J a u no s e n i e m l a i k i e m šos p u n k t u s saista ar a s t m u . Ja l ē k m e s s ā k u m ā vai l ē k m e s laikā t o s m a s ē , e l p a s t r ū k u m s n e r e t i p a v ā j i n ā s .
B r o n h i ā l ā s a s t m a s g a d ī j u m ā p u n k t u m a s ā ž u i z d ar a 12 d i e n u i lgu ku rsu v e i d ā ; kursa laikā p u n k t u s m a s ē reizi d i e n ā . M a s ā ž a s r ez u l t ā t ā l ē k m e s kļūst r e t ā k a s , u z l a b o j a s v i s p ā r ē j a i s s t ā v o k l i s . Ja i l gs t oš i l i e to t i h o r m o n ā l i e p r e p a r ā t i , p u n k t u m a s ā ž a s e f e k t s ir d a u d z v ā j ā k s . B r o n h i ā l o a s t m u v ar ā r s t ē t t i kai ar p u n k t u m a s ā ž u , b e t v a r a r ī v i e n l a i k u s l i e to t m e d i k a m e n t u s , t a č u j e b k u r ā g a d ī j u m ā j ā k o n s u l t ē j a s ar ā r s tu .
P i r m ā s g r u p a s p u n k t u (27. s h ē m a ) m a s ā ž a i i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i ; m a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — ka t ru p u n k t u3 — 5 min v i e g l i g l ā s t a p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā .1. p u n k t a ( d a - č ž u i ) — « p u n k t s p i e izc i l tā s k r i e m e ļ a » ; a t r o d a s uz m u
g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a rp V I I k ak la s k r i e m e ļ a un I k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē t s ē d u s , g a l v a v i e g l i n o l i e k t a uz p r i e k š u .
2 . p u n k t s ( f e n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e v ē j a v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ēs ; a t r o d a s 1"2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s II un I II k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zd ar a o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r s ē d u s ar v i e g l i n o l i e k t u g a l v u va i g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s s p i l v e n s .
3 . p u n k t s ( f e i - š u ) — « p l a u š u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a s1"2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s I II un IV kr ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī ( t ā t a d z e m 2. p u n k t a ) . M a s ē t t ā p a t kā 2. p u n k t u .
4 . p u n k t s ( t j a ņ - t u ) — « p u n k t s p i e d e b e s u t a k a s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s p i e k r ūšu kau l a j ū g a i e r o b e s . M a s ē t s ē d u s s t ā v o k l ī .
5 . p u n k t s ( č ž u n - f u ) — « c e n t r ā l ā s t ā v o k ļ a p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s I r i b s t a r p ā z e m a t s l ē g k a u l a a k r o m i ā l ā ( ā r ē j ā ) g a l a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
6 . p u n k t s ( c z j a ņ - c z i n ) — « p u n k t s p i e p l e c a s ā k u m a » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a s l ā p s t i ņ a s v i r s š ķ a u t n e s b e d r e s c e n t r ā . ( J a o t r s c i l v ē k s u z l i e k s a v u p l a u k s t u uz j ū s u p l e c a , v iņ a r ā d ī t ā j p i r k s t s n o r ā d a uz šo p u n k t u . ) M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d a r a o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai a r ī g u ļ u s uz v ē d e r a .
shēma
27.shēma
7 . p u n k t s ( t j a ņ - f u ) — « a u g l ī g a s z e m e s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a u g š d e l m a 3 v i e n . ze m p a d u s e s k r o k a s p r i e k š ē j ā g a la . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k re i sa j ā r o kā ; s ē d u s .
8 . p u n k t s ( č i - c z e ) — « p u n k t s p i e m e t r u d z i ļ a m u k l ā j a » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s ā d a s k r ok ā e l k o ņ a b e d r e s mal ā ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t p a m ī š u s l a ba jā un k r e i sa j ā r o k ā ; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
9 . p u n k t s ( s j u a ņ - c z i ) — « p u n k t s p i e z a ļ g a n a s p ē r l e s » ; a t r o d a s krūšuk a u l a r o k t u r a c e n t r ā ( z e m 4. p u n k t a ) . M a s ē t s ē d u s vai g u ļ u s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
10. p u n k t s ( d a - č ž u ) — « p u n k t s p i e l i e las a t s p o l e s » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s I un II k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zd a ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .
1 1 . p u n k t s ( š u - f u ) — « p u n k t s p i e s a s k a ņ a s v i e t a s » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 2 v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s ze m a t s l ē g k a u l a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d us .
• 5
■11
J a a r b r o n h i ā l o a s t m u s l i m o b ē r n s , m a s ē v ē l v i e n u p u n k t u , t u r k l ā t a r t o n i z ē j o š o m e t o d i , “ 2 — 1 min dzi ļ i s p i e ž o t , kā a r ī r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n o t .12 . p u n k t s ( s i ņ - š u ) — « s i r ds s a s k a ņ a s p u n k t s ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;
a t r o d a s VI2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j as V un VI k rūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d ar a o t r s c i l v ē k s , b e t b ē r n s sēž, v i e g l i n o l i e c i e s uz p r i e k š u , a p a k š d e l m i a tb a l s t ī t i p r e t g a l d u .
Ja ar b r o n h i ā l o a s t m u s l i m o p a r 4 0 g a d i e m v e c ā k s c i l v ē k s , p i r m ā s g r u p a s p u n k t u s p a p i l d i n a a r o t r ā s g r u p a s p u n k t i e m ( 28 . s h ē m a ) ; m a s ē t p ā r m a i ņ u s — kat ru d i e n u v i e n u p u n k t u g r u p u .
O t r ā s g r u p a s p u n k t u s m a s ē ar t o n i z ē j o š o m e t o d i — katrā p u n k t ā '/2—1 mi n, dzi ļ i u z s p i e ž o t , r o t ē p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n a .
1. p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «trīs IŅ sa t ikša nās p u nk t s» ; a b ā s kājās;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . vi rs i ekšē j ās p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kājās; s ē d u s , kājas sa l i ek t as c e ļ o s .
2. p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — «simt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s» ; a b ā s kājās;a t r o d a s 3 v i e n . zem ce ļ a kaul iņa a p a k š ē j ā s mal as un1 v ie n . uz āru no l ielā l i e lakau la p r i e k š ē j ā s mal as. M a s ē t v i e n l a i k u s a bā s kā jās ; s ē d u s , kājas i z ta isnotas.
3 . p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e l e j ā , kas a i z s e g t a no v i s ā m p u s ē m » ;a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a r p I un 11 d e l nas k a u l u , t u v ā k II d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā p l a u k s t ā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a .
4 . p u n k t s f š e ņ - š u ) — « ni e r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s I 1" v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l īn i j as II un III j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d ar a o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir s ē d u s , n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai a r ī g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā p a l i k t s s p i l v e n s .
B r o n h i ā l ā s a s t m a s l ē k m j u s t a r p l a i k ā i e t e i c a m s m a s ē t t r e š ā s g r u p a s p u n k t u s (29. s h ē m a ) ; s ā k u m ā t o s m a s ē kat ru o t r o d i e n u , p ē c t a m — 2 r e i z es n e d ē ļ ā , b e t v ē l ā k — 1 reizi n e d ē ļ ā . I z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — kat rā p u n k t ā 3 — 5 min v i e g l i u z s p i e ž un r o t ē p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā .1. p u n k t s ( č i - c z e ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 8. p u n k t u .2 . p u n k t s ( ļ e - c j u e ) — « r i n d ā t r ū k s t o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s
uz a p a k š d e l m a 1 1 / 2 v i e n . v i rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o kas — i e d o b ē p i e s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p a m ī š u s l ab a j ā un k r e i sa j ā r ok ā, r ok a uzl i kta uz g a l d a .
3 . p u n k t s ( t a i - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e m i l z ī g a b e z d i b e ņ a » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 cm zem p l a u k s t p a m a t a a p a k š ē j ā s k r o k a s ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t t ā p a t kā 2. p u n k t u .
29.shēma
4 . p u n k t s ( t j a ņ - č ž u ) — « p u n k t s p i e d e b e s u s t a b a » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s I 1" v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j as uz g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s r o b e ž a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .
5 . p u n k t s ( f e i - š u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 3. p u n k t u .6 . p u n k t s ( k u ņ - l u ņ ) — « p u n k t s p i e K u ņ - l u ņ a k a l na » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o
d a s i e d o b ē s t a rp p a p ē ž a c ī p s l u un ā r ē j o p o t ī t i p o t ī t e s c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .
shēma
p u n k t s ( t a i - č u n j - « a u g s t a i s p ē d a s p u n k t s » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s e v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā s t a r p I un II p l e z n a s k a u l u . M a s ē t t ā p a t kā 6. p u n k t u . P ' e z n a s
8. p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p a c e l e s k r o k a s i e k šē j ā g a l ā c e ļ a ka u l i ņ a c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā jā s ; s ē d u s , kā jas p u s s a - l i ek t as .
9 . p u n k t s ( š u - f u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 11. p u n k t u .
Lai n o v ē r s t u b r o n h i ā l ā s a s t m a s s e z o n a s p a a s i n ā j u m u s , t rešās g r u pas p u n k t u s p a p i l d i n a v ē l ar d a ž i e m p u n k t i e m , ku ru s m a s ē kat ru o t r o d i e n u .10. p u n k t s ( p i - š u ) — «l iesas un a i z k u ņ ģ a d z i e d z e r a s a s k a ņ a s p u n k t s » ;
a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1 "\o v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s XI un X I I k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī / M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d ar a o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir s ē d u s , n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai a r ī g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā pa l i k t s s p i l v e n s .
1 1 . p u n k t s ( s i ņ - š u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 12. p u n k t u .1 2. p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — sk. o t r ā s g r u p a s 2. p u n k t u .
B r o n h i ā l ā s a s t ma s s l i m n i e k i e m p a s t a v i g i j a a t r o d a s a rs t a r e d z e s lokā.
6.
HRONISKS BRONHĪTS
8 .H r o n i s k s b r o n h ī t s p a ra s t i a t t i s t as p e c a kū t a b r o n h ī t a . H r o
n isks b r o n h ī t s b iež i rodas t a d , ja i l gs t oš i t i e k i e e l p o t i p u t e k ļ i vai v i e l as , kas k a i r in a e l p c e ļ u s , a r ī t a b a k a s d ū m i . H r o n i s k ā b r o n h ī t a g a l v e n a i s s i m p t o m s ir k l e p u s , kas p a s t i p r i n ā s a u k s t ā un v ē j a i n ā laikā un n e i z zū d p at m i e g ā .
H r o n i s k a b r o n h ī t a g a d ī j u m ā n o t e i k t i j ā l ū d z ā rs t a p a l ī d z ī b a un s t in gr i j ā i e v ē r o v iņ a i e t e i k u m i . J ā c e n š a s b i ež i u z t u r ē t i e s s v a i g ā g a i sā , j ā a t s a k ā s no s m ē ķ ē š a n a s , j ā l i e t o no a u g i e m g a t a v o t i a t k r ē p o š a n a s l ī d z e k ļ i . N o d e r ī g a ir a r ī p u n k t u m a s ā ž a ( 30 . s h ē m a ) .
1 . — 6 . , 1 1 . — 12., 14. un 20. p u n k t u m a s ē ar t o n i z ē j o š o m e t o d i — kat rā p u n k t ā / 2 — 1 min , dz i ļ i u z s p i e ž o t , v i b r i n a un r o t ē p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā .
7. — 10. , 1 3 . , 1 5 . - 1 9 . , 2 1 . - 2 4 . p u n k t u m a s ē ar n o m i e r i n o š o m e t o d i , 3 — 5 min v i e g l i g l a u d o t un r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā .
V i e n ā r e i z ē k o m b i n ē a b u v e i d u p u n k t u m a s ā ž u . K at r ā s e a n s ā m a s ē no 8 l ī dz 10 p u n k t i e m . M a s ā ž u v e i c 2 vai 3 r e i z e s d i e n ā , p a v i s a m 12 d i e n a s p ē c kā r t as . P ē c 7 d i e n u p ā r t r a u k u m a m a s ā ž a s k u rs u var a t k ā r t o t .1- p u n k t s ( f e i - š u ) — « p l a u š u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;
a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j as III un IV k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d ar a o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s n e l i e l s s p i l v e n s .
2. p u n k t s ( c z j u e - i ņ - š u ) — « t u k š u m a p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s I 1" v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j as IV un V k rūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .
3. p u n k t s ( s i ņ - š u ) — « s i r ds s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s V Un VI k rūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .
4. p u n k t s ( g a ņ - š u ) — «a kn u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 ’ / 2 v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j as IX un X k rūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .
5 . p u n k t s ( p i - š u ) — « l i esa s un a i z k u ņ ģ a d z i e d z e r a s a s k a ņ a s p u n k t s » ;a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1 1 / 9 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s XI un X 1 1 k r ūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .
p u n k t s ( š e ņ - š u ) — « n i e r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j as II un I I I j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u ,
p u n k t s ( č ž u n - f u j — « c e n t r ā l ā s t ā v o k ļ a p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;
a t r o d a s I r i b s t a r p ā z e m a t s l ē g k a u l a a k r o m i ā l ā ( ā r ē j ā ) g a l a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s ,
p u n k t s ( t a ņ - č ž u n ) — « kr ūš u v i d u s p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā s
v i d u s l ī n i j a s IV r i b s t a r p a s l ī m e n ī . hAasāi s ē d u s vai a r ī g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
. p u n k t s ( h u a n - š u ) — « d z ī v ī b a s c e n t r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s n a b a s l ī m e n ī ' /2 v i e n . pa lab i ( p a k r e i s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
30 .
shēma
10. p u n k t s ( i ņ - ļ i n - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e IŅ a v o t a » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s2 v i e n . ze m c e ļ a k au l i ņa un 2% v i e n . uz iekšu no l ielā l i e l a ka u l a p r i e k š ē j ā s mal as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kājas i z t a i sn ot as .
1 1 . p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «tr īs IŅ s a p l ū š a n a s p u n k t s » ; a b ā s kā jās; a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . vi rs i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .
1 2. p u n k t s ( c z j u i - c j u e ) — « p u n k t s p i e s p ē k a r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 6 v i e n . v i rs n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , musk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
1 3 . p u n k t s ( s j a - b a i ) — « p u nk t s p i e p laša b a l t u m a » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o das uz a u g š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 4 v i e n . zem p a d u s e s k r o ka s d i v g a l v a i n ā m u s k u ļ a ā r ē j ā mal ā. M a s ē t p a m ī š u s l ab a j ā un k r e i sa j ā r o kā ; r oka uzl i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r sta uz a u g š u .
14. p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — « kņaza m a z d ē l a p u n k t s » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a sp ē d a s i e k š m a l ā p i e I p l e z n a s kaula. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
1 5. p u n k t s ( t j a ņ - f u ) — « a u g l ī g a s z e m e s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a u g š d e l m a 3 v i e n . ze m p a d u s e s k r o ka s p r i e k š ē j ā ga l a . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k re i sa j ā r okā ; s ē d u s .
16. p u n k t s ( k u n - c z u i ) — « v i s m a z ā k ā s a t v e r e s p u n k t s » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 7 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a k r o k a s . M a s ē t p a m ī š u s l aba jā un k r e i sa j ā r okā ; r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
17. p u n k t s ( ļ e - c j u e ) — « r i nd ā t r ū k s t o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a p a k š d e l m a 1 1 / 9 v i e n . v i rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o kas — i e d o b ē p i e s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a .
18. p u n k t s ( t a i - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e m i l z ī g a b e z d i b e ņ a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 cm zem p l a u k s t p a m a t a a p a k š ē j ā s k r o k a s ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t p a m ī šus l aba j ā un k r e i s a j ā p u s ē ; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a .
19. p u n k t s ( č ž i - š i ) — « g r i b a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s3 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 11 un I II j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z da ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā pa l i k t s n e l i e l s s p i l v e n s .
30.shēma
18
2 0 . p u n k t s ( š u - f u ) — « p u n k t s p i e s a s k a ņ a s v i e t a s » ; a b a s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 2 v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s z e m a t s l ē g k a u l a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
2 1 . p u n k t s ( t j a ņ - t u ) — « p u n k t s p i e d e b e s u t a k as » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē jās v i d u s l ī n i j a s p i e krūšu kau la j ū g a i e r o b e s . M a s ē t s ē d u s s t ā v o k l ī vai g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
2 2 . p u n k t s ( c j u e - p e ņ ) — « p u n k t s maza t r a u c i ņ a i e d o b ē » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s , a t r o d a s v i r s a t s l ē g a s b e d r ī t ē aiz g a l v a s g r o - z ī t ā j m u s k u ļ a p i e s t i p r i n ā š a n ā s v i e t a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā b in āt i .
2 3 . p u n k t s ( c i - h u ) — « p u n k t s p i e g a i sa a v o t a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s zem a t s l ē g k a u l a 4 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s s t ā v o k l ī vai g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
2 4 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — « i l g d z ī v o š a n a s vai s imt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a sp u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s 3 v i e n . z em c e ļ a ka u l iņ a a p a k š m a l a s un 1 v i e n . uz āru no l ielā l i e la k au l a p r i e k š ē j ā s mal as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas i z t a i s no tas .
MIEGA TRAUCĒJUMI
G a d u t ū k s t o š i e m ir k rāt as un a t t īs t ī t as z i n ā š a n a s par c i l v ē k a s t ā vo k l i n o m o d ā un m i e g ā . P ē d ē j o s g a d u d e s m i t o s k ļuv is s k a i d r s , ka p a s t ā v d i v a s , p i l n ī g i a t š ķ i r ī g a s m i e g a f ā z e s — lēna is m i e g s un ā t ra i s m i e g s . V i s d z i ļ ā k a i s un o r g a n i s m a m v i s n e p i e c i e š a m ā kais m i e g s ir lēnā m i e g a d i v a s p ē d ē j ā s s t ad i j as . Ā t r ā m i e g a laikā c i l v ē k s r ed z s a p ņ u s , kurus v iņš u z t v e r a i z r a u t ī g i vai ar s a t r a u k u m u . Nak t s s ā k u m ā c i l v ē k s guļ p ā r s v a r ā l ēna j ā m i e g ā , be t , t u v o j o t i e s r ī t am, i e s t ā jas ā t ra i s m i e g s . A c ī m r e d z o t t ā p ē c s e n i e a u s t r u m u ārst i i e t e i c a d o t i e s g u l ē t « š o d i e n , ne v i s r ī t», p r o t i , p i r m s p u s n ak t s .
B e z m i e g s nav p a t s t ā v ī g a s l i m ī b a , b e t g an d a ž ā d u f u n k c i j u t r a u c ē j u m u s i m p t o m s . T ā p ē c m i e g a t r a u c ē j u m u n o v ē r š a n a j ā s ā k ne v i s ar m i e g a z ā l ē m , b e t g a n ar d z ī v e s r e ž ī m a n o r e g u l ē š a n u , g a l v e n o u z m a n ī b u p i e v ē r š o t g a r ī g ā un f i z iskā d a r b a s a p r ā t ī g a i mi jai .
B e z m i e g a p a m a t ā pa ra st i i r d a ž ā d i f a k t o r i , kas n o v ā j i n a n e rv u s i s t ē m u , p i e m ē r a m , p ā r p ū l e , i n f ek c i j a , t r a u m a , s p r i e d z e . M i e g a t r a u c ē j u m u i z p a u s m e s ir d a ž ā d a s :
j ūs i lgi n e v a r a t i e m i g t , u z m ā c a s d a ž ā d a s d o m a s , jūs v ē l r e i z p ā r d z ī v o j a t d i e n ā n o t i k u š o ;jūs a i z m i e g a t āt r i , t a č u p ē c 1 — 1 1 / 2 s t u n d a s p a m o s t a t i e s un n e v a r a t va i r s a i z mi g t l īdz pīkst . 4 — 5; jūs a i z m i e g a t , t a č u p īkst . 3 — 5 p a m o s t a t i e s un j u m s i z d o d as atka l a i z m i g t t i kai p īkst . 6 — 7. J ūs p i e c e ļ a t i e s n e i z g u - l ē j i es , it kā sa lauzts .
Pie m i e g a t r a u c ē j u m i e m p i e d e r a r ī m i e g a un n o m o d a r i tma n o v i r z e . Tā izraisa p a t o l o ģ i s k u m i e g a i n ī b u d i e n ā .
V i s o s ša jos g a d ī j u m o s v ar p a l ī d z ē t p u n k t u m a sā ž a . T ur k lā t n e k ā d ā ziņā n e d r ī k s t s m ē ķ ē t , d z e r t kaf i ju, s t i p ru t ē j u , a l k o h o l i s k o s d z ē r i e n u s , l i e t ot m i e g a zā les . G u l ē t j ā l i e k a s v i e n m ē r v i e n ā un ta jā pašā laikā.
P un k t u m as ā ža i i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — kat ru p u n ktu 3 — 5 min v i e g l i g l a u d a a i z v ie n l ē n ā k ā t e m p ā vai v i e g l i s p i ež ( 3 1 . s h ē m a ) .
1. p u n k t s ( i ņ - t a n ) — « p u n k t s p i e p i e r e s l ī n i j as ; a t r o d a s uz l īn i jas, kass a v i e n o uzac is , — šīs l īn i jas v i d u s p u n k t ā . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s vai a r ī s ē d u s , g a l v u n o l i e c o t uz p r i e k š u .
2 . p u n k t s ( t a i - č u n ) — « a u g s t a i s p ē d a s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a sp ē d a s v i r s p u s ē s t ar p I un 11 p l e z n a s k au l u , šīs s p r a u g a s v i s š a u r ā k a j ā v ie tā . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .
1
5
3 . p u n k t s ( č ž a o - h a i ) — « p u n k t s p i e l iela p o k ā l a » ; a b ā s kājās; a t r o d a sp ē d a s iek šmal ā zem i e kš ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kājās; s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , kā jas sa l i ek t as c e ļ o s .
4 . p u n k t s ( s e ņ - m a i ) — « p u nk t s p i e a s i n s v a d a i z s t i e p u m a » ; a bā skājās; a t r o d a s p ē d a s ā rē jā malā — i e d o b ē zem ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kājās; s ē d u s vai g u ļ us , kājas sa l iek tas c e ļ o s .
5. p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — «kņaza m a z d ē l a p u nk ts » ; a bā s kā jās ; a t r o d a sp ē d a s i e kš mal ā p i e I p l e z n a s kaula. M a s ē t t ā p a t kā4. p u n k t u .
8
31. 31.shēm a
I
shēm a
6 . p u n k t s ( b a i - h u i ) — « s i m t k ā r t ē j a s a v ā c ē j a p u n k t s » ; a t r o d a s uz g a l v a sv i d u s l ī n i j a s 5 v i e n . v i rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s p r i e k š ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t g u ļ u s vai s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .
7. p u n k t s ( c z j u - v e i ) — « p u n k t s p i e b a l o ž a a s t es » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 1,5 cm ze m krūšu kau la š ķ ē p v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m us k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
8 . p u n k t s ( š e ņ - m e ņ ) — « p u n k t s p i e d i e v i š ķ i e m v ā r t i e m » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s v i d ē j ā s k r o kas p a d z i ļ i n ā j u m ā s t a rp c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k re i sa j ā r o k ā ; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r sta uz a u g š u .
9 - p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jā s ;a t r o d a s p a c e l e s k r o k a s m e d i ā l ā ( i e k š ē j ā ) g a l ā c e ļ a k a u l iņa c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s vai g u ļ u s .
10. p u n k t s ( j a n - s j i ) — « p u n k t s p i e s a u l e s a p s p ī d ē t a s t r a u t i ņ a » ; a b ā sr o k ā s ; a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a m u g u r ē j ā s v i r s m a s p a d z i ļ i n ā j u m ā s t a rp c ī p s l ā m ( tas i z v e i d o j a s , n e d a u d z a t l i e c o t p l a u k s t u ) . M a s ē t p a m ī š u s l a b a j ā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s ,
r o ka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz le ju.1 1 . p u n k t s ( ļ i - d u i ) — « s t i ng rā p ā r v e i d o j u m a p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ;
a t r o d a s 3 mm uz āru no II p i r k s t a n a g a g u l t n e s l eņķa. M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s kā jās i zd a ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz m u g u r a s .
B e z m i e g a g a d ī j u m ā p u n k t u s m a s ē v a k a r ā . To v ar d a r ī t o t rs c i l v ē k s . Na v n e p i e c i e š a m s m a s ē t v i su s p u n k t u s , i z v ē l i e t i e s t os p u n k t u s vai pat t ikai v i e n u p u n k t u , kura m a s ā ž a s laikā jūs m i e r ī g i a i z m i e g a t un g u ļ a t v e s e l ī g ā m i e g ā b e z m e d i k a m e n t i e m .
Ja j u m s g rū t i a i z m i g t un jūs n o m o k a m u r g a i n i s a p ņ i , m a s ē j i e t š ā d u s d i v us p u n k t u s un jūs g u l ē s i e t dz i ļ ā , c i e š ā m i e g ā .
12. p u n k t s ( i ņ - t a n ) — sk. 1. p u n k t u .
1 3 . p u n k t s ( š e ņ - č ž u ) — « p u n k t s p i e ķ e r m e ņ a s t a b a » ; a t r o d a s uz m u g u -rē j ās v i d u s l ī n i j a s s t a rp III un IV kr ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē š a n u i z d ar a ot rs c i l v ē k s , b e t jūs g u ļ a t uz v ē d e r a , ze m tā pa l i k ts n e l i e l s s p i l v e n s .
N e r v u d e p r e s i j a s i z r a i s ī t ie m i e g a t r a u c ē j u m i ir s a v ā d ā k i — a i z m i g t t r a u c ē d a ž ā d a s u z m ā c ī g a s d o m a s . A r ī šajā g a d ī j u m ā n e l i e t o j i e t m i e g a zāles, b e t masē j i e t o t r ā s g r u p a s p u n k t u s (32. s h ēma ) . M a s ā ž a i i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — kat ru p u n k t u 3 — 5 min v i e g l i g l ā s t a , r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā .
1 . p u n k t s ( h o u - ģ i n ) — « p u n k t s p i e g a l v a s m u g u r ē j ā p a u g u r a » ; a t r o d a suz g a l v a s m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 5 / 2 v i e n . vi rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s m u g u r ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .
2 . p u n k t s ( c i - h a i ) — « e n e r ģ i j a s j ū r a » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i jas 1 / 2 v i e n . z e m n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s kul i a t s l ā b i n ā t i .
1
32.shēma
3. p u n k t s ( š e ņ - m a i ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 4. p u n k t u .
M i e g a i n ī b a d i e n ā a r ī i r n e p a t ī k a m a . Tā r o d a s p ē c b a g ā t ī g a s m a l t ī t e s vai i e r a d u m a d ē ļ , kā a r ī p ē c b e z m i e g a nak t s. Lai šo s t ā v o k l i n o v ē r s t u , i z m a n t o j i e t p u n k t u m a s ā ž u ( 33 . s h ē m a ) ! N e i e s ā k ā m l i e to t m e d i k a m e n t u s , d z e r t kaf i ju vai s t i p r u t ē j u .
1. p u n k t a m a s ā ž a i i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — 3 — 5 min v i e g l i g l ā s t a , r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā . 2. un 3. p u n ktu m a s ē ar t o n i z ē j o š o m e t o d i — /2—1 min, dzi ļ i s p i e ž o t , r o t ē p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n a . P ē c 10 min i lga p ā r t r a u k u m a m a s ā ž u v ar a t k ā r t o t . I e t e i c a m s š ā d u m a s ā ž u v e i k t ik d i e n a s 5 vai 6 d i e n a s p ē c k ār t as . M i e g a i n ī b u p ē c m a l t ī t e s se v i šķ i labi n o v ē r š 3. p u n k t a m as ā ž a . j1. p u n k t s ( t a i - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e m i l z ī g a b e z d i b e ņ a » ; a b ā s r o k ā s ;
a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 cm zem p l a u k s t p a m a t a a p a k š ē j ā s k r o k a s ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t p a m ī šus l a ba jā un k re i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
2. p u n k t s ( š a n - c j u ) — « p u n k t s p i e s a s k a ņ a s u z k a l n a » ; a b ā s p ē d ā s ;a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā uz le ju un uz p r i e k š u no i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s vai g u ļ u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
3 . p u n k t s ( č ž a n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e u z c e l t i e m v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s uz v ē d e r a p i e XI r i b a s b r ī v ā g a l a . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā p u s ē ; g u ļ u s uz s ā n i e m , a p a k šē jā kā ja i z t a i sn ot a , v i r s ē j ā — s a l i e k t a un p i e v i l k t a p ie v ē d e r a .
1
PAS TIPRINĀTA U Z B U D I N A M I B A
S e n a j ā a u s t r u m u m e d i c ī n ā l iela p r ak t i s ka n o z ī m e t ika p i e šķi r ta p s i h o e m o c i o n ā l a j a i ku l tū ra i un d i s c i p l ī n a i , p s i h i sk ā s t āvok ļa p a š k o n t r o l e i un p s i h e s t r e n i ņ a m , kas ļauj c i l v ē k a m p ā r v a l d ī t savas e m o c i j a s , kā a r ī a t t īs t ī t d a b i s k ā s p s i h o t i z i skās un b i o e n e r ģ ē t i s k ā s spējas.
« N e ļ a u j i e t s i r d ī i e z a g t i e s z e m i s k i e m i n s t i n k t i e m , a l k a t ī b a i , ļ a u n u m am , s k a u d ī b a i , ī g n u m a m un n i c i n ā j u m a m , jo tas g a n d ē p r ā t u un miesu, » — s l u d i n ā j a s e n i e ārst i .
Taču c i k g an b iež i mēs i k d i e n ā , m ā j ā s un d a r b ā u z b u d i n ā m i e s , d u s m o j a m i e s , ļ a u n o j a m i e s p ar kat ru s ī k u m u , b e t r e i z ē m pa t bez ie me s l a .
E m o c i j a s c a u r a u ž v isu m ūs u d z ī v i , kat ru mūsu sol i . D a ž ā d u f u n k c i o n ā l o s i s t ē m u s a r e ž ģ ī t i e m i j i e d a r b e s m e h ā n i s m i , kas d a r b o j a s visās i e s p ē j a m ā s d z ī v e s s i t u ā c i j ā s un e m o c i j ā s , saista d a u d z u s o r g ā n u s un a u d u s .
M ē s ret i d o m ā j a m par t o, kas u z b u d i n ā j u m ā vai d u s m ā s not iek mūsu o r g a n i s m ā . E m o c i j a s , it ī p a š i n e g a t ī v ā s , a k t i v ē d a u d z a s s a r e ž ģ ī t as f i z i o l o ģ i s k a s , ķ ī m i s ka s un b i o l o ģ i s k a s s t r u k t ū r a s — h o r m o n u s , f e r m e n t u s , š ū n as . N e g a t ī v ā s e m o c i j a s v i e n m ē r k a i t ī g i i e t e k m ē d a u d z u s o r g ā n u s un o r g ā n u s i s t ē m a s . K o n f l i k t s i t u ā c i j a s , g a r ī g a p ā r s l o d z e b iež i izraisa s l i m ī g u s p r o c e s u s o r g a n i s m ā , r o d a s p a s t i p r i n ā t a u z b u d i - n ā m ī b a , g a l v a s s ā p e s , p a v ā j i n ā s d a r b a s p ē j a s .
B i e ž a s d u s m u l ē k m e s s ā k u m ā r a d a p ā r e j o š u s , b e t v ē l ā k — p a s t ā v ī g u s a s in s r i t e s t r a u c ē j u m u s .
Ja r a d u s i e s p a s t i p r i n ā t a u zb ud i n a m ī b a , k o n s u l t ē j i e t i e s ar ā r s t u ! N e ļ a u j i e t d u s m ā m v a ļ u ! T i k k o p ē c j ūsu d o m ā m r a d i e s i e m e s l s s a d u s m o t i e s , c e n t i e t i e s s a v a l d ī t i e s vai n o v ē r s t u z m a n ī b u uz ko c i t u ! P ē c tam s ā c i e t p u n k t u m a s ā ž u ! S a g l a b ā t v e s e l ī b u ir t i k v i e n k ā r š i , b e t a t g ū t t o — t i k g r ū t i !
P u nk t u m as ā ž a i (34. s h ē m a ) i z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — 1/ 2_ 1 min dzi ļ i s p i e ž ( t a ču ne l ī dz z i l u m i e m ! ) .
1. p u n k t s ( h o u - s i ) — « m u g u r ē j ā s a izas p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a sp l a u k s t a s malā v i rs V d e l n a s kau la g a l v i ņ a s . M a s ē t p a m ī šus l a ba jā un k r e i sa j ā r ok ā; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , p i rks t i v i e g l i sav i l k t i d ū r ē .
2 . p u n k t s ( č ž u n - č ž u ) — « p u n k t s p i e v i d u s s a l a s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s V 2 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī - l ī n i j as un 1 v i e n . z e m n a b a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
1
34.shēma
3 . p u n k t s ( š e ņ - m a i ) — « p u n k t s p i e a s i n s v a d a i z s t i e p u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p ē d a s ā r ē j ā mal ā i e d o b ē z e m ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ēt v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
4 . p u n k t s ( š u - g u ) — « p u n k t s p i e kau lu s a v i e n o j u m a v i e t a s » ; a b ā sk ā jā s ; a t r o d a s p ē d a s ā r m a l ā p i e V p l e z n a s kau la g a l v i ņ a s . M a s ē t s ē d u s t ā p a t kā 3. p u n k t u .
5 . pirikls (cju-sjui) - « p u nk t s p ie t i r g u s u z k a l n i ņ a » ; a b a s ka jas ; a t r o das p ē d a s v i r s p u s e s i e d o b ē n e d a u d z uz leju un uz p r i e k š u no ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t t ā p a t kā 3. p u n k t u .
6. pirkts (tao-dao) - « p u n k t s p i e k l e j o j u m u c e ļ a » ; a t r o d a s uz mu-g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s ta rp I un 11 krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē š a n u i zd ar a ot rs c i l v ē k s . Jūsu s t ā v o k l i s i r s ē d u s vai g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā pa l i k t s spi l -
S i e v i e t e m ie s ak a m a s ē t ve l v i e n u p u n k t u .7 . pirkts (Jin-dao) - « p u n k t s p i e d v e s e ļ u c e ļ a » ; a b a s r o k a s ; a t r o d a s
uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s v i e n . vi rs p l au ks t -p a m a t a v i d ē j ā s k r ok as mazā p i r k s t i ņ a p u s ē . M a s ē t p a m ī šus l a ba jā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r ok a uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
S p r i e d z e s s i t u ā c i j ā m a s ē j i e t 8., 9. un 10. p u n k t u p ē c n o m i e r i n o š ā s m e t o d e s - 3 - 5 min, v i e g l i s p i e ž o t , r o t e p u l k s t e ņ a r a d i - t ā iu k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p a .
8 . pirikls Iku-fan) - « p u n k t s d ā r g u m u i s t a b a » ; a b a s ķ e r m e ņ a p u s e s ;
a t r o d a s I r i b s t a r p ā uz a t s l ē g k a u l a v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
109 . p u n k t s ( š e ņ - m e ņ ) — « p u n k t s p i e d i e v i š ķ i e m v ā r t i e m » ; a b ā s r ok ā s ;
a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s mazā p i r k s t iņa p u s ē p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s p a d z i ļ i n ā j u m ā s t a r p c ī p s l ā m .
10. p u n k t s ( j a n - g u ) — « s a u l a i n a s i e l e j as p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s ze m p l a u k s t p a m a t a a u g š ē j ā s k r o k a s mazā p i r k s t i ņ a p u s ē .
9. un 10. p u n k t u m a s ē r e i z ē : k r e i s ā s ' r o k a s ī kš ķ i uz l i e k uz l a bā s r ok a s 9. p u n k t a , b e t r ā d ī t ā j p i r k s t u — uz 10. p u n k t a . P ē c t a m t ā d ā pašā v e i d a m a s e p u n k t u s k r e i sa j ā rokā.
Ja ir n o s l i e c e uz p a s t i p r i n ā t u u z b u d i n ā m ī b u , s e n i e a u s t r u m u m e diķi i e sa ka p r o f i l a k t i sk i kat ru r ī tu m a s ē t « l ī d z s v a r a t r i j s t ūr a» p u n k t u s ( 35 . s h ē m a ) .
Šo p u n k t u m as ā ža i i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — 3 — 5 min v i e g l i g l ā s t a p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p a , t. p u n k t s ( b a i - h u i ) — « s i m t k ā r t ē j a s a v ā c ē j a p u n k t s » ; a t r o d a s uz g a l v a s
v i d u s l ī n i j a s 5 v i e n . v i r s g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s p r i e k š ē j a s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .
2 . p u n k t s ( č ž i - i ņ ) — « IŅ s a s n i e g š a n a s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s mazā p i r k s t i ņ a ā r m a l ā 3 mm no i e n a d ž a stūra. M a s ē t v i e n la ikus a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .
35.shēma
3. p u n k t s ( c z j u - v e i ) — « p u n k t s p i e b a l o ž a a s t es » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē jās v i d u s l ī n i j a s 1,5 cm ze m krūšu k au la š ķ ē p v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
GALVASSĀPES
G a l v a s s ā p ē m ir d a u d z i e m e s l u , tās va r b ūt a r ī d a ž ā d u s l i m ī b u s i m p t o m s . T ā d ē ļ , ja j u m s s ā p g a l v a , j ā k o n s u l t ē j a s ar ā r s t u . P u n ktu m a sā ž a n o v ē r š g a l v a s s ā p e s , ko izrais ī j i s n o g u r u m s , i e k š ē j o o r g ā n u d a r b ī b a s t r a u c ē j u m i ( a i z c i e t ē j u m s , s p a z m a ) , kā a r ī t. s. i e r a d u m a g a l v a s s ā p e s .
Sa jā g a d ī j u m ā i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — kat ru p u n k t u (36. s h ē m a ) 3 — 5 min g l ā s t a p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā . S i m e t r i s k o s p u n k t u s m a s ē v i e n l a i c ī g i , s ē d u s s t ā v o k l ī , ac i s a i z v ē r t a s .
4., 10, — 1 3. p u n k t a m as ā ža i i z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — ’ / 2 — 1 min dzi ļ i s p i e ž , r o t ē un v i b r i n a .
1. p u n k t s ( s j u a ņ - ļ i ) — « b r ī v a l ī d z s v a r a p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s h o r i z o n t ā l e s , kuru n o v e l k g a r auss g l i e m e ž n ī c a s a u g š ē j o m a l u , un v e r t i k ā l a s l īn i jas, kas a t r o d a s 1,5 cm uz m u g u r p u s i no g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s r o b e ž a s , k r u s t p u n k t ā . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s .
2. p u n k t s ( t a i - j a n ) — « s au l e s p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ; a t r o d a sd e n i ņ u a p v i d ū p i e m at u a u g š a n a s r o b e ž a s . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t ā . M a s ē j o t 1. un 2. p u n k t u , n e s k a r i e t p u l s ē j o š o a r t ē r i j u !
3. p u n k t s ( f e n - č i ) — « p u n k t s p i e g a i s a t i l p n e s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s p a k a u š a a p v i d u s i e d o b ē g a l v a s g r o z ī t ā j m u s k u ļ a p i e s t i p r i n ā š a n ā s v i e t ā . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .
4. p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s no v i s ā m p u s ē m s l ē g t ā i e l e j ā » ; a b ā sr ok ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a rp I un 11 d e l n a s kau l u , t u v ā k 11 d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p a m ī š u s l ab a j ā un k r e i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r oka a t s l ā b i n ā t a .
5. p u n k t s ( i - f e n ) — «no v ē j a p a s a r g ā t s p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s i e d o b ē s t a rp a p a k š ž o k ļ a leņķ i un a iz au ss p a u g u r u . U z s p i e ž o t uz š ī p u n k t a , r o d a s t r o k s n i s ausī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
6. p u n k t s ( j u i - j a o ) — « p u n k t s uz zivs m u g u r a s » ; a b ā s s e j as p u s ē s ;a t r o d a s u za cs loka v i s a u g s t ā k a j ā v i e t ā . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
7. p u n k t s ( c i n - m i n ) — «acu m i r d z u m a p u n k t s » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a s2 — 3 mm no acs i e k š ē j ā k ak t i ņa uz d e g u n a p us i . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s . I z d a r a v i e g l a s r o t ē j o š a s k u s t ī b a s uzac u loku v i r z i e n ā .
2
8. p u n k t s ( k u ņ - l u ņ ) — « p unk t s p ie K u ņ - i u ņ a ka lna»; a bā s kā jās; a t r o das i e d o b ē s tarp p a p ē ž a c ī p s l u un ā r ē j o pot ī t i p o t ī t e s c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .
9. p u n k t s ( č ž i - i ņ ) — «IŅ s a s n i e g š a n a s p u n k t s» ; a b ā s kājās; a t r o d a smazā p i r ks t i ņa ā rm al ā 3 mm no i e na d ža stūra. M a s ē t v i e n laikus a b ā s kā jās; s ē d u s , kājas sa l i ek t as c e ļ o s .
10. p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — « i l g d z ī v o š a n a s p u nk ts »; a b ā s kā jās; a t r o d a s3 v i e n . ze m c e ļ a kaul iņa a p a k š ē j ā s mal as un 1 v i e n . uz āru no l ielā l i e lakau ia ā rē j ā s mal as. M a s ē t v i e n l a i k u s a bā s kā jās; s ē d u s , kājas i z ta i snotas.
36.shēma
1 1 . p u n k t s ( ļ e - c j u e ) — « r i nd ā t r ū k s t o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz a p a k š d e l m a 1 1 / 2 v i e n . v i r s p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o kas — i e d o b ē p i e s p i e ķ k a u l a T l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p a m ī š u s l a b a j ā un k re i sa j ā r o k ā ; r oka uz l i k ta uz g a l d a .
1 2 . p u n k t s ( c z i ņ - m e ņ ) — « p u n k t s p i e ze l ta v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s p i e X I I r i b a s b r ī v ā g a l a . M a s ē t v i e n l a i k u s ab ā s p u s ēs ; s ē du s.
1 3. p u n k t s ( š e ņ - š u ) — « n i e r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 llv v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī ni jas II un III j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d ar a o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s n e l iels s p i l v e n s .
Ja g a l v a s ā p m e n s t r u ā c i j u l a i k ā ( v a r b ūt a r ī n e p a t ī k a m a sa jū t a k u ņ ģ a a p v i d ū , a t r a u g a s vai p a t v e m š a n a ) , 2 vai 3 d i e n a s p i r m s m ē n e š r e i z e s sāk m a s ē t o t r ā s g r u p a s p u n k t u s ( 37 . s h ē m a ) .
Š ī s g r u p a s 1,— 8. p u n k t a m a s ā ž ā j ā i z m a n t o n o m i e r i n o š ā m e t o d e . M a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — 3 — 5 min i l ga v i e g l a g l ā s t ī š a n a p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā . 9. — 14. p u n k t s j ā m a s ē
* p ē c t o n i z ē j o š ā s m e t o d e s . M a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — v i e n l a i k u s ar d z i ļu u z s p i e d i e n u i zd a ra r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z ie nā un v i b r i n ā š a n u ; uz kat ru p u n k t u i e d a r b o j a s ' / 2 — 1 min.
1 . p u n k t s ( t u n - c z i - ļ a o ) — « p u n k t s b e d r ī t ē acs z ī l ī t e s a u g s t u m ā » ; a b ā s se ja s p u s ē s ; a t r o d a s 5 mm sān is no acs s p r a u g a s ā r ē j ā ka kt iņa . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , ac i s a i z v ē r t a s .
2 . p u n k t s ( t o u - v e i ) — « g a l v a s s a r g ā t ā j s p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s d e n i ņ u a p v i d ū p i e mat u a u g š a n a s r o b e ž a s l eņķa p i e r ē . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .
3 . p u n k t s ( s j u a ņ - l u ) — « p u n k t s p i e p i e r e s p ā r k a r e s » ; a b ā s g a l v a s p u sēs ; a t r o d a s 1 v i e n . aiz v e r t i k ā l e s , kuru n o v e l k c a u r 2. p u n ktu. M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .
4 . p u n k t s ( s j u a ņ - ļ i ) — « b r ī v a l ī d z s v a r a p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s h o r i z o n t ā l e s , kuru n o v e l k g a r auss g l i e m e ž n ī c a s a u g š ē j o m a l u , un v e r t i k ā l a s l ī n i j as , kas a t r o d a s 1,5 cm uz m u g u r p u s i no g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s r o b e ž a s , k r u s t p u n k t ā . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .
5 . p u n k t s ( h a ņ - j a ņ ) — « p u n k t s , kurš s p i e ž uz ž o k ļ i e m » ; a b ā s g a l v a sp u s ē s ; a t r o d a s uz l ī n i j as , kas s a v i e n o 2. un 3. p u n k t u , — uz a u g š u un uz m u g u r p u s i no m at u a u g š a n a s r o b e ž a s d e n i ņ u a p v i d ū . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , ac is a i z v ē r t a s .
6 . p u n k t s ( j a n - b a i ) — « p u n k t s p i e p a g a i d u v ā r t i e m » ; a b ā s p i e r e s p u sē s ; a t r o d a s 1 v i e n . v i r s u za cs v i d u s p u n k t a . M a s ē t t ā p a t kā 5. p u n k t u .
7 . p u n k t s ( c u a ņ - č ž u ) — « b a m b u s n i e d r u n o v ā k š a n a s p u n k t s » ; a b ā sse ja s p u s ē s ; a t r o d a s p i e u za cs m e d i ā l ā ( i e k š ē j ā ) g a l a . M a sēt t ā p a t kā 5. p u n k t u .
37.shēma
8. p u n k t s ( d e n i ņ u h e - ļ a o ) — « p u n k t s d e n i ņ u b e d r ē » ; a b ā s g a l v a sp u s ē s ; a t r o d a s i e d o b ē vi rs v a i g a kaula p i e auss g l i e m e ž n ī c a s p a m a t a . M a s ē t t ā p a t kā 5. p u n k t u .
9. p u n k t s ( h e - g u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 4. p u n k t u .1 0 . p u n k t s ( š o u - s a ņ - ļ i ) — « p u n k t s p i e t r ī s s p r a u g ā m r o k ā » ; a b ā s r ok ā s ;
a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . z e m tās k r o k a s g al a , kas i z v e i d o j a s , roku s a l i e c o t e l k o n ī . M a s ē t s ē d u s , roka n e d a u d z i e l i e k t a e l k o n ī un uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
1 1 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 10. p u n k t u .1 2 . p u n k t s ( n e i - ķ i n ) — « p u n k t s p i e a p a k š ē j ā s zā l es » ; a b ā s kā jās ; a t r o
d a s p ē d a s v i r s p u s ē s t a rp II un III p l e z n a s kau l a g a l v i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kājas n e d a u d z s a l i e k tas ce ļos .
1 3 . p u n k t s ( č ž a o - h a i ) — « p u n k t s p i e l iela p o k ā l a » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a sp ē d a s i e k š ē j ā mal ā ze m i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t t ā p a t kā12. pu n k tu .
14. p u n k t s ( g u a ņ - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e i zv i rz ī t as r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 3 v i e n . ze m n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
15. p u n k t s ( c z j u i - c j u e ) — « p u n k t s p i e s p ē k a r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 6 v i e n . vi rs n a b a s . M a s ē t t ā p a t kā14. p u n k t u .
ROKU UN PIRKSTU TIRPŠANA
D a ž ā d ā m n e p a t ī k a m ā m s a j ū t ā m r ok ā s un p i r k s t o s — s a l šana i , t i r p š a n a i , « s k u d r i ņ u t e k a l ē š a n a i » , j u š a n a s t r a u c ē j u m i e m un r e i zē m p at s ā p ē m — va r b ū t a t š ķ i r ī g i i e m e s l i , t a č u t i e š a i s c ē l o n i s ir n e p i e t i e k a m a a u d u a p g ā d e ar b a r ī b a s v i e l ā m sa ka rā ar p e r i f ē r o a r t ēr i j u d i s f u n k c i j u . Š ā d u s t ā v o k l i i zra isa a u k s t u m s un n e g a t ī v a s e m o c i j a s . S ā k u mā , kad s i m p t o m i t i k k o r a d u š i e s , r e i z ē m i e s p ē j a m s p a š a m t o s n o v ē r s t — j ā n ē s ā si l ta v e ļ a , d ū r a i ņ i , j ā a t m e t s m ē ķ ē š a n a , j ā i z v a i r ā s no m i t r ā m un a u k s t ā m t e l p ā m , v i b r ā c i j a s , t r o k š ņ a , p r o t i , f a k t o r i e m , kas v e i c i n a a s i n s v a d u s p a z m a s r a š a n o s .
P a l ī d z ī g a v a r b ū t a r ī p u n k t u m as ā ž a . Tā j ā v e i c i l g s t oš i , a t k ā r t o t u kursu v e i d ā , p ē c kat ra kursa j ā b ū t 7 — 10 d i e n u i l g a m p ā r t r a u k u m a m . M a s ā ž u i zd ar a reizi d i e n ā , kurss i lgst 12 d i e n a s . P u n k t u masāž ai i z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — dzi ļ i s p i e ž o t , p i r k s t u r o t ē p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n a ’ / 2 — 1 min i lgi .
J a t i r p s t r ok a s , m a s ē p i r m ā s g r u p a s p u n k t u s (38. s h ē m a ) . Ja t i r p s t t i kai p i rks t i , m a s ē o t r ā s g r u p a s p u n k t u s .
1 . p u n k t s ( d a - č ž u i ) — « p u n k t s p i e i zci l tā s k r i e m e ļ a » ; a t r o d a s uz m u g u -rē j ās v i d u s l ī n i j a s s t a rp V I I kak la s k r i e m e ļ a un I krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .
2 . p u n k t s ( c z j a ņ - c z i n ) — « p u n k t s p i e p l e c a s ā k u m a » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o das l ā p s t i ņ a s v i r s š ķ a u t n e s b e d r e s c e n t r ā . ( J a o t rs c i l v ē k s uz l i e k s avu p l a u k s t u uz jūsu p l e c a , v iņ a r ā d ī t ā j p i r k s t s n o
r ā d a uz šo p u n k t u . ) M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zdara o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a vai a r ī s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u .
3 . p u n k t s ( c z j a ņ - ļ a o ) — « p u n k t s a u g š d e l m a b e d r ī t ē » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s a u g š d e l m a b e d r ī t ē p i e l ā p s t i ņ a s p l e c a p a u g u r a . ( Š ī b e d r ī t e i z v e i d o j a s , j a r oku p a c e ļ sān is p l e c u a u g s t u m ā . ) M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s , r oka n o laista g a r s ā n u .
4. p u n k t s ( t j a ņ - c z u n ) — « p u n k t s p i e d e b e s u s e n č i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s l ā p s t i ņ a s z e m š ķ a u t n e s b e d r e s c e n t r ā . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z da ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai a r ī g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā p a l i k t s s p i l v e n s .
5. p u n k t s ( š e ņ - š u ) — « n i e r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a s1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a sII un I II j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t ka 4. p u n k t u .
6 . p u n k t s ( j u ņ - m e ņ ) — « p u n k t s p i e m ā k o ņ u v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 6 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s z e m a t s l ē g k a u l a ā r ē j ā ( a k r o m i ā l ā ) g a l a . M a s ē t ar ī k š ķ i e m v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
7 . p u n k t s ( č ž u n - f u ) — « c e n t r ā l ā s t ā v o k ļ a p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;
a t r o d a s I r i b s t a r p ā ze m a t s l ē g k a u l a ā r ē j ā ( a k r o m i ā l ā ) g a l a .
M a s ē t t ā p a t kā 6. p u n k t u .8 . p u n k t s ( b i ~ n a o ) — « m u s k u ļ a p u n k t s uz r o k a s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s
uz a u g š d e l m a 7 v i e n . v i r s e l k o ņ a k r o k a s ā r ē j ā g a l a . M a s ē t
p a m ī š u s l a ba jā un k r e i sa j ā r o k ā ; s ē d u s , r ok a s a l i ek t a e l k o n ī .
38.
shēma
9 . p u n k t s ( š a o - h a i ) — « d z ī v e s p r i e k u p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a sb e d r ī t ē , kas ir e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā v i r s m ā , mazā p i r k s t i ņ a p u s ē . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k re i sa j ā rokā; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
10. p u n k t s ( č i - c z e ) — « p u n k t s p i e m et r u dz i ļ a m u k l ā j a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s ā d a s k r ok ā e l k o ņ a b e d r e s mal ā ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t t ā p a t kā 10. p u n k t u .
1 1 . p u n k t s ( s j i - m e ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž v ā r t i e m »; a b ā s r o k ā s ; a t r o d as uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 5 v i e n . v i rs p l a u k s t - p a m a t a v i d ē j ā s k r o ka s s t a rp c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k re i sa j ā r o k ā ; s ē d u s , roka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
uz a u g š u
38.
shēma
1 3 . p u n k t s ( d a - ļ i n ) — « p u n k t s p i e l ielā p a u g u r a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s p a d z i ļ i n ā j u m ā s t a r p c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r o ka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
14. p u n k t s ( t a i - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e m i l z ī g a b e z d i b e ņ a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 cm zem p l a u k s t p a m a t a a p a k š ē j ā s k r o k a s ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t t ā p a t kā 13. p u n k t u .
1 5. p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u n k t s p i e i z l iekta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d as e l k o ņ a k r o k a s g a l ā ī k š ķ a p u s ē . ( K r o k a i z v e i d o j a s , ja r oku s a l i e c e l k o n ī . ) M a s ē t p a m ī š u s l a ba jā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r oka n e d a u d z s a l i ek t a e l k o n ī un uzl i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
16. p u n k t s ( c z j a ņ - j u i ) — « p u nk t s p i e p l e c a g u l t n e s » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a s s t a rp l ā p s t i ņ a s p l e c a p a u g u r u un a u g š d e l m a kaula l i e lo p a u g u r u , p r o t i , uz leju un uz p r i e k š u no l ā ps t i ņ a s p l e c a p a u g u r a . M a s ē t p a m ī š u s l aba jā un k r e i sa j ā p u s ē ; sēdus .
17. p u n k t s ( j a n - č i ) — « p u n k t s p i e J a n a e z e r a » ; a b a s r o k a s ; a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā p l a u k s t p a m a t a m u g u r ē j ā s v i r s m a s v i d u . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
39.shēma
j a t i r p s t r o k u p i r k s t i , p i r m ā s g r u p a s p u n k t i e m p i e v i e n o a r ī o t r ā s g r u p a s p u n k t u s (39. sh ēma) .1 . p u n k t s ( t j a ņ - ģ i n ) — « p u n k t s p i e d e b e s u t r i j kā j a »; a b ā s kak la p u s e s ;
a t r o d a s kakla sā nu v i r s m ā v a i r o g s k r i m š ļ a ( Ā d a m a ā b o l a ) a p a k š ē j ā s ma l as l ī m e n ī aiz g a l v a s g r o z ī t ā j m u s k u ļ a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
2. p u n k t s ( c j u e - p e ņ ) — « p u n k t s mazā t r a u c i ņ a i e d o b ē » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s v i r s a t s l ē g a s b e d r ī t ē aiz g a l v a s g r o z ī t ā j m u s k u ļ a p i e s t i p r i n ā š a n ā s v i e t a s . M a s ē t t ā p a t ka 1. p u n k t u .
3 . p u n k t s ( c z i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e v i s a u g s t ā k ā a v o t a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz a u g š d e l m a p a d u s e s k r o k a s l ī m e n ī t ieš i p i e l ielā k r ūšu m u s k u ļ a a p a k š ē j ā s mal as . M a s ē t p a m ī š u s l aba jā un k r e i sa j ā r o k ā ; s ē d u s .
4. p u n k t s ( c i - š e ) — « p u n k t s p i e g a i s a m ā j o k ļ a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s uz kak la v i r s a t s l ē g k a u l a g a l a s ta rp g a l v a s g r o z ī t ā j m u s k u ļ a k ā j i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
N e s t e i d z i e t i e s m a s ē t v i su s p u n k t u s , i z v ē l i e t i e s t o s , kuru m as ā ža i r v i s e f e k t ī v ā k ā , un t a d m a s ē j i e t šos p u n k t u s v a i r ā k u s m ē n e š u s ! S t ā v o k l i s sāks n e d a u d z u z l a b o t i e s p i r m ā m a s ā ž a s kursa b e i g ā s .
S IN D R O M S «BĒRNĪBAS ATMINAS»
S e n i e a u s t r u m u ārst i tā s a u c a v e s e l u s i m p t o m u k o m p l e k s u vai a t s e v i š ķ u s s i m p t o m u s , kas s i r d z ē j a m s a g ā d ā d a u d z n e p a t i k š a n u . To ska i t ā j ā m i n p i r k s t a z ī ša na , n a g u g r a u š a n a , u r ī na n e s a t u r ē š a n a n a k t īs, b a i l e s no t u m s a s , n e m o t i v ē t a s p ī t ī b a , n e c i e š a m a n e p a k l a u s ī b a , s l i n k u m s , i z k l a i d ī b a un n e s p ē j a k o n c e n t r ē t i e s , kad viss t i e k d a r ī t s k ļ ū d a i n i , nakts b a i l e s , b e z p a l ī d z ī b a , k a u t r ī b a , r a u d u l ī g u m s .
Ār s t s , p i e kura jūs ies ie t , d o s j u m s p a d o m u un p a r a k s t ī s ā r s t ē š a n u . T o m ē r n e a i z m i r s t i e t , ka a r ī p u n k t u m a s ā ž a j u m s p a l ī d z ē s t ikt g a l ā ar v i e n u vai o t ru no š īm n e l a i m ē m .
U R Ī N A N E S A T U R Ē Š A N A N A K T Ī S
U r ī n a n e s a t u r ē š a n a n a k t ī s v i s b i e ž ā k m ē d z b ūt b ē r n i e m , k u ri v a i r s nav ne z ī d a i ņ a , ne m a z b ē r n a v e c u m ā un kuri s l i m o ar k ā d u h r o n i sku s l i m ī b u . C ē l o n i s u r ī na n e s a t u r ē š a n a i n a k t ī va r b ūt n e p a r e i z s d i e nas r e ž ī m s un n e l ā g i p a r a d u m i . Šajā g a d ī j u m ā b ē r n i n e d r ī k s t v a i r s p ē c p ī ks t . 19 ne ēst , ne d z e r t . P u n k t u m a s ā ž a va r p a l ī d z ē t kā b ē r n i e m , tā p i e a u g u š a j i e m .
P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s m a s ē n e p ā r a d i e n ā s , o t r ās g r u p a s p u n ktus — p ā r a d i e n ā s .
P u n k t u m as ā ž a i l i e t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — v i e g l i p i e s p i e žot , ar p i r k s t u i zd ara a p ļ v e i d a k u s t ī b a s p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z ienā a i z v i e n l ē n ā k ā r i tmā 3 — 5 min i lgi .
P i r m ā s g r u p a s p u n k t i (40. shēma)
1- p u n k t s ( h o u - ģ i n ) — « p u n k t s p i e g a l v a s m u g u r ē j ā p a u g u r a » ; a t r o d a s uz g a l v a s m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 5 % v i e n . v i rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s m u g u r ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .
2. p u n k t s ( c i - h a i ) — « e n e r ģ i j a s j ū r a » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī ni jas 1 % v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , musku ļ i a t s l ā b i n ā t i .
3 . p u n k t s ( g u a ņ - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e i zv i rz ī tās r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 3 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
1 40.
40.shēma
4. p u n k t s ( i ņ ļ i n - c j u a ņ ) — « p unk t s p i e IŅ a v o t a » ; a b ā s kā jās; a t r o d a suz a p a k š s t i l b a 2 v ie n . uz leju no c e ļ a kaul iņa un 2 1 /9 v i e n ī b a s uz iek špus i no l ielā l i e l akau l a p r i e k š ē j ā s malas. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās; s ē d u s , kājas i z ta isnotas.
5 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — «simt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s» ; a b ā s kājās;a t r o d a s uz a p ak š s t i l b a 3 v i e n . uz leju no c e ļ a kaul iņa a p a k šē jās mal as un 1 v i e n . uz ā rp u s i no l ielā l ie lakau la p r i e k š ē jās mal as. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kājas i z ta isnotas.
6. p u n k t s ( ļ e - c j u e ) — «r indā t r ūks to ša is p u nk ts » ; a bā s r okā s; a t r o d a suz a p a k š d e l m a 1 1 / 2 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o kas — b e d r ī t ē p ie s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un krei sajā rokā; s ē d u s , roka uzl ikta uz g a l d a .
40.shēma
7 . p u n k t s ( s i n - c z j a ņ ) — « p i e t i e k a m a s a t s t a r p e s p u n k t s » ; a b ā s kājās;a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē s t a r p I un 11 p l e z n a s kaula g a l v i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ēd ās , ; s ē d u s , kājas s a l i e k tas c e ļ o s .
8 . p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — « p u nk t s p i e t r ī s p ā r b a u d ī j u m u i e le j as » ; a b ā sk ā j ā s ; a t r o d a s uz p ē d a s i e k š ē j ā s mal as p ē d a s v e l v e s v i d ū . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l ie k t as c e ļ o s .
9. p u n k t s ( p a n - g u a ņ - š u ) — « u r ī n p ū š ļ a s a s k a ņ as p u nk t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1"2 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s II un III k rus t u s k r i e m e ļ a s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s kā jās i z da ra ot rs c i l v ē k s . J ūs u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā pa l i k t s s p i l v e n s .
O t r ā s g r u p a s p u n k t i ( 4 1 . shēma)
1. p u n k t s ( š e ņ - č ž u ) — « p u n k t s p i e ķ e r m e ņ a s t a b a » ; a t r o d a s uz m u g u rē j ās v i d u s l ī n i j a s s ta rp III un IV krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē š a n u i z da ra ot rs c i l v ē k s . J ūsu s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā pa l i k t s n e l i e l s s p i l v e n s .
2 . p u n k t s ( š i - m e ņ ) — « p u n k t s p i e a k m e n s v ā r t i e m » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 2 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , musku ļ i a t s l ā b i n ā t i .
3 . p u n k t s ( č ž u n - c z i ) — « v i r s o t n e s v i d u s p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s 4 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t t ā p a t kā 2 p u n ktu.
4 . p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «tr īs IŅ s a t i k š a n ā s p u n k t s » ; a b ā s kājās;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j ā s p o t ī t es . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t as ce ļo s .
41.shēma
5. p u n k t s ( t a i - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e m i l z ī g a b e z d i b e ņ a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 cm uz leju no p l a u k s t p a m a t a a p a k š ē j ā s k r o ka s ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i sa j ā r ok ā; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a .
6 . p u n k t s ( t a i - č u n ) — « a u g s t a i s p ē d a s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a sp ē d a s v i r s p u s ē v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā s t a rp I un 11 p l e z n a s ka u l u . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļos .
7 . p u n k t s ( č ž a o - h a i ) — « p u n k t s p i e l iela p o k ā l a » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a suz p ē d a s i e k š ē j ā s ma l as ze m i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n la ikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .
8 . p u n k t s ( š e ņ - m a i ) — « p u n k t s p i e a s i n s v a d a i z s t i e p u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s uz p ē d a s ā r ē j ā s m al as ze m ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t t ā p a t kā 7. p u n k t u .
shēma
9 . p u n k t s J v e M u ļ l - « k u n g a s a s k a n a s p u n k t s » ; a b a s ķ e r m e ņ a p u s e s ;
X l 7 k r u š u un 11 * n' ̂ u z , s * m 0 ' ? n ' " “ " ' « ' v i d u s l ī n i j a XI I k r us u un I j o s t a s s k r . e m e a s m a i l o i z a u g u m u s t a r r L l .men. M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara o r s ai
Ja u r ī na n e s a t u r ē š a n a ir p i e a u g u š i e m v a i v e c i e m c i l v ē k i e m , i e t e i - n | masēt t r e š ā s g r u p a s p u n k t u s (42. s h ē ma ) . Turklāt c g u i e ē š a n a s un d z e r š a n a s r e ž ī m s .
Uz t r e š ā s g r u p a s p u n k t i e m i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , i z m a n t o - dz i ļ u s p i e d i e n u ar v i b r i n ā š a n u un a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a rā-
< \ '\u k u s t ī b a s v i r z i e n ā ( b e t ne l ī dz z i l u m i e m ! ) 1— 2 min i lgi . p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «t r ī s IŅ s a t i k š a n ā s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;
a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā jā s ; s ē d u s ,
p u n k t s ( d a - č a n - š u ) — « r e s n ā s z a r n a s s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s Vio v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s IV un V j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zd ara o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l ikts s p i l v e n s .
p u n k t s ( š a o - č u n ) — « ma z a i s u z b r ū k o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s 3 mm no maz ā p i r k s t i ņ a n a g a g u l t n e s s tūra uz z e l t n e š a ( I V p i r k s t a ) p us i . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i sa j ā p l a u k s t ā ; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a ,
p u n k t s ( f u - t u n - g u ) — « p u n k t s c a u r s t a i g ā j a m ā i e l e j ā » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s ' / 2 v i e n . s ā ņ u s no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s un 5 v i e n . uz a u g š u no n a b a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s k u ļ i a t s l ā b i n ā t i ,
p u n k t s ( t a i - č u n ) — « a u g s t a i s p ē d a s p u n k t s » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā s t a r p I in II p l e z n a s k a u l u . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā ja s s a l i e k t a s c e ļ os .
4. un 5. p u n k t a m a s ā ž a ī p a š i e f e k t ī v a ir u r ī n p ū š ļ a s f i n k t e r a p ā r ē js g a d ī j u m ā .
6
6. p u n k t s f č ž a o - h a i ) — « p u n k t s p i e l iela p o k ā l a » ; a b ā s kā jā s ; a t ro d a s uz p ē d a s i e k š ē j ā s m a l a s ze m p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b a s p ē d a s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
ŠT p u n k t a m a s ā ž a se v išķ i e f e k t ī v a u r ī n p ū š ļ a ' a t o n i j a s g a d ī j u m ā
a
f. p u n k t s ( f e n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e v ē j a v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 1 / 9 v i e n . uz s ā n i e m mo m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s11 un 111 kr ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zd ar a ot rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai ar ī g u ļ u s uz v ē d e r a .
Š ī p u n k t a m a s ā ž a se v i šķ i e f e k t ī v a , ā r s t ē j o t p a t v a ļ ī g u u r i n ā c i j u v e -I e m c i l v ē k i e m .
t t . p u n k t s ( š i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e a k m e n s r o b e ž a s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s ' / 2 v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j as un 3 v i e n . uz a u g š u no n a b a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , m us k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
Š ī p u n k t a m a s ā ž a s ev išķ i e f e k t ī v a , ja ir u r ī na n e s a t u r ē š a n a n ak t īs .
42,
shēma
NAKTS B A I L E S
Šaja g a d ī j u m a p u n k t u m a s a ž u i zd a ra d i e n a s o t r a j a pus vai v a k a r ā p i r m s g u l ē t i e š a n a s ( 4 3 . s h ē m a ) .
Uz p u n k t i e m i e d a r b o j a s n o m i e r i n o š i , i z m a n t o j o t v ieg ld p i e s k ā r i e n v e i d a r o t ē j o š a s k u s t ī b a s p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s vii z i e nā , 3 — 5 min i lgi uz ka t r u p u n k t u .1. p u n k t s ( č i - c z e ) — « p u n k t s p i e m e t r u dz i j a m u k l ā j a » ; a b ā s rokās
a t r o d a s uz e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā s v i r s m a s ā d a s kroki ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i s a j ā r o k ā ; rokļ uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
2. p u n k t s ( j a n - s j i ) — « p u n k t s p i e s a u l e s a p s p ī d ē t a s t r a u t i ņ a » ; abar o k ā s ; a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a m u g u r ē j ā s v i r s m a s padzi ļ i n ā j u m ā s t a r p c ī p s l ā m ( t as i z v e i d o j a s , n e d a u d z a t l ieco p l a u k s t u ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a b a j ā un k r e i s a j ā rokā s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz le ju.
shēm a
3. p u n k t s ( n e i - ķ i n ) — « p u n k t s p i e a p a k š ē j ā s zā l es » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē s t a r p II un III p l e z n a s k au l a g a l v i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
A I Z M Ā R Š Ī B A , I Z K L A I D Ī B A , N E S P Ē J A K O N C E N T R Ē T I E S
Ja j ū s p a m a n ā t , ka a i z m i r s t a t t o, ko v a j a g a t c e r ē t i e s , ja j u m s p ā r ā k b iež i j ā i z m a n t o p i e z ī m j u g r ā m a t i ņ a , v i s b e i d z o t , ja j ūs t i kai ar l i e lā m g r ū t ī b ā m v a r a t k o n c e n t r ē t i e s , j u m s n o t e i k t i j ā i e t p i e ārs t a. T a ču a r ī šajā g a d ī j u m ā j u m s va r p a l ī d z ē t p u n k t u m as ā ža .
I z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — dz i ļ u s p i e d i e n u a r n e l i e l u v i b r i n ā š a n u un r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā /9 — 1 min. Ku r s ā 12 s e a n s i , ka t ru d i e n u pa v i e n a m . P e r i o d i s k i j ā s a ņ e m 2 vai 3 kursi p ē c kā r t a s ( s t a r p k u r s i e m 7 — 10 d i e n u p ā r t r a u k u m s ) .
P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s masē a i z m ā r š ī b a s g a d ī j u m ā (44. s h ē ma ) .1. p u n k t s ( š a o - h a i ) — « d z ī v e s p r i e k u p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s
b e d r ī t ē , kas ir e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā v i r s m ā , mazā p i r k s t i ņ a p u s ē . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i s a j ā r okā ; s ē d u s , roka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
2. p u n k t s ( š a o - č u n ) — «o t rs d z ī v e s p r i e k u p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s 3 mm no maz ā p i r k s t i ņ a n a g a g u l t n e s s tūra uz z e l t n e š a ( I V p i r k s t a ) p us i . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i s a j ā r okā ; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a .
1
44 .shēma
4
44.shēma
6
3 . p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s s t a rp c ī p s l ā m . M a s ē t s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
4. p u n k t s ( č ž u n - č ž u ) — « v i d ē j ā i zc i ļ ņa p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s3 mm no v i d ē j ā p i r k s t a n a g a g u l t n e s s tūra uz r ā d ī t ā j p i r k s t a p us i . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
44.shēma
5 . p u n k t s ( ļ e - c j u e ) — « r i nd ā t r ū k s t o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a p a k š d e l m a 1 1 / 2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s b e d r ī t ē p i e s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r oka u z l ikta uz g a l d a .
6 . p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — «kņaza m a z d ē l a p u n k t s » ; a b ā s k ā jās ; a t r o d a suz p ē d a s i e k š ē j ā s m al as z em I p l e z n a s kaula. M a s ē t v i e n la ikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .
7 . p u n k t s ( h o u - ģ i n ) — « p u n k t s p i e g a l v a s m u g u r ē j ā p a u g u r a » ; a t r o d a suz g a l v a s m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 5 / 2 v i e n . vi rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s m u g u r ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .
O t r ā s g r u p a s p u n k t u s m a s ē g a d ī j u m o s , kad e s a t p a m a nī j uš i , ka j u m s g r ū t i k o n c e n t r ē t i e s i z k l a i d ī b a s d ē ļ ( 4 5 . s h ē m a ) .1. p u n k t s ( m i n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e d z ī v ī b a s v ā r t i e m » ; a t r o d a s uz
m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a r p II un III j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē š a n u i zd ar a o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z em tā p a l i k t s n e l i e l s s p i l v e n s .
2 . p u n k t s ( j i n - t a i ) — « p u n k t s p i e g a i s a t e r a s e s » ; a t r o d a s uz m u g u r ē j ā sv i d u s l ī n i j a s s ta rp VI un V I I k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .
3 . p u n k t s ( c z j u - v e i ) — « p u n k t s p i e b a l o ž a a s t e s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ās v i d u s l ī n i j a s 1,5 cm uz leju no krūšu kau l a š ķ ē p v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
4 . p u n k t s ( h o u - ģ i n ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 7. p u n k t u .
5 . p u n k t s ( t a o - d a o ) — « p u n k t s p i e k l e j o j u m u c e ļ a » ; a t r o d a s uz m u g u -r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a r p I un 11 krūšt j s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .
6 . p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o ka s s t a rp c ī p s l ā m . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
6
7. p u n k t s ( f u - s j i ) — « p u n k t s p i e s e k l ā s i e le j a s » ; a b ā s k ā jās ; a t r o d a s 1 v i e n . uz a u g š u no p a c e l e s k r o ka s p i e a u g š s t i l b a d i v g a l -
v a i n ā m u s k u ļ a i e k š ē j ā s m al as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas i z t a i sn ot as .
STs g r u p a s p ē d ē j ā p u n k t a m a s ā ž a sev išķ i e f e k t ī v a , j a j ūs v isu d a r ā t k ļū d a i n i .
B Ē R N U N E M O T I V Ē T A I E T I E P Ī B A UN P A S T Ā V Ī G A N E P A K L A U S Ī B A
Ka ut a r ī ne p ā r ā k b i e ž i , t o m ē r n ā ka s s a s t a p t i e s ar b ē r n u n e m o t i v ē t u i e t i e p ī b u un n e p a k l a u s ī b u . A p b r u ņ o j i e t i e s ar p a c i e t ī b u , p a v ē r o j i e t b ē r n u , p ē c t am g r i e z i e t i e s p i e ā rs t a! Ja ārs ts n e k ā d u p a t o loģ i j u n e a t r o d , ķ e r i e t i e s p i e p u n k t u m a s ā ž a s ( 46 . s h ē m a ) !
Uz p u n k t i e m j ā i e d a r b o j a s n o m i e r i n o š i , l i e t o j o t v i e g l u a p ļ v e i d a g l a u d ī š a n u ( a t c e r i e t i e s b ē r n u r o t a ļ u « V ā r u , v ā r u p u t r i ņ u . . .») p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā , 3 — 5 min i lgi k a t r am p u n k t a m .1. p u n k t s ( d a - d u ) — « p u n k t s p i e l ielas p i l s ē t a s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s
uz p ē d a s i e k š ē j ā s ma l as s t a rp I p l e z n a s kaulu un ī k š ķ a p a m a t a f a l a n g u . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; b ē r n s guļ vai sēž.
2. p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «tr īs IŅ s a t i k š a n ā s p u n k t s » ; a b a s kā jas ;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j a s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; b ē r n s sēž vai gu ļ .
Ja t u r k l ā t b ē r n s ir a r ī s l i n k s , j ā p i e v i e n o vē l daž i p u n k t i .
3. p u n k t s ( c j u - s j u i ) — « p u n k t s p i e t i r g u s u z k a l n i ņ a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā uz leju un uz p r i e k š u no ā r ē j ā s p o t ī te s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ās ; b ē r n s sež vai guļ .
4. p u n k t s ( f e n - l u n ) — « g r a n d i o z a i zc i ļ ņa p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s 8 v i e n . uz a u g š u no ā r ē j ā s p o t ī t e s c e n t r a . M a s ē t v i e n l a i kus a b ā s kā jās ; b ē r n s sēž, kā jas i z t a i sn ot as .
46.shēma
5 . p u n k t s ( š a n - c j u ) — « p u n k t s p i e s a s k a ņ a s u z k a l n a » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d as p a d z i ļ i n ā j u m ā uz leju un uz p r i e k š u no i e k š ē j ā s p o t ī t es . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; b ē r n s sēž vai gu ļ .
K A U T R Ī B A , B A I L E S , N E T I C Ī B A S A V I E M S P Ē K I E M , B I K L U M S , B E Z P A L Ī D Z Ī B A , R A U D U L Ī G U M S ,P I R K S T A Z Ī Š A N A , N A G U G R A U Š A N A
K a u t r ī b a , b a i l ī g u m s , n e t i c ī b a s a v i e m s p ē k i e m , b e z p a l ī d z ī b a un r a u d u l ī g u m s va r b ūt r ak s t u r a ī p a š ī b a s vai n e p a r e i z a s a u d z i n ā š a n a s s e k a s , vai a r ī s l i m ī b a s s i m p t o m s . T ā p ē c g r i e z i e t i e s p ē c p a d o m a p i e ā rs t a ! Pa r a l ē l i ā rs ta i e te ik t a i ā r s t ē š a n a i v a r a t i zd ar ī t p u n k t u m a s ā ž u , kas j u m s p a l ī d z ē s t ikt g a l ā ar š īm n e l a i m ē m (47. s h ē m a ) .
Uz d a ļ u no p u n k t i e m (1, — 10. , 13. — 16. ) j ā i e d a r b o j a s n o m i e r i n o š i , v i e g l i g l a u d o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i zv i en l ē n ā k ā r i tmā 3 — 5 min.
Uz 11 . , 12. un 17. p u n k t u j ā i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , l i e t o j o t dz i ļ u s p i e d i e n u ar v i b r i n ā š a n u un a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā / 2 — 1 min i lgi .1. p u n k t s ( t u n - ļ i ) — « p u n k t s s a v i e n o š a n a i ar i e k š ē j o » ; a b ā s r ok ā s ;
a t r o d a s s t ar p c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s1 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r ok a s . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k re i sa j ā r o kā ; r ok a uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
47.
shēma
2 . p u n k t s ( f u - ļ u j — « p u n k t s p i e s t r a u m e s , kas p l ūs t a i z m u g u r ē » ; a b ā skā jās; a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 2 v i e n . v i rs i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
3. p u n k t s ( t j a ņ - c z i n ) — « p u n k t s p i e d e b e s u a v o t a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz a u g š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s 1 v i e n . v i r s i z t a i s n o t as r ok a s e l k o ņ a k r o k a s . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i sajā r okā ; s ē d u s , r oka i zs t iep t a.
4. p u n k t s ( f u - s j i ) — « p u n k t s p i e sek la s i e l e j a s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s1 v i e n . v i rs p a c e l e s k r o k a s p i e a u g š s t i l b a d i v g a l v a i n ā m u s kuļa i e k š ē j ā s m al as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas i z t a i sn ot as .
5 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — «simt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz leju no c e ļ a ka u l i ņ a a p a k š ē j ās ma l as un 1 v i e n . uz āru no l ielā l i e l a k a u l a p r i e k š ē j ā s mal as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas i z t a i s not as.
47.shēma
6. p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s c e ļ a l o c ī t a v a s a p v i d ū p i e p a c e l e s k r o k a s i e kš ē j ā g a l a c e ļ a ka u l i ņ a c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas i z t a i sn ot as .
7. p u n k t s ( č i - c z e ) — « p u n k t s p i e m et r u dz i ļ a m u k l ā j a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā s v i r s m a s ā d a s k r okā ( ī k š ķ a p u s ē ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l ab a j ā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
8 . p u n k t s ( f u - f e ņ ) — « p u n k t s b l a k u s m u s k u l i m » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 3 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s II un111 kr ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u i zd a ra o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s s p i l v e n s .
9 . p u n k t s ( š a o - h a i ) — « d z ī v e s p r i e k u p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a sb e d r ī t ē , kas ir e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā v i r s m ā , mazā p i r k s t i ņ a p u s ē . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
10. p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s e » ; a b a s r ok a s , a t r o d a s s t a rp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j a s v i r s m a s2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k re i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r o k a uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
9. un 10. p u n k t a m a s ā ž a s ev išķ i e f e k t ī v a r a u d u l ī g u m a n o v ē r š a n a i .
1 1 . p u n k t s ( č a n - c j a n ) — « s p ē k a k ā p i n ā š a n a s p u n k t s » ; a t r o d a s v idūs t ar p a s t es kau lu un t ū p l i . M a s ē t t u p u s s t ā v ok l ī .
1 2 . p u n k t s ( d a - č ž u n ) — « p u n k t s p i e ū d e n s a v o t a » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d as uz p ē d a s — v i e t ā , kur p a p ē ž a c ī p s l a p i e s t i p r i n ā s p ie p a p ē ž a kaula. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .
11. un 12. p u n k t a m a s ā ž a sev išķ i e f e k t ī v a g a d ī j u m o s , kad c i l v ē k s c i e š no b i k l u m a un n e t i c ī b a s s a v i e m s p ē k i e m .1 3 . p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — • « kņaza m a z d ē l a p u n k t s » ; a b ā s k ā jās ; a t r o d a s
p ē d a s i e k š ē j ā mal ā p ie I p l e z n a s kau la . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
14. p u n k t s ( c i - h a i j — « e n e r ģ i j a s j ū r a » ; a t r o d a s uz ķ e r m e ņ a p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s 1 I , v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m us ku ļ i a t s l ā b i n ā t i .
13. un 14. p u n k t a m a s ā ž a s ev išķ i i e t e i c a m a n e p a m a t o t u b a i ļu g a d ī j u m ā .1 5. p u n k t s ( č ž u n - ķ i n ) — « p u n k t s p i e v i d ē j ā p a g a l m a » ; a t r o d a s uz
p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s — uz r o b e ž a s s t a r p krūšu kaula ķ e r m e n i un š ķ ē p v e i d a i z a u g u m u . M a s ē t s ē d u s vai g u ļ u s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
Š ī p u n k t a m a s ā ž a sev išķ i e f e k t ī v a , ja ir b a i l e s no g a i d ī š a n a s un b a i l e s no t u m s a s .16. p u n k t s ( ļ i - d u i ) — « st in g rā p ā r v e i d o j u m a p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;
a t r o d a s 3 mm uz āru no 11 p i r k s t a n a g a g u l t n e s stūra. M a sēt v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
17. p u n k t s ( t j a ņ - č ž u ) — « p u n k t s p i e d e b e s u s t a b a » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s 1 !, v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s uz g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s r o b e ž a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .
16. un 17. p u n k t u i z m a n t o p i rk s t u z ī š a na s un n a g u g r a u š a n a s g a d ī j u m ā , kā a r ī t a d , ja i r b e z p a l ī d z ī b a s s ajū t a un b a i l e s no t u m s a s .
APTAUKOŠANAS
A p t a u k o š a n ā s ir b ī s t a m a s l i m ī b a . J a u n ā k o p ē t ī j u m u r e z u l tāti p i e r ā d a , ka p ā r l i e k a m t u k l u m a m n e p i e c i e š a m a s p e c i ā l a ā r s t ē š a n a . A p t a u k o š a n ā s v a r izrais ī t s m a g a s s i r ds s l i m ī b a s , a s in s r i t e s t r a u c ē j u m u s , d i a b ē t u , a u d z ē j u s un c i ta s b ī s t a m a s ka i t es .
P ē c s p e c i ā l i s t u d o m ā m , p i e p ā r m ē r ī g i t u k l i e m v ar p i e s k a i t ī t c i l v ē kus, kuru mas a p a r 20 — 30 p r o c e n t i e m p ā r s n i e d z n o r m ā l o m as u .
M ū s d i e n ā s ir p u b l i c ē t s ļoti d a u d z d a ž ā d u d i ē t u , kas v e i c i n a mas as s a m a z i n ā š a n o s . Šajā n o l ū k ā va r t i k t i z m a n t o t a a r ī p u n k t u m as ā ž a . T aču š ī kursa laikā nav i e t e i c a m s p ā r ē s t i e s ; reizi n e d ē ļ ā v isu d i e n u j ā ē d t ikai r u p j m a i z e un j ā d z e r si l ts ū d e n s ; n e ē s t un n e d z e r t p ē c p ī ks t . 19.
Uz b i o l o ģ i s k i a k t ī v a j i e m p u n k t i e m i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , l i e t o j o t dz i ļ u s p i e d i e n u ar v i b r i n ā š a n u un r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā ' / , — 1 min i lgi , i z ņ e m o t 4., 5. un 10. p u n k t u , uz k u r i em i e d a r b o j a s n o m i e r i n o š i , i z m a n t o j o t v i e g l u p i e s k ā r i e n - v e i d a r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā 3 — 5 min i lgi (48. s h ē m a ) .1 . p u n k t s ( š a o - č u n ) — «maza i s u z b r ū k o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r ok a s ; a t r o
d a s 3 mm no mazā p i r k s t i ņ a n a g a g u l t n e s s t ūra uz z e l t n e ša ( I V p i r k s t a ) p us i . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i sa j ā r ok ā; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a .
2 . p u n k t s ( k u ņ - l u ņ ) — « p u n k t s p i e K u ņ - i u ņ a k a ln a » ; a b ā s k ā j ās ; a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā s t a r p p a p ē ž a ( A h i l l e j a ) c ī p s l u un ā r ē j o p o t ī t i p o t ī t e s c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d a s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
3 . p u n k t s ( f u - ļ u ) — « p u n k t s p i e s t r a u m e s , kas p l ūs t a i z m u g u r ē » ; a b a sk ā j ās ; a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 2 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j a s p o t ī t e s . M a s ē t t ā p a t kā 2. p u n k t u .
48.shēma
4 . p u n k t s ( c z j u i - c j u e ) — « p u n k t s p i e s p ē k a r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 6 v i e n . uz a u g š u no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
5 . p u n k t s ( š u - g u ) — « p u n k t s p i e k au l u s a v i e n o j u m a » ; a b ā s kā jā s ; a t r o da s p ē d a s ā r m a l ā p i e V p l e z n a s k au la g a l v i ņ a s . M a s ē t t ā p a t ka 2. p u n k t u .
6 . p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s s t a rp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r ok a s . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a b a j ā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , roka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
shēma
7 . p u n k t s ( č ž a n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e u z c e l t i e m v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s uz v ē d e r a p i e XI r i b as b r ī v ā g al a . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l ab a j ā un k r e i sa j ā p u s ē ; g u ļ u s uz s ā n i e m , a p a k š ē j ā kāja i z t a i sn ot a , v i r s ē j ā — s a l ie k ta un p i e v i l k t a p i e v ē d e r a .
8 . p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — « kņaz a m a z d ē l a p u n k t s ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a s
p ē d a s i e k š ē j ā mal ā p i e I p l e z n a s kau la . M a s ē t t ā p a t kā2 . pu n kt u .
9 . p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «tr īs IŅ s a t i k š a n ā s p u n k t s » ; a b ā s k ā jās ;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļo s .
10. p u n k t s ( š u i - f e ņ j - « ū d e n i s a d a l ī t ā j s p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē jas v i d u s l ī n i j a s 1 v i e n . uz a u g š u no n a b a s . M a s ē t a u l u s uz m u g u r a s , mu sk u l i a t s l ā b i n ā t i .
DZIMUMNESPĒKS
S m a g u s l i m ī b u d ē j , kas r a d a d z i m u m f u n k c i j a s t r a u c ē j u m u s , p r o t a m s , j ā g r i e ž a s p i e ā rs t a. Dzi m u m ne s pē ka ( i m p o t e n c e s ) c ē l o n i s var b ū t m u g u r k a u l a t r a u m a , h r o n i s k s a l k o h o l i s m s , m i e g a zāļu, n o m i e r i n o š u l ī d z e k ļ u un c i tu m e d i k a m e n t u i l g s t o š a l i e t o š a n a , c u k u r a d i a b ē t s vai a p t a u k o š a n ā s .
N e r e t i p i e d zi mu m n es p ē k a n o v e d e m o c i o n ā l i s a t r i c i n ā j u m i , kam va r b ū t n e g a t ī v a i e t e k m e uz d z i m u mf u n kc i j u . S ā j o s g a d ī j u m o s n o d e r ī g a v ar b ū t p u n k t u m as ā ža .
Pi rms sāk t ā r s t ē š a n o s ( m e d i k a m e n t o z u vai f i z i o t e r a p e i t i s k u ), j ā p a r ū p ē j a s par p a r e i z u d z ī v e s v e i d u un p s i h i s k o l ī d z s v a r u . Tikai p ē c t am v ar ķ e r t i e s p i e p u n k t u m a s ā ž a s . P o z i t ī v a i e t e k m e uz d z i m u m f u n k c i j u t iks s a s n i e g t a , i e d a r b o j o t i e s uz p i r m ā s g r u p a s p u n k t i e m kat ru d i e n u2 vai 3 re i zes .
U z d a ļu p i r m ā s g r u p a s p u n k t u ( 1 — 7. , 1 3 . - 1 5 . , 18 . — 2 1 . , 23. ) i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , i z m a n t o j o t d z i ļ u s p i e d i e n u ar a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m \o—1 min i lgi . Uz p ā r ē j i e m šīs g r u p a s p u n k t i e m ( 8 . — 1 2 . , 16., 17., 22. ) i e d a r b o j a s n o m i e r i n o š i , kat ru pu n kt u v i e g l i g l a u d o t ar a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z ie nā 3 — 5 min (49. s h ē m a ) .
1. p u n k t s ( m i n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e d z ī v ī b a s v ā r t i e m » ; a t r o d a s uzm u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a rp II un I II j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z em tā p a l i k t s n e l i e l s s p i l v e n s .
2 . p u n k t s ( š e ņ - š u ) — « n i e r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 1 / o v i e n . Uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s1. p u n k t a l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zdara ot rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a .
3. p u n k t s ( s a ņ - c z j a o - š u ) — «tr īs ķ e r m e ņ a d a ļ u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā sp u s ē s ; a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j as I un 11 j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 2. p u n k t u .
4 . r 5 . , 6 . , 7 . p u n k t s ( a r k o p ī g u n o s a u k u m u b a - ļ a o ) — « č e t r u b e d r up u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; t ie a t b i l s t k rus t u kau la m u - g u r ē j ā m a t v e r ē m (I — I V) un a t r o d a s a b p u s m u g u r ē j a i v i d u s l ī n i j a i M a s ē t t ā p a t kā 2. p u n k t u .
8 . p u n k t s ( h u a n - š u ) — « d z ī v ī b a s c e n t r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s n a b a s l ī m e n ī "2 v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , mus ku ļ i a t s l ā b i n ā t i .
49.shēma
9 . p u n k t s ( g u a ņ - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e i zv i rz ī tas r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 3 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m us ku ļ i a t s l ā b i n ā t i .
10. p u n k t s ( c j u i - g u ) — « p u n k t s p i e kau la i z l i e k t ās d a ļ a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s v i rs s i m f ī ze s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m us ku ļ i a t s l ā b i n ā t i .
1 1 . p u n k t s ( c z i - m e ņ ) — « p u n k t s p i e s e p t ī t i e m v ā r t i e m » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a s uz a u g š s t i l b a i e k š ē j ā s v i r s m a s 6 v i e n . uz a u g š u no c e ļ a ka ul iņa . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; g u ļ u s uz uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
12. p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p i e p a c e l e s k r o k a s i e k š ē j ā g a l a c e ļ a k a u l i ņa c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā jā s ; s ē d u s , kā jas p u s s a - l i ek t as .
49.shēma
1 3. p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «tr īs IŅ s a t i k š a n ā s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t t ā p a t kā 12. p u n k t u .
14. p u n k t s ( š u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e d z i ļ as a i zas»; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a sp ē d a s i e k šē j ā ma l ā uz leju un m u g u r p u s i no i e k š ē j ā s p o t ī t es p i e p a p ē ž a ( A h i l l e j a ) c ī p s l a s . M a s ē t t ā p a t kā 12. p u n ktu.
1 5 . p u n k t s ( i ņ - ļ i n - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e IŅ a v o t a » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a suz a p a k š s t i l b a 2 v i e n . uz leju no c e ļ a k au l iņ a un 2 /o v i e n . uz i e k š p u s i no l ielā l i e l a k a u l a p r i e k š ē j ā s m al as . M a s ē t t ā p a t ka 12. p u n k t u .
1 6 . p u n k t s ( h e n - g u ) — « p u n k t s p i e š ķ ē rs a k a u l a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s / 2 v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s vi rs k a u n u m a kaula a u g š ē j ā zara. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
17. p u n k t s ( d a - h e ) — «l ie la s p o ž u m a p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 4 v i e n . uz leju no n a b a s un ' / , v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t t ā p a t kā 16. p u n k t u .
18. p u n k t s ( b i - n a o ) — « m u s k u ļ a p u n k t s uz r ok a s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a u g š d e l m a 7 v i e n . uz a u g š u no e l k o ņ a k r o k a s ā r ē j ā g a l a . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i sa j ā r o kā ; r o k a s a l i ek t a e l k o ņ a l o c ī t a v ā .
Š ī p u n k t a m a s ā ž u i z m a n t o s ē k l a s p r i e k š l a i c ī g a s n o p l ū š a n a s g a d ī j u m a .
19. p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — « p u n k t s p i e t r ī s p ā r b a u d ī j u m u i e l e j a s » ; a b ā s k ā j ās ; a t r o d a s uz p ē d a s i e k š ē j ā s m a l as p ē d a s v e l v e s v i d ū . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s .
Uz šo p u n k t u i e d a r b o j a s , ja nav p i e t i e k a m a d z i m u m l o c e k ļ a e r e k -
2 0 p u n k t s ( i ņ - b a i ) — « s l ē p t a s s k a i d r ī b a s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a suz ī k š ķ a 3 mm uz i e k š p u s i no n a g a g u l t n e s stūra. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
2 1 . p u n k t s ( t a o - d a o ) — « p u n k t s p i e k l e j o j u m u c e ļ a » ; a t r o d a s uz m u g u -r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a rp I un 11 kr ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai a r ī g u ļ u s uz v ē d e r a .
shēma
2 2 . p u n k t s ( c i - h a i ) — « e n e r ģ i j a s j ū r a » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā s v i d u s l īn i j as 1 1 / 9 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u ras, m us k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
2 3 . p u n k t s ( j a n - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e J A N r o b e ž a s » ; a t r o d a s uz m u g u -r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s ta rp IV un V j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s s p i l v e n s .
I z r a u g i e t i e s se v p u n k t u g r u p u ( tajā j ā a p v i e n o g a n t o n i z ē j o š i e p u n k t i , g a n n o m i e r i n o š i e p u n k t i ) un kat ru d i e n u m a s ē j i e t šos p u n k t u s , p a v i s a m 1 2 — 1 5 d i e n a s ! P ē c t a m i zd a r i e t 7 — 10 d i e n u i lgu p ā r t r a u k u mu un a t k ā r t o j i e t ku rs u!
Ja i m p o t e n c i p a v a d a r e i b o n i s un p s i h i s k a d e p r e s i j a , p i e v i e n o j i e t j au i z r a u d z ī t a j a i p u n k t u g r u p a i v ē l 6 p u n k t u s (50. s h ē m a ) ! Uz v i s i e m o t r ā s g r u p a s p u n k t i e m i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , i z d a rot dz i ļ u s p i e d i e n u ar a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n ā š a n u ’ 72 — 1 min i lgi .1. p u n k t s ( f u - ļ u ) — « p u n k t s p i e s t r a u m e s , kas p l ūs t a i z m u g u r ē » ; a b ā s
kā jās ; a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 2 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k tas c e ļ os .
shēma
2. p u n k t s ( š e ņ - š u j — sk. p i r m ā s g r u p a s 2. p u n k t u .
3. p u n k t s ( d a - d u n ) — «l i e la a t k l ā j u m a pu n k ts» ; _ a b ā s kā jā s ; a t r o d a s
3 m m' no ī k š ķ a n a g a g u l t n e s j e k š ē j a s t ūra uz II p i r ks t a p us i . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s ce ļo s .
4. p u n k t s ( h e n - g u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 16. p u n k t u .
5 . p u n k t s ( t a i - s j i ) — « p u n k t s p i e g a i s m a s j ū r a s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a sp a d z i ļ i n ā j u m ā s t a r p p a p ē ž a ( A h i l l e j a ) c ī p s l u un i e k š ē j o p o t ī t i p o t ī t e s c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b a s p ē d a s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .
6 . p u n k t s ( i ņ - g u ) — « p u n k t s IŅ i e l e j ā » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s p a c e l e s k r o k a s i e kšē jā g a lā s t a rp m u s k u ļ u c ī p s l ā m . M a s ē t v i e n l a i kus a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s ,
Ja ir p r i e k š l a i c ī g a s ē k l a s n o p l ū š a n a , masē t r e š ā s g r u p a sp u n k t u s ( 5 1 . s h ē m a ) . Uz d a ļu šīs g r u p a s p u n k t u ( 1 . — 9 . ) i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , i z d a r o t dz i ļ u s p i e d i e n u ar a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n ā š a n u / , min i lgi . Uz p ā r ē j i e m p u n k t i e m ( 10 , — 1 5. ) i e d a r b o j a s n o m i e r i n o š i , v i e g l i g l a u d o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā 3 — 5 min.1. p u n k t s ( s i n - c z j a ņ ) — « p i e t i e k a m a s a t s t a r p e s p u n k t s » ; a b ā s k ā jās ;
a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē s t a rp I un II p l e z n a s kau la g a l v i ņ ā m. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas sa l ie k ta s ce ļo s .
2. p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 19. p u n k t u .
51.shēma
3. p u n k t s ( č ž u n - f e n ) — « v i d u s z ī m o g a p u n k t s » ; a b ā s k ā jās ; a t r o d a sp ē d a s v i r s p u s ē , p a d z i ļ i n ā j u m ā uz p r i e k š u un uz leju no i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .
4 . p u n k t s ( s i - m e ņ ) — « p u n k t s p i e č e t r k ā r t ē j a s p i l n ī b a s » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 2 v i e n . uz leju no n a b a s un l o v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a bā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , m us k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
5 . p u n k t s ( ģ i - c z i ) — « d i e v i š ķ a s p ē k a p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s uza p a k š s t i l b a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 8 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē jās p o t ī t e s p i e l ielā l i e l a k a u l a i e k š ē j ā s mal as . M a s ē t v i e n la ikus a b ā s k ā j ās ; s ē d u s .
6 . p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — « kņaz a m a z d ē l a p u n k t s » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a suz p ē d a s i e k š ē j ā s ma l as p i e I p l e z n a s kaula. M a s ē t v i e n la ikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
7. p u n k t s ( g u a ņ - j u a ņ ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 9. p u n k t u .8 . p u n k t s ( c i - h a i j — sk. p i r m ā s g r u p a s 22. p u n k t u .9 . p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r ok ā s ;
a t r o d a s uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k t s p a m a t a v i d ē j ā s k r o ka s s t a r p c ī p s l ā m . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k re i sa j ā r okā ; roka uzl ikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
10. p u n k t s ( t a i - b a i ) — « v i s l i e l ā k ā s s k a i d r ī b a s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ; a t r o da s uz p ē d a s i e k š ē j ā s mal as , uz m u g u r p u s i no I p l e z n a s kaula g a l v i ņ a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .
1 1 . p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 13. p u n k t u .1 2. p u n k t s ( f e n - l u n ) — « g r a c i o z a izc i ļ ņa p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s
6 v i e n . uz leju no c e ļ a ka u l iņ a un 1' l o v i e n . uz āru no l ielā l i e l a ka u l a p r i e k š ē j ā s mal as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kājās; s ē d u s .
10 6
51.shēma
1 3. p u n k t s ( č ž u n - c z i ) — « v i r s o t n e s v i d u s p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē jās v i d u s l ī n i j a s 4 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
14. p u n k t s ( š e ņ - š u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 2. p u n k t u .1 5. p u n k t s ( p a n - g u a ņ - š u ) — « u r ī n p ū š ļ a s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r
m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1% v i e n . uz s ā n i e m n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s II un III k rus t u s k r i e m e ļ a s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē ot rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā p a l ikts s p i l v e n s .
ZULTSCELU DISKINEZI JA
Ja j u m s ārsts ir n o t e i c i s š ā d u d i a g n o z i un p a ra k s t ī j i s i e k š ķ ī g i l i e t o t zāļu t ē j a s žul ts d z ī š a n a i , t a d p a p i l d u s v a r a t i zm a n t o t p u n k t u m a s ā ž u .
Z u l t s p ū š ļ a un ž u l t s c e ļ u m o t o r i s k ā s f u n k c i j a s t r a u c ē j u m i e m r a k s t u r ī g a s m a g u m a un d i s k o m f o r t a sa jū t a l aba j ā p a r i b ē . R e i z ē m ir a r ī s ā p e s , kas i zs t aro uz l a b o l ā p s t i ņ u , tās v a r b ūt a r ī j o s t v e i d ī g a s . Ž u l t s c e ļ u d i s ki nēz i j a va r b ū t v i s p ā r ē j a s n e i r o z e s se k as .
S ā p j u g a d ī j u m ā uz b i o l o ģ i s k i a k t ī v a j i e m p u n k t i e m j ā i e d a r b o j a s ar n o m i e r i n o š o m e t o d i , i z m a n t o j o t dz i ļ u s p i e d i e n u ar v i e g l u v i b - r i n ā š a n u un a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā , / 9 — 1 min uz kat ru p u n k t u .
10. p u n k t u v i e n m ē r m a s ē t i kai t o n i z ē j o š i , 11. un 12. p u n ktu — t ika i n o m i e r i n o š i ( 52 . s h ē m a ) .
I e t e i c a m s i zd ar ī t d i v u s m a s ā ž a s k u rs us ; kat rā kursā 12 s e a n s i , pa 1 s e a n s a m kat ru d i e n u . S t a r p a b i e m k u r s i e m 7 — 10 d i e n u p ā r t r a u k u m s .
1. p u n k t s ( č ž e - c z i ņ ) — « p u n k t s p i e s ānu m u s k u ļ a » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s IV r i b s t a r p ā 6 / 9 v i e n . uz s ā n i e m no krūšu v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t p a p r i e k š p u n k t u k r e i sa j ā p u s ē , p ē c t a m — l a ba jā p u s ē ; g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
2 . p u n k t s ( ž i - j u e ) — « S a u l e s un M ē n e s s o p o z ī c i j a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s uz a t s l ē g k a u l a v i d ē j ā s l īni jas
v i e n . uz leju no VI r i b s t a r p a s . M a s ē t p a p r i e k š l aba j ā p u s ē , p ē c t a m — k r e i s a j ā p u s ē ; g u ļ u s uz m u g u r a s , musk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
3. p u n k t s ( c z i ņ - m e ņ ) — « p u n k t s p i e ze l ta v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s p i e X I I r ib as b r ī v ā g a l a . M a s ē t t ā p a t kā2. pu n k tu .
4. p u n k t s ( g u a n - m i n ) — « s p o ž a s g a i s m a s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a suz a p a k š s t i l b a 5 v i e n . uz a u g š u no ā r ē j ā s p o t ī t e s ( lai a t ras tu šo p u n k t u , kāja j ā s a l i e c c e l ī ) . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas c e ļ o s p u s s a l i e k t a s .
5 . p u n k t s ( j a n - f u ) — « J A N a t b a l s t a p u n k t s » ; a b ā s k ā j ās ; a t r o d a s uza p a k š s t i l b a 4 v i e n . uz a u g š u no ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i kus a b ā s kā jā s ; s ē d u s .
6. p u n k t s ( c j u - s j u i ) — « p u n k t s p i e t i r g u s u z k a l n i ņ a » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā uz leju un uz p r i e k š u no ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .
6
7 . p u n k t s ( j a n - j i ņ - c j u a ņ ) — « p u nk t s p i e J A N a vo t a p a k a l n a » ; a bā s kā jas ; a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā 2 v i e n . uz leju un 1 ' / , v ie n . uz aru no c e ļa kau l iņa. M a s ē t v i e n l a i k u s a bā s kā jās ; s ē d u s , kājas s a l ie k t as c e ļ o s t a i snā leņķī .
8. p u n k t s ( h e - g u ) — « p u nk t s no v i s ā m p u s ē m a i z s e g t ā i e l e j ā » ; a b āsr ok ā s ; a t r o d a s p l au k s t a s v i r s p u s ē s t arp I un 1 1 d e l n a s kaulu, t u v ā k II d e l n a s k a u l a m. M a s ē t p ā r m a i ņ u s kre i sa j ā un l abajā p l a u k s t ā ; s ē d u s , roka uzl ikta uz g a i d a .
9. p u n k t s ( c z u - s a ņ - l i ) — «simt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s » ; a b ā s kā jās;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz leju no ce ļ a kau l iņa a p a k šē jās mal as un 1 v i e n . uz ā rp u s i no l ielā l i e la ka u l a p r i e k š ē jās mal as. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ājās ; s ē d u s , kājas i z ta isnotas .
10. p u n k t s ( s i n - c z j a ņ ) — « p i e t i e k a m a s a t s t a r p e s p u n k t s » ; a b a s ka jas ;a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē s ta rp I un 11 p l e z n a s kau la g a l v i ņ ā m . M a s ē t p a p r i e k š p u n k t u k r e i s a j ā p ē d ā , p ē c t a m — l aba j ā p e d a ; s ē d u s .
52.
shēma
1 1 . p u n k t s ( d a ņ - š u ) — « ž u l t s p ū š ļ a s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 1 / 9 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l īn i j as X un XI krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u p ā r m a i ņ u s k r e i sa j ā un l aba jā p u s ē i z d a r a ot rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā p a l i k t s s p i l v e n s .
12 . p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — « kņaz a m a z d ē l a p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a suz p ē d a s i e k š ē j ā s m a l a s p i e ! p l e z n a s kau la . M a s ē t p ā r m a i ņ u s k re i sa j ā un l a ba jā p ē d ā ; s ē d u s .
ADENOIDI
A d e n o ī d i b i e ž ā k n o v ē r o j a m i b ē r n i e m , t a č u va r bū t a r ī p i e a u g u š a j i e m . A p g r ū t i n ā t ā e l p o š a n a c a u r d e g u n u t r a u c ē m i e g u . Tā kā a d e n o ī d u dē ļ g a i ss p l a u š ā s n e n o k ļ ū s t p i e t i e k a m ā d a u d z u m ā , šie c i l v ē k i n e r e t i i r b ā l i , kūt r i , a p ā t i s k i .
B ē r n i e m , k u r i e m ir a d e n o ī d i , m u t e ir p a s t ā v ī g i a t v ē r t a ; ar laiku v i ņ i e m i z v e i d o j a s s a v d a b ī g a s e j as i z t e i k s m e .
A d e n o ī d u s , sev išķ i i e l a i s t o s g a d ī j u m o s , p ar as t i ā r s t ē ķ i r u rģ i s k i . T aču s ā k u m ā var s e k m ī g i i z m a n t o t p u n k t u m a s ā ž u , kas d e r ī g a kā b ē r n i e m , tā p i e a u g u š a j i e m .
Uz p u n k t i e m i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , i z d a r o t dz i ļ u s p i e d i e n u ar v i b r i n ā š a n u un a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z ienā 1 / 9 — 1 min i lgi ( 53 . s h ē m a ) .
53.
1 . p u n k t s ( h o u - ģ i n ) — « p u n k t s p i e g a l v a s m u g u r ē j ā p a u g u r a » ; a t r o d a suz g a l v a s m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 5 / 2 v i e n . v i rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s m u g u r ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .
2 . p u n k t s ( s i n - h u i ) — « p u n k t s uz g a l v a s k a u s a v ā k a » ; a t r o d a s uz g a l vas v i d u s l ī n i j a s 2 v i e n . v i rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s p r i e k š ē j ās r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n o l i e k t a uz p r i e k š u .
3. p u n k t s ( d e n i ņ u h e - ļ a o ) — « p u n k t s d e n i ņ u b e d r ē » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā v i rs v a i g a k au la p i e auss g l i e m e ž n ī c a s p a m a t a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
4. p u n k t s ( e r - m e ņ ) — « z ī d a i n a b a m b u s a p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s a p a k š ž o k ļ a l o c ī t a v a s a p v i d ū uz p r i e k š u un uz a u g š u no auss p a u g u r a ( t r ā g u s a ) .
5 . p u n k t s ( d u i - d u a ņ ) — « p u n k t s p i e l ū pa s a u g š ē j ā s m a l a s » ; a t r o d a suz a u g š l ū p a s pa v i d u s l ī n i j u v i e t ā , kur ā d a p ā r i e t g ļ o t ā d ā . M a s ē t s ē d u s .
6 . p u n k t s ( u - č u ) — « p u n k t s p i e p i e k t ā s v i e t a s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s un1 v i e n . v i r s g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s p r i e k š ē j ā s r o b e ž a s . M a sēt v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .
shēma
RAKSTISANAS SPAZMA
Jū s ķ e r a t i e s p i e z ī m u ļ a vai s p a l v a s un jū t at , ka r ak s t o t p i rks t i k r a m p j a i n i s a v e l k a s . V i s a s c i t as k u s t ī b a s ar p i r k s t i e m , p l a u k s t u un r oku v a r a t i z d ar ī t b e z k ā d i e m k a v ē k ļ i e m , b e t raks t ī t n e v a r a t g a n d r ī z n e m a z . Tas ir s a v d a b ī g s k u s t ī b u t r a u c ē j u m s — r a k s t ī š a n a s s p a z m a .
Par as t i p i r m s r a k s t ī š a n a s s p a z m a s jau m ē d z b ūt e m o c i o n ā l a la b i l i - t ā t e , a i z d o m ī g u m s , s a t r a u k u m s , kā a r ī i l g s t o š a p ā r s l o d z e rok a i , ar kuru raksta.
R o d o t i e s r a k s t ī š a n a s s p a z m a i , j ā g r i e ž a s p i e ārs ta. R a k s t ī š a n a s s p a z m u ā r s t ē ar m e d i k a m e n t i e m un s p e c i ā l i e m ā r s t n i e c i s k ā s f i z k u l t ū ras v i n g r i n ā j u m i e m , r e i z ē m a r ī ar p s i h o t e r a p i j u .
A r ī p u n k t u m a s ā ž a v ar b ūt ļot i v ē r t ī g a šīs s p a z m a s ā r s t ē š a n ā . Taču tai j ā b ū t i l g s t o ša i , v a i r ā k u kursu v e i d ā . T u r k l ā t ļot i l iela n o z ī m e p i e š ķ i r a m a p a r e i z a m m i e g a un n o m o d a r e ž ī m a m , t ā p a t r e l a k s ā c i j a i : p a s t a i g ā m , s i l t ām p e l d ē m .
Uz p u n k t i e m j ā i e d a r b o j a s a r n o m i e r i n o š o m e t o d i , i z d a ro t v i e g l a s p i e s k ā r i e n v e i d ī g a s r o t ā c i j a s k u s t ī b a s p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā , 3 — 5 min uz kat ru p u n k t u (54. s h ē m a ) .
P i r m i e t r ī s p u n k t i j ā m a s ē kat ru d i e n u , un ar t i e m j ā s ā k kat rs m a s ā ža s s e a n s s . Š i e m p u n k t i e m p a k ā p e n i s k i — pa d i v i e m t r i m p u n k t i e m — p i e v i e n o p ā r ē j o s p u n k t u s .
1 . p u n k t s ( b a i - h u i ) — « s i m t k ā r t ē j a s a v ā c ē j a p u n k t s » ; a t r o d a s uz g a l v a sp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 5 v i e n . v i rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s p r i e k š ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n o l i e k t a uz pr ie kš u .
2 . p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s no v i s ā m p u s ē m a i z s e g t ā i e l e j ā » ; a b ā sr o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a rp I un 11 d e l n a s k a u l u , t u v ā k 11 d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i sa j ā p l a u k s t ā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a .
3 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - j i ) — «simt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s 3 v i e n . uz leju no c e ļ a k a u l i ņ a a p a k š ē j ā s ma l as un 1 v i e n . uz ā rp u s i no l ielā l i e l a k a u l a p r i e k š ē j ā s mal as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas i z t a i sn ot as .
4 . p u n k t s ( v a ņ - g u ) — « p u n k t s p i e n o b r i e d u š a k au la »; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s p l a u k s t a s ā r ē j ā malā v i rs V d e l n a s k au l a . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i sa j ā p l a u k s t ā ; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a .
54.shēma
5. p u n k t s ( s i ņ - š u ) — «s i r ds s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s V un VI k rūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z da ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s n e l i e l s s p i l v e n s .
54.
shēma
13
6 . p u n k t s ( n a o - š u ) — « p u n k t s p i e p l e c a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o das uz m u g u r a s , b e d r ī t ē p i e l āps t i ņa s, uz v i e n a s v e r t i k ā las l īn jas ar p a d u s e s k r o k u . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zdara o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t āv ok l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā pa l i k ts s p i l v e n s .
7 . p u n k t s ( t j a ņ - c z u n ) — « p u nk t s p i e d e b e s u s e n č i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s l ā ps t i ņ a s z e m š ķ a u t n e s b e d r e s c e n t r ā . M a sēt t ā p a t kā 6. p u n k t u .
8 . p u n k t s ( d a - j i n ) — « p u n k t s p i e l iela p a u g u r a » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o d a suz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s s t a r p c ī p s l ā m . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k re i sa j ā r okā ; s ē d u s , r oka uzl ikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
9 . p u n k t s ( b i n - f e n ) — «v ēj a k u s t ī b a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s l ā p s t i ņa s š ķ a u t n e s v i d ū . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zdara ot rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u .
10. p u n k t s ( c z j a ņ - j u i ) — « p u n k t s p i e p l e c a g u l t n e s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ēs ; a t r o d a s s t a rp l ā p s t i ņ a s p l e c a p a u g u r u un a u g š d e l m a kau la l ie lo p a u g u r u (uz leju un uz p r i e k š u no l ā p s t iņ a s p l e c a p a u g u r a ā r ē j ā s m a l a s ) . M a s ē p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k re i sa j ā p u s ē ; s ē d u s .
1 1 . p u n k t s ( s i n - c z j a ņ ) — « p i e t i e k a m a s a t s t a r p e s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē s t ar p I un 11 p l e z n a s kau la g a l v i ņ ā m — v i e t ā , kur s t a r p t ā m ir v i s l i e l ā k ā a t s t a r p e . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l ie k ta s c e ļ o s .
1 2 . p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u n k t s p i e i z l iekta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a se l k o ņ a l o c ī t a v a s a p v i d ū ī k š ķ a p u s ē — k r ok as g a l ā , kas i z v e i d o j a s , j a roku s a l i e c e l k o n ī . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba jā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r oka p u s s a l i e k t ā s t ā v o k l ī uzl ikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
13. p u n k t s ( t j a ņ - c z i n ) — « p u n k t s p i e d e b e s u a v o t a » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o d as uz i z t a i sn ot as r oka s a u g š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s1 v i e n . uz a u g š u no e l k o ņ a k r oka s. M a s ē t p ā r m a i ņ u s l abajā un k re i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r oka i z t a i sno t a un no l a i s t a uz leju.
1 4 . p u n k t s ( š o u - s a ņ - ļ i ) — « p u n k t s p i e t r im s p r a u g ā m r o kā » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . uz leju no tās k r oka s g a la , kura i z v e i d o j a s , s a l i e c o t r oku e l k o n ī . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k re i sa j ā r okā ; e l k o n ī p u s s a l iektā r oka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
PARODONTOZE
Ja s t o m a t o l o g s j u m s ir n o t e i c i s p a r o d o n t o z e s d i a g n o z i , j u m s s t e i d z ī g i j ā m o b i l i z ē j a s un ak t ī v i j ā p a l ī d z ā r s t a m jūs ā r s t ē t . G a l v e n a i s šīs s l i m ī b a s c ē l o n i s ir z o b u a p a u d u ( p a r o d o n t a ) n e p i e t i e k a m a b a r o š a n ā s sa ka rā ar t r a u c ē j u m i e m šo a u d u a s i n s v a d o s un n e r v o s . V i e n s no c ē l o ņ i e m i r z o b a k m e n s n o s ē d u m i , kas m e h ā n i s k i n o t ī r ā m i . To d a r a s t o m a t o l o g s .
P a r o d o n t o z e s ā r s t ē š a n a i n o te i k t i j ā b ū t k o m p l e k s a i , ļoti i n d i v i d u ā lai, visi s t o m a t o l o g a n o r ā d ī j u m i p r e c ī z i j ā i z p i l d a . T aču a r ī p u n k t u m a s āž a va r d o t l ielu l a b u m u , ja j ūs t o s ā k s i e t laikus vai pat p r o f i l a k t iski .
Tā kā p a r o d o n t o z e ir h ro n i s k a s l i m ī b a , t a d laikus sākta ā r s t ē š a n a a p t u r ē s tās t ā l ā k o a t t ī s t ī b u vai p a v i s a m p ā r t r a u k s to.
P un k t u m a sā ž u izdara ar t o n i z ē j o š o m e t o d i , i z m a n t o j o t dz i ļ u s p i e d i e n u ar a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z ienā un v i b r i n ā š a n u / 9 — 1 min i lgi ( 55 . s h ē m a ) . M a s ā ž u i zdara katru d i e n u 2 r e i z es , p a v i s a m 1 0 — 12 d i e n a s . P ē c 7 — 10 d i e n u i lga p ā r t r a u kuma m a s ā ž a s kursu a t kā r t o .
N e p i e c i e š a m i v a i r āk i šād i kursi , t u r k l ā t j ā t u r p i n a ā r s t ē t i e s p i e s t o m a t o l o g a .
1. p u n k t s ( i n - s j a n ) — « p a t ī k a m a s s m ar ž as u z t v e r e s p u n k t s » ; a b ā s sejasp u s ē s ; a t r o d a s d e g u n a un l ūpas r i e v as a u g š g a l ā . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
2 . p u n k t s ( h e - ļ a o ) — « p u n k t s p i e g r a u d u a p c i r k ņ a » ; a b ā s se jas p u s ē s ;a t r o d a s uz r o b e ž a s s t a r p p e r p e n d i k u l a a u g š ē j o un v i d ē j o t r e š d a ļ u , kurš n o v i l k t s no d e g u n a s p ā r n u p i e s t i p r i n ā š a n ā s v i e t a s uz a u g š l ū p u . M a s ē t v i e n l a i k u s l aba jā un kre i sa j ā p u s ē ; s ē d u s .
3. p u n k t s ( d a - i n ) — «l ie las p i e ņ e m š a n a s p u n k t s » ; a b ā s se jas p u s ē s ;a t r o d a s 1,3 v i e n . uz p r i e k š u no a p a k š ž o k ļ a l eņķa . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .
4 . p u n k t s ( č e n - c z j a n ) — « p u nk t s p i e ū d e n s s a ņ ē m ē j a » ; a t r o d a s zo d aun l ū pa s r i ev as c e n t r ā . M a s ē t s ē d u s , m u t e p a v ē r t a .
5 . p u n k t s ( t j a ņ - č ž u ) — « p u n k t s p i e d e b e s u s t a b a » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s 1"2 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s uz g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s m u g u r ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t v i e n l a i kus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .
6. p u n k t s ( č ž u n - v a ņ ) — « v i d u s k a n ā l a p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s 4 v i e n . uz a u g š u no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , mus ku ļ i a t s l ā b i n ā t i .
shēma shēma
7. p u n k t s ( h u a n - š u ) — « d z ī v ī b a s c e n t r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s n a b a s l ī m e n ī , ’ / 2 v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
8 . p u n k t s ( g a ņ - š u ) — «aknu s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1% v i e n . uz s ā n i e m n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s IX un X krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zdara o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā pa l i k ts s p i l v e n s .
9 . p u n k t s ( š e ņ - š u ) — « ni eru s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s I 1" v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a sII un III j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z da ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā pa l i k t s s p i l v e n s .
10. p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u nk t s p i e i z l iekta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a se l k o ņ a l o c ī t a v a s a p v i d ū ī k š ķ a p u s ē — k r o k a s g a l ā , kas i z v e i d o j a s , s a l i e c o t r ok u e l k o n ī . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba jā un k r e i sa j ā r ok ā; s ē d u s , e l k o n ī p u s s a l i e k t a r ok a uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
shēma
1 1 - p u n k t s ( š o u - s a ņ - j i ) — « p u n k t s p i e t r ī s s p r a u g ā m r o k ā » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . uz leju no t ās k r o k a s g a l a , kas i z v e i d o j a s , s a l i e c o t r oku e l k o n ī . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l ab a j ā un k r e i sa j ā r o kā ; e l k o n ī p u s s a - l iekta r ok a uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
1 2. p u n k t s ( d e n i ņ u h e - ļ a o ) — « p u n k t s d e n i ņ u b e d r ē » ; a b ā s p u s ē s ;a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā v i rs v a i g a kau la p i e auss g l i e m e ž n ī c a s p a m a t a . M a s ē t v i e n l a k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
DIPITRENA KONTRAKTORA
D i p i t r ē n a k o n t r a k t ū r a ir h r o n i s k a p l a u k s t a s s l i m ī b a , kuras c ē l o n i s p a g a i d ā m vē l n av n o s k a i d r o t s . S l i m ī b a a t t ī s t ās d a r b s p ē j a s v e c u m ā un n e re t i r a d a i n v a l i d i t ā t i . D e l n a s a p o n e i r o z e s p a t o l o ģ i s k i p ā r v e i d o t o š ķ i e d r u r a d i k ā l a i z o p e r ē š a n a ne v i e n m ē r p a s a r g ā no r e c i d ī v a .
S t a r p d a ž ā d ā m k o n s e r v a t ī v ā m ( n e ķ i r u r ģ i s k ā m ) m e t o d ē m , ar k u r ā m s ā k u m a s t a d i j ā ā r s t ē D i p i t r ē n a k o n t r a k t ū r u , s a m ē r ā n o z ī m ī g u v ie t u i e ņ e m a r ī p u n k t u m as ā ža . To va r k o m b i n ē t ar ā rs t a p a r a k s t ī t o ā r s t ē šan u.
P u nk t u m a s āž a i i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i , i e d a r b o j o t ies ar v i e g l u p i e s k a r š a n o s un a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā 3 — 5 min i lgi uz kat ru p u n k t u . S a j ū t a i j ā b ū t t ā d a i , k ā d a tā ir b ē r n u r o t a ļā « V ā r u , v ā r u p u t r i ņ u . . .».
N e p i e c i e š a m i v a i r ā k i m a s ā ž a s kurs i , pa 12 s e a n s i e m kat rā, s t a r p k u r s i e m 7 — 10 d i e n u p ā r t r a u k u m s (56. s h ē m a ) .
1 . p u n k t s ( l a o - g u n ) — « d a r b a p i l s» ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s d e l n a s c e n t r ā s ta rp I II un IV d e l n a s k a u lu . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k re i sa j ā r o k ā ; r ok a uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u , mu sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .
2 . p u n k t s ( č i - c z e ) — « p u n k t s p i e m et r u dz i ļ a m u k l ā j a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā s v i r s m a s ā d a s k rokā ( ī k š ķ a p u s ē ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i sa j ā rokā; r ok a uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .
56.shēma
3 . p u n k t s ļ h e - g u ) — « p u n k t s no v i s ā m p u s ē m a i z s e g t ā i e l e j ā » ; a b ā sr o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a r p I un 11 d e l n a s k au lu , t u v ā k II d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r ei sa j ā p l a u k s t ā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , v i e g l i s a v i l k t a d ū r ē .
4 . p u n k t s ( š o u - s a ņ - ļ i ) — « p u n k t s p i e t r ī s s p r a u g ā m r o k ā » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . uz leju no tās k r o k a s g a l a , kas i z v e i d o j a s , s a l i e c o t r oku e l k o n ī . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k re i sa j ā r o kā ; e l k o n ī p u s s a - l i ek ta r ok a uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz le ju.
56.shēma
5 . p u n k t s ( c z j a ņ - j u i ) — « p u nk t s p i e p l e c a g u l t n e s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s s t a r p l ā p s t i ņ a s p l e c a p a u g u r u un a u g š d e l m a k au la l i e l o p a u g u r u ( uz leju un uz p r i e k š u no l ā p s t i ņ a s p l e c a p a u g u r a ā r ē j ā s m a l a s ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k re i sa j ā p l e c ā ; s ē d u s .
6 . p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u n k t s p i e i z l i ek t a d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a se l k o ņ a k r o k a s g a lā ī k š ķ a p u s ē ( lai i z v e i d o t o s k r oka , roka j ā s a l i e c e l k o n ī ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s , e l k o n ī p u s s a l i e k t a r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r sta uz le ju.
KOSMĒTISKA MASAŽA
J ūs n e a p š a u b ā m i v ē l a t i e s i e s p ē j a m i i lgi s ag l a b ā t v e s e l ī b u , s k a i s t u m u , s v a i g u se ja s k r ās u , g l u d u ā d u un j a u n ī b a i r a k s t u r ī g o acu m i r d z u m u . Tas v iss ir s a s n i e d z a m s , ja kat ru d i e n u v e i c p u n k t u m a s ā ž u . N e s t e i d z i e t i e s seju k r ās ot , g r i m s uz ļ e n g a n a s , sa u sa s un b l a u g z n a i n a s ā d a s i zskat ās n e g l ī t i ! S l i k ta s s e j a s k r ā s a s c ē l o n i s v a r b ūt g r e m o š a n a s t r a u c ē j u m i , a i z c i e t ē j u m s , v ē d e r a u z p ū š a n ā s vai k ā d a i e k š ķ ī g a s l i m ī b a . Lai t o n o s k a i d r o t u , j ā k o n s u l t ē j a s ar ā r s t u . P ā r ē j o v e i k s p u n k t u m a sā ž a .
P u n k t u s m a s ē ar n o m i e r i n o š o m e t o d i , 2 — 5 m i n ū t e s v i e g l i s p i e ž o t un p i rk s t u r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā (57 s h ē m a ) .1. p u n k t s ( š e ņ - š u ) — « n i e r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;
a t r o d a s 1 "\o v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i jas II un III j o s t a s s k r i e m e ļ a s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t v i e n la ikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
2. p u n k t s ( s a ņ - c z j a o - š u ) — « ķ e r m e ņ a t r ī s d a ļu s a s ka ņ as p u n k t s » ; a b ā sķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s I 1" v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s I un 11 j o s t a s s k r i e m e ļ a s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .
V ē l a m s , lai 1. un 2. p u n k t u m a s ē t u o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā p a l i e k n e l i e l u s p i l v e n u . Š i e ir ļoti s v a r ī g i p u n k t i .3 . p u n k t s ( ž e ņ - i n ) — « c i l v ē k a p u n k t s » ; a b ā s kakla p u s ē s ; a t r o d a s p ie
g a l v a s g r o z ī t ā j m u s k u ļ a p r i e k š ē j ā s m al as v a i r o g s k r i m š ļ a a u g š ē j ā s m al as l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .
4. p u n k t s ( č ž u n - v a ņ ) — « v i d u s k a n ā l a p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s 4 v i e n . uz a u g š u no n a b a s . M a s ē t s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , m us ku ļ i a t s l ā b i n ā t i .
57.shēma
5 . p u n k t s ( v a i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s ā r p u s ē » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o d as uz a pa k šd e I ma . m u g u rē j ās v i r s m a s 2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s s t a rp a b i e m a p a k š d e l m a k a u l i e m . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r o ka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.
6. p u n k t s ( t a i - s j i ) — « p u n k t s p i e g a i s m a s j ū r as » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a si e d o b ē s t ar p p a p ē ž a c ī p s l u un i e k š ē j o p ot ī t i p o t ī t e s c e n t ra l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas s a l i ek t as c e ļ o s .
7 . p u n k t s ( s i - č ž u - k u n ) — « p u n k t s p i e auss v ā r t i e m » ; a b ā s se jas p u s ē s ;a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā p i e uzacs ā r ē j ā g a l a . M a s ē t v i e n la ikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , ac i s a i z v ē r t a s .
8 . p u n k t s ( t u n - e z i - ļ a o ) — « p u n k t s b e d r ī t ē acs z ī l ī t e s a u g s t u m ā » ; a b ā ss e j as p u s ē s ; a t r o d a s 5 mm sān is no acs s p r a u g a s ā r ē j ā k ak t iņa . M a s ē t t ā p a t kā 7. p u n k t u .
57.shēma
9 . p u n k t s ( m e i - č u n ) — «ejas p u n k t s p i e u z a c ī m » ; a b ā s se jas p u s ē s "a t r o d a s I 1" v i e n . v i rs u z ac s i e k šē j ā g a la . M a s ē t t ā p a t kā7. pu n kt u .
10. p u n k t s ( c i n - m i n ) — «acu m i r d z u m a p u n k t s » ; a b ā s se jas p u s ē s ;a t r o d a s 2 — 3 mm no acs i e k šē j ā ka kt i ņa uz d e g u n a p us i . M a s ē t t ā p a t kā 7. p u n k t u .
1 1 . p u n k t s ( s i - b a i ) — « p u n k t s p i e č e t r k ā r t ē j a b a l t u m a » ; a b a s se jasp u s ē s ; a t r o d a s 1 cm uz leju no z e m a c s mal as ze m acs z ī l ī t e s . M a s ē t t ā p a t kā 7. p u n k t u .
12. p u n k t s ( j a n - b a i ) — « p u n k t s p i e p a g a i d u v ā r t i e m » ; a b ā s se ja s p u s ē s ;a t r o d a s 1 v i e n . uz a u g š u no u za cs v i d u s p u n k t a v i rs acs z ī l ī t es . M a s ē t t ā p a t kā 7. p u n k t u .
13 . p u n k t s ( ģ i - c a n ) — « p u n k t s p i e z e m e s g l a b ā t u v e s » ; a b ā s se jasp u s ē s ; a t r o d a s 1 c m sān is no m u t e s ka kt iņ a . M a s ē t v i e n la ikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s vai g u ļ u s , a c i s a i z v ē r t a s , m ut e p a v ē r t a .
14. p u n k t s ( č e n - c z j a ņ ) — « p u n k t s p i e š ķ i d r u m a u z t v ē r ē j a » ; a t r o d a sz o d a r i e v a s c e n t r ā . M a s ē t t ā p a t kā 13. p u n k t u .
15
shēma
15. p u n k t s ( d e n i ņ u h e - ļ a o ) — « p u n k t s d e n i ņ u b e d r ī t e » ; a b a s p u s e s ;a t r o d a s i e d o b ē vi rs v a i g u kau la p i e auss g l i e m e ž n ī c a s p a m a t a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b a s p u s ē s ; g u ļ u s vai s ē d u s , a c i s a i z v ē r t a s .
ĢĪBONIS
ī s l a i c ī g s a p z i ņ a s z u d u m s r o d a s t ā d ē ļ , ka g a l v a s s m a d z e nes k ād u b r ī d i n e t i e k p i e t i e k a m i a p a s i ņ o t a s . Ģ ī b o n i var izrais ī t n e g a t ī va s e m o c i j a s ( i z b ī l i s , b a i l e s , u z t r a u k u m s ) , s ā p e s , i l g s t oš a s t ā v ē š a n a , s t rau ja p i e c e l š a n ā s no g u ļ u s s t ā v o k ļ a . Bez t am ģ ī b o n i s va r b ūt si rds vai c e n t r ā l ā s n e r v u s i s t ē m a s d a r b ī b a s p ē k š ņ a t r a u c ē j u m a s i m p t o m s .
Ģ ī b o n i s b i e ž ā k r o d a s n o v ā j i n ā t i e m vai n e ē d u š i e m c i l v ē k i e m , kā a r ī i n f e kc i j a s s l i m ī b u laikā.
Ģ ī b o n ī p ē k š ņ i a p t u m š o j a s a p z i ņ a , sākas r e i b o n i s un g a l v a s s ā p e s , p a r ā d ā s t r o k s n i s a u s ī s , ā d a kļūst b ā la , r ok as un kājas — a uks tas , r o d a s sl ikta d ū š a un sek la e l p o š a n a .
Ja c i l v ē k s ir n o ģ ī b i s , v i ņš j ā n o g u l d a tā, lai kā jas a t r as t o s a u g s t ā k ne kā g a l v a , j ā a t b r ī v o no c i e š a a p ģ ē r b a ( j ā a t p o g ā a p k a k l e , j ā p a l a i ž v a ļ ī g ā k j o s t a ) , j ā g ā d ā par s v a i g a g a i sa p i e p l ū d i ( j ā a t v e r l o g s ) .
P i rms i e r o d a s ārsts , va r sākt p u n k t u m a s ā ž u . P ē c t am kad c i l v ē k s a t g u v i e s , v i ņ a m d o d d z e r t karstu t ē j u .
P u nk t u m as āža i i z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — 5 — 10 s, dzi ļ i s p i e ž o t , v i b r i n a (58. s h ē m a ) .1. p u n k t s ( ž e ņ - č ž u n ) — « p u n k t s ū d e n s b e d r ī t ē » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē
jās v i d u s l ī n i j a s zem d e g u n a . A t t ā l u m u no d e g u n a p a m a t nes l īdz a u g š l ū p a i s a d a l a t r ī s d a ļ ā s , p u n k t s a t r o d a s s t arp a u g š ē j o un v i d ē j o t r e š d a ļ u . M a s ē o t rs c i l v ē k s , n o ģ ī b u š o n o g u l d a uz m u g u r a s .
58.shēma
58.
shēma
2. p u n k t s ( ļ i n - t a i ) — « p u n k t s p i e g a i s a t e r a s e s » ; a t r o d a s uz m u g u r e j a sv i d u s l ī n i j a s s t a r p VI un V I I k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē o t rs c i l v ē k s , n o ģ ī b u š o n o g u l d a uz v ē d e r a .
3. p u n k t s ( š i - s j u a ņ ) — « d z ī v ī b a s p a z ī m j u d e s m i t p u n k t i » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s r oku p i rk s t u g a l o s 0,3 mm no n a g a m a l a s . O t rs c i l v ē k s m a s ē ar n a g i e m , k a m ē r r o d a s s ā p e s .
SATURS
P r i e k š v ā r d s ...................................................................................................................................3
Ievads........................................................................................................................................................ 5
Metodes rašanās un tās vieta mūsdienu medicīnā.....................................................5Punktu masāžas pamati, iedarbības metodes, tehnika, indikācijas un kontr-
indikācijas............................................................................................................................. .8
Orient ieri bioloģiski aktīvo punktu atrašanai.................................................................25
Dažu punktu atrašanas paņēmieni ......................................................................................28
Vesel ības masāža................................................................................................................................. 35
Astēniskais s i n d r o m s . ................................................................................................................40
Asinsvadu v e ģ e t o d i s t o n i j a ...........................................................................................................45
Vesel ības traucējumi, kurus izraisa laikapstākļu m a i ņ a ..................................... 45
Plaukstu, pēdu, padušu, starpenes, galvas pastiprināta svīšana . . . . 50
S i r d s k l a u v e s ........................................................................................................................61
Aukstas k ā j a s . ............................................................................................................................ 67
Ateroskleroze.................................................................................................................................. 74
Stenokardi ja........................................................................................................................................... 87
A l e r ģ i j a .............................................................................................................................................. 91
Nātrene..................................................................................................................................................113
Bronhiālā astma................................................................................................................................. 123
Hronisks b r o n h ī t s .......................................................................................................................... 132
Miega traucējumi................................................................................................................................ 139
Pastiprināta u z b u d i n ā m ī b a ......................................................................................................... 148
G a l v a s s ā p e s . ...................................................................................................................................155
Roku un pirkstu t i r p š a n a .....................................................................................................164
Sindroms «Bērnības atmiņas».........................................................................................................171
Urīna nesaturēšana n a k t ī s . ...................................................................................................171
Nakts b a i l e s . ........................................................................................................................... 182
Aizmāršība, izklaidība, nespēja k o n c e n t r ē t i e s . ...................................................... 183
Bērna nemotivēta iet iepība un pastāvīga n e p a k l a u s ī b a .........................................188Kautrība, bailes, neticība saviem spēkiem, biklums, bezpal īdzība, raudulī-
gums, pirksta zīšana, nagu g r a u š a n a ......................................................................190
P Ē C V Ā R D S
V a i r ā k n ek ā 5 t ū k s t o š u s g a d u r e f l e k s o t e r a p i j u un p u n k t u m a s ā ž u ar l a b i e m p a n ā k u m i e m l i e t o d a ž ā d u f u n k c i o n ā l o t r a u c ē j u m u n o v ē r š a n a i . T ā t a d p u n k t u m a s ā ž a ir v ē r t ī g a m e t o d e , un m ū s d i e n u ā r s t n i e c ī b a s p r a k s ē tai i e r ā d ā m a p i e n ā c ī g a v i e t a .
P u n k t u m a s ā ž a s l i e t o š a n a n e b ū t n e a p r o b e ž o j a s t i kai ar t ā m s l i m ī b ā m , s i n d r o m i e m un s i m p t o m i e m , kas m i n ēt i šajā g r ā m a t ā . Ja katrs a p g ū s un l i e t os p u n k t u m a s ā ž u kā p r o f i l a k t i s k u vai p i r m ā s p a l ī d z ī b a s l ī d z e k l i , m ēs visi k ļū s i m v e s e l ā k i . P u nk t u m a s ā ž a s m e t o d i k a i r v i e n kārša, ī p a š a a p m ā c ī b a na v v a j a d z ī g a , v i e n ī g i s t i ngr i j ā i e v ē r o v i sas p u n k t u m a s ā ž a s i n d i k ā c i j a s , k o n t r i n d i k ā c i j a s un g r ā m a t ā a p r a k s t ī t i e m a s ā ž a s p a ņ ē m i e n i . M e t o d i k u d r ī k s t m a i n ī t t i kai t a d , ja t o i e sa ka ā rs ts , kurš ī p a š i s p e c i a l i z ē j i e s r e f l e k s o t e r a p i j ā .
G r ā m a t ā m i n ē t s , ka d a ļ ā g a d ī j u m u p u n k t u s m as ā ža i i zvē la s i n d i v i d u ā l i . T ad no v i s i e m a p r a k s t ī t a j i e m p u n k t i e m v a r a t i z v ē l ē t i e s d a ž u s p u n k t u s vai p a t t ika i v i e n u p u n k t u , kura m a s ā ž a ir v i s e f e k t ī v ā k ā .
P u n k t u m a s ā ž a j ā v e i c p r e c ī z i un s i s t e m ā t i s k i , t a d t ā b ū s l abs p a mat s v e s e l ī b a s s a g l a b ā š a n a i g a n j u m s , g a n j ūsu t u v i n i e k i e m .
Aptaukošanas
Dzimumnespeks
Zultsceļu diskinēzija .
Adenoidi . . .
Rakstīšanas spazma
Parodontoze.
Dipitrēna kontraktura
Kosmētiskā masaza
Ģībonis
.197
201
214
.220
.222
228
.233
.236
.241
Н а у ч н о -п о п у л я р н о е и здание
И брагим ова В алентина С е м е но вна
ТО Ч ЕЧН Ы Й М А С С А Ж
Рига, и зд а те л ьство «Звайгзне»На л а ты ш ско м язы кеП еревели с р у с с ко го Я. Д ам усевич ,Д з. К а р нса , К . Сталте
Z in ā tn is k i p o p u lā rs izd evu m s
Ibrah im ova V a le n tīn a Sem jona m.
PU N K TU M A S Ā Ž A
R edakto rs J. V e in b e rg s .M ā ks i, re d a k to rs U. G u lb is .Tebn. re d a k to re 8. B riede .K o re k to re Z. Stikute .V āku z īm . G . B ra ltovska.
HB № 4068
N o do ta sa likšanai 31.03.89. P arakstīta ie sp iešana i 10.08.89. Form āts 6 0 X 9 0 / | „ . O fseta p a p īrs . Ž u rn ā lu c irs tā g a rn itū ra . O fse tsp ied u m s. 1 5,5 uzsk. ie s p ie d i. , 31,5 uzsk. krāsu n o v ilk ., 12,36 iz d e v n . I. M e tie n s 100 000 eks. Pasūt. Nr. 705. Cena 3 rb ļ. Iz d e v n ie c īb a « Z va igzn e» , 226013, R īg ā , G o rk ija ie lā 105. Iz d e v n . Nr. 7 6 7 0 /D M -2 . Iesp ies ta L a tv ija s KP CK iz d e v n ie c īb a s t ip o g rā f ijā , 226081, R īg ā , Balasta d a m b ī 3.